DUISStudentiemDarbiniekiemProjektiKontakti
A+
DUISStudentiemDarbiniekiemProjektiKontakti
dalies:
drukā:
FakultāteIzglītības un vadības fakultāte
Iegūstamā kvalifikācija un profesionālais grādsProfesionālais bakalaura grāds pedagogu izglītībā un skolotāja kvalifikācija
Licencēta 2020. gada 13. oktobrī
Studiju veids un ilgumspilna laika studijas – 4 gadi
nepilna laika studijas – 4,5 gadi
Apjoms kredītpunktos160 KP (240 ECTS)
Studiju kursu aprakstiPilna laika studiju kursu apraksti
Nepilna laika studiju kursu apraksti
Kopējais budžeta vietu skaitspilna laika studijas – 15
nepilna laika studijas – tikai par maksu

Sekmīgi absolvējot programmu ir iespēja

  • Strādāt atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs ES un Latvijā.
  • Studēt tālāk Daugavpils Universitātes maģistra studiju programmās “Izglītības zinātnes”, „Sabiedrības un iestāžu vadība”, „Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists”, citās augstskolās Latvijā un ārzemēs.

Studiju metodes

Visu studiju kursu apguvē tiks izmantotas daudzveidīgas studiju metodes – gan tradicionālās (lekcijas- ievadlekcijas, pārskata, problēmlekcijas), gan interaktīvās (pāru un grupu darbs, projektu veidošana, diskusijas, lomu spēles, situāciju analīze, situāciju simulācija, lietišķās spēles u. tml.), gan laboratorijas un praktisko darbu mācību metodes. Liela nozīme studiju procesā atvēlama interaktīvām problēmlekcijām ar aktīvu studējošo iesaisti, veicinot prasmi argumentēt savu viedokli, abpusēji gūstot atgriezenisko saikni par studiju procesa kvalitāti.

Studiju programmas struktūra paredz moduļu sistēmas pieeju, piedāvājot obligātās un papildus izvēles moduļus, tādējādi radot iespēju studējošajiem pašiem veidot savu studiju satura izvēli, atbilstoši savai turpmākās karjeras ievirzei un nepieciešamajām kompetencēm.

Studiju programmas īstenošanā piedalīsies DU akadēmiskais personāls, vieslektori un dažādu izglītības nozaru praktizējošie speciālisti.

Studiju laikā Tu apgūsi

Studiju programmas koncepcija ir orientēta uz praksē un pētniecībā balstītām studijām, kas ļauj jaunajiem speciālistiem jau studiju laikā iepazīt darba specifiku pamatizglītības pirmajā posmā (1. – 6. klases) un pirmsskolā, un vērst savu uzmanību uz nozares aktualitātēm.

Studiju programmu veido vispārizglītojošie studiju kursi, nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, nozares (profesionālās darbības jomas) profesionālās specializācijas kursi, izvēles daļas kursi, prakses, valsts pārbaudījums.

1. studiju gads

Studiju kursos Skolotāja profesionālās darbības pamati; Pedagoģiskā procesa tiesiskie aspekti; Mācīšana un mācīšanās; Izglītības procesa organizācija sākumskolā, padziļināti apgūsi  pedagoģiskā procesa plānošanas, īstenošanas, novērtēšanas, principus, to pielietošanas iespējas praktiskajā pedagoģiskajā darbībā, atbilstoši sociālajām vajadzībām un aktuālām izglītības zinātnes un prakses vajadzībām. Kā arī uzzināsi darba tiesisko attiecību prasības.

Studiju kursu Sociāli emocionālā mācīšanās un Psiholoģija skolotājiem apguves rezultātā, studējošie zinās, kā mācību jomas saturu mācīt dažādu vecumu izglītojamiem un kā veidot atbilstošo mācību vidi.

Sākot ar pirmo studiju gadu, ir iespēja padziļināti apgūst pētnieciskā darba izstrādes metodoloģiju studiju kursā Pētniecība izglītībā. Kā arī studējošais izvēlas 1. studiju darba tēmu un mērķtiecīgi strādā pie šīs tēmas izpētes četru gadu garumā – visā studiju laikā.

Šajā studiju gadā īstenosies viena no profesionālās kvalifikācijas praksēm kādā no Izglītības iestādēm, kurā vērosi mācību procesa plānošanu, organizēšanu un izvērtēšanu tieši 1.-3. klašu posmā.

