2026. gada 25. maijā notika 11. zinātniskais seminārs “Latgales pagātne, tagadne, nākotne: starpdisciplinaritātes pieredze un perspektīvas”, kurā tika prezentēti 8 referāti.

Semināru atklāja HSZI direktora p.i., profesore Anita Stašulāne, kas analizēja zinātniskā snieguma izvērtējuma rezultātus humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Pārskatot ārvalstu ekspertu ziņojumos norādītās pētniecības darba stiprās un vājās puses, semināra gaitā tika meklēti risinājumi nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Pētniece Ingrīda Kleinhofa prezentēja pētījumu “Literatūrzinātne starp Rietumiem un Globālajiem Dienvidiem: 21. gadsimta perspektīvas”. 21. gadsimta pasaule kļūst arvien vairāk savstarpēji sasaistīta, un arī literatūrā nacionālu, norobežotu tradīciju kopums tiek pakāpeniski aizvietots ar strukturāli hibrīdu sistēmu, kurā pārklājas un mijiedarbojas heterogēni kultūrkodi. Literārā darbība un literāro darbu recepcija norisinās translokālās, transkulturālās konfigurācijās, kurās ne autori, ne lasītāji vairs nedarbojas kādas noteiktas kultūras semiotiskās sistēmas ietvaros. Tādējādi hibriditāte kļūst par literārās semiozes pamatiezīmi, un literārā forma vairs netiek uztverta kā stabils vienā kultūrā balstīts ietvars, bet gan kā nepārtrauktas kodu mijiedarbības rezultāts. Šajā kontekstā tradicionāli nodibinātais “Rietumu” un “Globālo Dienvidu” literāro telpu šķīrums kļūst nestabils, diskutabls un pakļauts nepārtrauktai pārdefinēšanai. Teksti cirkulē starp dažādām kultūrām, un to nozīme rodas heterogēnu semiotisku struktūru mijiedarbības rezultātā, un pakāpeniski izplūst robeža starp “Sevi” un “Citu”. Tādējādi mūsdienu literatūrzinātniekiem nepieciešams izvēlēties metodoloģiskas pieejas, kas būtu mazāk piesaistītas specifisku kultūru vai ideoloģiju ietvariem un vairāk orientētas uz strukturālu analīzi. Viena no šādām pieejām ir kultūras semiotika, īpaši kombinētā teorētiskajā ietvarā, kas balstīts U. Eko un J. Lotmana darbos, saskaņā ar kuru kultūrkodi tiek identificēti un analizēta to elementu sasaiste, kas ļauj aprakstīt literāro darbu hibriditāti strukturētāk un sistemātiskāk.

Vadošā pētniece Eridiana Oļehnoviča dalījās nozīmīgā pieredzē, kas gūta Interreg programmas projekta “Zaļie stāsti Latgalē: sabiedrības izglītošana par augu nozīmi starpdisciplinārā skatījumā” ietvaros. Pētniece akcentēja starpdisciplināro pieredzi, ko 2025. gadā notikušajā starptautiskajā vasaras nometnē ieguva jaunieši no Latvijas un Lietuvas, kuriem bija iespēja ne tikai ievērojami pilnveidot savas zināšanas par dabas daudzveidību un tās aizsardzību, bet arī praktiski apgūt dažādas vides izpētes metodes. Nometne kalpoja kā lieliska platforma, lai tās dalībnieki uzlabotu savas komunikācijas un sadarbības prasmes starptautiskā un starpkultūru vidē. Papildus nometnes norisei šī projekta ietvaros ir veiksmīgi izstrādātas arī 10 jaunas izglītojošas nodarbības, kas īpaši adresētas un pielāgotas dažādām sabiedrības mērķgrupām, tādējādi turpinot ilgtermiņā veicināt sabiedrības izpratni par dabas un augu nozīmi. Vasaras nometne un izglītojošo nodarbību izstrāde tika īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg). Aktivitātes norisinājās apstiprinātās sadarbības programmas “(Interreg VI-A) Latvija-Lietuva” Latvijā un Lietuvā projekta Nr. LL-00188 “Sabiedrības izglītošana un izpratnes veicināšana par augu nozīmi cilvēku dzīvē” (Green Stories. Society education and raising public awareness on the importance of flora to humanity) ietvaros.

