maģistra grāds izglītībā, pedagoģijā vai psiholoģijā, kā arī maģistra grāds humanitārajās, sociālajās, medicīnas, sporta un dabaszinātnēs vai tam pielīdzināma augstākā izglītība un vismaz divu gadu pedagoģiskā darba pieredze izglītības institūcijā.
Iestājpārbaudījums. Iestājpārrunās pretendents/pretendente prezentē piecu līdz desmit minūšu ilgu ziņojumu par paredzamo pētījuma tēmu. Ja pretendents ir izvēlējies studēt angļu valodā, tad iestājpārbaudījumā pārrunas tiek īstenotas angļu valodā.
Kopīgās doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” mērķis
pilnveidot doktoranta pētniecisko un akadēmisko kompetenci izglītības zinātnēs patstāvīgas un novatoriskas pētnieciskās darbības veikšanai, izglītības zinātņu teoriju pilnveidei un izstrādei, pedagoģiskās prakses uzlabošanai dažādos izglītības līmeņos (no pirmsskolas līdz pieaugušo izglītībai) Latvijas un starptautiskā mērogā, patstāvīgi izstrādājot un publiski aizstāvot promocijas pētījumu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz jaunas zināšanas izglītības zinātnēs.
Sasniedzamie studiju rezultāti
Studiju programmas rezultāti formulēti atbilstīgi Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras3 (EKI) un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras4 (LKI) 8. līmenim un Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā cikla kvalifikāciju līmenim.
Zināšanas
izprot izglītības zinātņu attīstības vēsturisko pieredzi un aktuālās tendences un to kontekstu Latvijā, Eiropā un pasaulē;
izprot aktuālās izglītības zinātņu zinātniskās teorijas un atziņas un to veidošanās kontekstu;
izprot teorētiskās un empīriskās pētniecības metodes un metodoloģiju izglītības zinātņu nozarē un saskarē ar citām zinātņu nozarēm, starpdisciplināru pieeju pētniecībā;
izprot izglītības zinātņu nozares pētnieka lomu sabiedrības attīstībā, izglītības problēmu risināšanā salīdzinošās izglītības politikas kontekstā.
Prasmes
sistēmiski analizē, interpretē izglītības zinātnēs saistošos jēdzienus, teorijas un izglītības politikas aktualitātes;
patstāvīgi izvērtē un argumentēti izvēlas zinātniskiem pētījumiem izglītības zinātnēs atbilstošas metodes;
patstāvīgi lieto izglītības saskares zinātņu teorijas, pētnieciskās metodes, lai veiktu pētniecisku darbību izglītības jomā starptautiski salīdzinošā kontekstā;
patstāvīgi formulē un kritiski analizē pētījuma problēmas dažādos izglītības līmeņos;
nosaka potenciālās sakarības starp izglītības zinātņu teorētiskajiem aspektiem un to implikācijām izglītības politikā, pedagoģiskajā praksē vietējā un starptautiskā kontekstā;
risina izglītības zinātņu pētniecībā un praksē aktuālas problēmas, lai paplašinātu un dotu jaunu izpratni esošajām zināšanām un piedāvātu pētniecībā balstītus risinājumus profesionālās prakses pilnveidei;
mutiski un rakstiski komunicē un diskutē par izglītības zinātņu nozari, tajā veiktu pētījumu rezultātiem ar plašākām zinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumā Latvijā un starptautiskā vidē;
pieņem zinātniski pamatotus lēmumus izglītības problēmu risinājumos un argumentēti aizstāv savu viedokli;
vada un/vai koordinē daudzdisciplināras studiju komandas un/vai strādā un sadarbojas starptautiskā kontekstā;
piedāvā inovatīvus risinājumus un perspektīvu skatījumu uz izglītības dažādu aspektu attīstību nākotnē;
rosina un īsteno pētījumos balstītas pārmaiņas savā izglītības institūcijā, izglītības nozarē un iespēju robežās sabiedrībā kopumā.
Kompetence
veic izglītības zinātņu nozarē aktuālu, kompleksu pētniecības problēmu patstāvīgu, kritisku analīzi un izvērtēšanu, dodot ieguldījumu izglītības zinātņu nozares zināšanu paplašināšanā un padziļināšanā;
patstāvīgi, pamatoti izvirza inovatīvas pētījumu idejas, tās kritiski izvērtē un sintezē izglītības zinātnēs un starpdisciplinārā kontekstā;
patstāvīgi un atbildīgi plāno, strukturē un vada zinātniskus projektus, tai skaitā starptautiskus;
patstāvīgi, atbildīgi un kritiski veic izglītības zinātnē nozīmīgus zinātniskos pētījumus, sekmē inovāciju ieviešanu pedagoģiskajā praksē;
publicē sava pētījuma rezultātus starptautiski atzītos, tai skaitā, starptautiski citējamos izdevumos Latvijā un ārzemēs;
risina izglītības zinātnēs nozīmīgus pētnieciskus, inovācijas veicinošus uzdevumus, ievērojot ētisko atbildību par izglītības zinātnēs iespējamo ietekmi uz izglītības un sabiedrības savstarpējām attiecībām, uz pārmaiņu rosināšanu un vadīšanu izglītībā un sabiedrībā;
zinātniskās un akadēmiskās darbības attīstības kontekstā atbildīgi veicina tehnoloģisko, sociālo un kultūras attīstību zināšanu sabiedrībā;
vada zinātniskus darbus un komunicē ar kolēģiem, zinātnieku sabiedrību un sabiedrību kopumā savā ekspertjomā.