Profesionālās kvalifikācijas pilnveidei tiks piedāvāta iespēja izvēlēt un sākt apgūt vienu no četriem izvēles moduļiem, nodrošinot iespēju praktizēties arī pirmsskolas un iekļaujošās izglītības jomās:

  • “Profesionālā lietpratība pirmsskolas metodiskajā darbā”, lai padziļinātu savu profesionālo kompetenci tieši pirmsskolas metodiskajā darbā.
  • “Dažādības kompetence iekļaujošā izglītībā”, lai izprast personalizēto pieeju, personālus un vides resursus un citas dimensijas dažādības pedagoģijas kontekstā.
  • “Mācību jomu saturs un mācīšanās pieejas pirmsskolā”, kurā apgūsi integrētās mācību metodikas mācību jomu satura veiksmīgai īstenošanai pirmsskolas pedagoģiskajā procesā.
  • “Integrācijas kompetence: krievu valoda kā dzimtā valoda”, lai izprast valodas mācību jomas satura apguves īpatnības un mācīšanās pieejas izglītībā, atbilstoši sabiedrības vajadzībām.

Šajā studiju gadā īstenosies arī vēl viena no profesionālās kvalifikācijas praksēm kādā no Izglītības iestādēm, kurā studējošie būs apliecinājuši savu profesionālu kompetenci atbilstoši izvēlētā moduļa specifikai.

Tiks piedāvāts arī brīvās izvēles studiju kurss.

2. studiju gads

Studiju kursā Iekļaujošā un speciālā izglītība uzzināsi kā veicinātu iekļaujošo vidi. Studiju kursos Ievads izglītībā ilgtspējīgai attīstībai; Izglītības vadība; Valsts, civilā un vides aizsardzība, tiks izprasts, kā rūpēties par savu un visas Pasaules fizisko, intelektuālo, emocionālo veselību un labklājību ilgtspējīgi; kā ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības; par izglītības vadības stiliem un citiem svarīgiem pamataspektiem.

Profesionālās kvalifikācijas pilnveidei noslēgsies vienā no četriem izvēles moduļiem apguve, atbilstoši nepieciešamajām kompetencēm.

Sāksi apgūt obligāto moduli ”Sākumizglītības skolotājs (1.–3. klase)”, kurā apgūsi atbilstošo mācību jomu metodiskā darba iemaņas.

Otrajā studiju gadā studējošie, strādājot pie otrā un trešā studiju darbu izstrādes, analizē zinātnisko literatūru, tostarp starptautiskajās datu bāzēs pieejamās zinātniskās publikācijas, un pēta iepriekš izvēlētās studiju darba tēmas teorētiskos pamatus. Tādējādi, iepriekš izvēlētās tēmas kontekstā, studējošie apkopo, adaptē un patstāvīgi izstrādā metodiskos materiālus.

Savas zināšanas, prasmes un kompetences studējošie būs apliecinājuši profesionālās kvalifikācijas prakseslaikā par mācību priekšmetu/jomu mācību procesa plānošanu, organizēšanu un izvērtēšanu kādā no Izglītības iestādēm 1.-3. klašu posmā.

Tiks piedāvāti arī brīvās izvēles studiju kursi

3. studiju gads

Obligātā moduļa ”Sākumizglītības skolotājs (1.–3. klase)” studiju kursos turpināsi pārzināt  pārējo mācību jomu saturu, pamatkompetences, caurviju kompetences un metodiku pedagoģiskā procesa uzlabošanai.

Sāksi obligātā moduļa ”Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klase)” studiju kursos  pārzināt atbilstošo mācību jomu metodiskā darba iemaņas.

Mācību jomu satura padziļinātai teorētiskai apguvei sāksi apgūt “Jomu mācību satura moduli”. Jomu mācību satura modulis” saistīts ar obligātā moduļa “Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klasē)” saturu.

4. studiju gads

Obligāto moduļu ”Sākumizglītības skolotājs (1.–3. klase)”  un “Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klase)” studiju kursos  turpināsi un pabeigsi pārzināt  pārējo mācību jomu saturu, pamatkompetences, caurviju kompetences un metodiku pedagoģiskā procesa uzlabošanai.

Mācību jomu satura padziļinātai teorētiskai apguvei turpināsi un pabeigsi apgūt “Jomu mācību satura moduli”,  padziļinot skolotāja profesionālās darbības pamatkompetences kopumā.

Savas zināšanas, prasmes un kompetences studējošie būs apliecinājuši profesionālās kvalifikācijas prakseslaikā kādā no Izglītības iestādēm 4.-6. klašu posmā.