Doktora studiju programmas “Ekonomika” 1. studiju gada doktorante Marta Bižāne prezentēja pētījumu “Retreat Tourism as a Form of Alternative Tourism: A Conceptual Analysis”, kas ir daļa no topošā promocijas darba (vadītāja – HSZI vadošā pētniece Vera Komarova).

Asociētā profesore un vadošā pētniece Alīna Romanovska prezentēja ar līdzautorēm Anitu Stašulāni, Maiju Grizāni, Oksanu Kovzeli, Mārīti Kravali-Pauliņu un Dzintru Iliško sagatavoto ziņojumu “CLIVIE projekta ceļakarte: progress, partnerības un iespējas”, kurā tika aktualizēti programmas Apvārsnis Eiropa projekta “Cultural Literacies’ Value in Europe” (CLiViE) pētījumu rezultāti. Prezentācijā īpaša uzmanība tika pievērsta gadījuma pētījumam “Citādais mākslā un dzīvē”, kura ietvaros sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko muzeju tika analizēts, kā mākslā balstīta neformālā izglītība veicina jauniešu starpkultūru izpratni, sociālo saliedētību un spēju pieņemt citādo. Pētījuma ietvaros tika organizētas radošās darbnīcas, diskusijas un jauniešu darbu izstāde, savukārt rezultāti apliecināja, ka iesaiste kultūras aktivitātēs uzlabo jauniešu emocionālo labbūtību, līdzdalību kultūras dzīvē un sadarbības prasmes. CLiViE projekts apvieno 13 partnerorganizācijas Eiropā un pēta kultūrpratības nozīmi noturīgas un saliedētas sabiedrības attīstībā. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros (Nr. 101132285).

Vadošā pētniece Oksana Kovzele iepazīstināja semināra dalībniekus ar PULSE-ART projekta profesionālās pilnveides programmu (PPP) kultūras izpratnes un izpausmes sekmēšanai (ziņojuma līdzautori – Ilze Kačāne un Anita Stašulāne). PPP mērķis ir nodrošināt nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas ļauj mākslu iekļaut izglītības telpā un jēgpilni sekmē kultūras izpratni un izpausmi.  Programma ir orientēta uz plašu mērķauditoriju (pedagogi, jaunatnes darba speciālisti, mūžizglītības īstenotāji, kultūras procesu veicinātāji u.c.), to ir iespējams īstenot gan lineāri (6 moduļi), gan selektīvi (izvēloties kādu no moduļiem). PULSE-ART projektu realizē 10 partnerinstitūcijas. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros (Nr. 101178988).

Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) pētnieki – Irēna Saleniece, Maija Grizāne, Laima Grišule, Haralds Bruņinieks – prezentēja referātu “Latgales un Sēlijas 20. gadsimta pagātne starpdisciplinārā skatījumā: Mutvārdu vēstures centra pētniecības pieredze”.

Profesore un vadošā pētniece Anita Stašulāne un līdzautore asociētā profesore un vadošā pētniece Alīna Romanovska iepazīstināja klātesošos ar GUIDE pētījuma zinātniskās infrastruktūras izveides procesu. Lai īstenotu Eiropā pirmo salīdzinošo kohortas pētījumu par bērnu un jauniešu labbūtību no dzimšanas līdz 24 gadiem, GUIDE (Growing Up In Digital Europe: EuroCohort/Pieaugot digitālajā Eiropā: Eiropas kohorta) izstrādā pētījuma veikšanas rokasgrāmatu ‑ GUIDE-Book. Atšķirībā no citām longitudinālo pētījumu rokasgrāmatām, kurās tiek skaidrota galvenokārt datu analīze, GUIDE rokasgrāmatā tiks aplūkota izlases veidošanas, aptaujas izstrādes, lauka darba organizēšanas un finansiālā nodrošinājuma jautājumi. Longitudināla pētījuma rokasgrāmata skaidros metodoloģiju, ar kuras palīdzību jau ir veikta vispusīga iepriekšējā izpēte, kā arī sniegs vispārēju šī brīža sociālā un politiskā konteksta analīzi par bērnu un jauniešu labklājību Eiropā. Šī aktivitāte tika īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/3/24/I/003 “Atbalsts Daugavpils Universitātes dalībai programmā Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

Papildu informācija:
HSZI direktora p.i., profesore Anita Stašulāne
e-pasts: anita.stasulane@du.lv