Profesionālās kvalifikācijas prakses laikā būtisks uzdevums ir plānot un organizēt pētījumu bakalaura darba izstrādei studiju noslēguma posmā skolotāja kvalifikācijas iegūšanai.

Studiju gada beigās notiks Valsts noslēguma pārbaudījums –  kvalifikācijas eksāmens un bakalaura darba aizstāvēšana. Bakalaura darbu studējošais izstrādās kā zinātnisku pētījumu par konkrētu tēmu. Kvalifikācijas eksāmenā studējošais apliecinās izpratni par mācību jomu mērķiem, satura likumsakarībām un pamatprincipiem, apguves formām un metodēm. Studējošais prezentēs prasmes plānot un īstenot mācību procesu, vērtēt izglītojamo sniegumu, sadarbojoties ar kolēģiem, reflektēt par savu kompetenci un sniegt atgriezenisko saiti.

Uzņemšanas prasības

Vidējās izglītības dokumenta gada vidēja atzīme obligātajos mācību priekšmetos ir ne zemāka par 7 ballēm (ja vidējā atzīme atestātā ir zemāka par 7 ballēm, tiek dota iespēja kārtot papildus pārbaudījumu – pārrunas (mutisks pārbaudījums). Zemākais vidējās atzīmes slieksnis – 6 balles).

Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamā vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos tiek aprēķināta no šādiem vidējās izglītības mācību priekšmetiem:

  • izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu: latviešu valoda, mazākumtautību valoda un literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, trešā svešvaloda, matemātika, informātika, sports, dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, Latvijas un pasaules vēsture, literatūra, mūzika, vizuālā māksla, ja tādi ir norādīti vidējās izglītības dokumentā;
  • mazākumtautību izglītības programmās: latviešu valoda, literatūra, mazākumtautību valoda un literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, matemātika, informātika, sports, dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, Latvijas un pasaules vēsture, mūzika, vizuālā māksla, ja tādi ir norādīti vidējās izglītības dokumentā.

Kopēja konkursa punktu summa veidojas no:

  • vidējās atzīmes obligātajos mācību priekšmetos, ko apliecina vidējās izglītības dokuments – 20%;
  • visu CE kopvērtējumu vidējā vērtība – 10%;
  • vērtējumiem centralizētajos eksāmenos: CE latviešu valodā*, CE matemātikā** un CE svešvalodā (vai STIP svešvalodā) – 20%;***
  • personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: gala atzīme latviešu valodā un literatūrā, gala atzīme matemātikā un gala atzīme svešvalodā/vai STIP svešvalodā;
  • atzīmes vidējās izglītības mācību iestāžu absolventu izglītības dokumentos, ja vērtēšanā izmantota 5 ballu skala, 10 ballu skalas atzīmēm pielīdzina šādi: mācību priekšmetā iegūtā gada atzīme 5 (teicami) tiek pielīdzināta gada atzīmei 9 (teicami), atzīme 4 (labi) – atzīmei 7 (labi), atzīme 3 (viduvēji) – atzīmei 5 (viduvēji);
  • iestājpārbaudījuma (izglītības gadījuma analīze): mutisks un rakstveida (200-300 vārdu) – 50%.

Priekšrocības iestājpārbaudījumā (iespēja iegūt papildus 2 punktus), par priekšrocību piemērošanu un papildpunktu piešķiršanu lemj iestājpārbaudījuma komisija:

  • 1 punkts – rekomendācijas un/vai apliecinājumi (ja ir) par iepriekšējo pieredzi pedagoģiskajā darbā pēdējo trīs gadu laikā (piemēram, darbs bērnu un jauniešu nometnēs, svētdienas skolā: auklītes darbs u.c.) un brīvprātīgo darbu (piemēram, dalība jauniešu NVO, interešu izglītībā, dažādu nometņu, kursu, semināru organizēšanā un/vai īstenošanā u.c.);
  • 1 punkts – dalība Latvijas valsts vai reģiona skolēnu zinātniskajās konferencēs un/vai olimpiādēs pēdējo trīs gadu laikā.

* Centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā līdz 2011.gadam vai centralizētais eksāmens latviešu valodā no 2012.gada.

** Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā).

*** no 2023.gada CE piemēro Uzņemšanas noteikumos pilna un nepilna laika pamatstudijām 2023. gadā 4.1.3. vai 4.1.4. punktos norādītos CE līmeņa koeficientus.

Programmas direktore

Dr.paed, docente Jeļena Badjanova

jelena.badjanova@du.lv

tālr.: +371 26760050