2026. gada 5.–6. novembrī notika starptautiskā zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XII”, ko rīkoja Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti. Viens no konferences mērķiem ir pulcēt jaunos vēstures pētniekus, sniedzot iespēju ne tikai prezentēt savus darbus, bet arī satikt domubiedrus, dalīties idejās un veidot jaunus kontaktus. Šogad konferencē ar referātu uzstājās 31 dalībnieks, tajā skaitā 6 Daugavpils Universitātes studiju virziena “Vēsture un filozofija” pārstāvji. Daugavpils Universitātes doktorantu un maģistrantu ziņojumi lasījumos bija saistīti ar topošo promocijas un maģistra darbu tēmām.

Doktora grāda pretendents Haralds Bruņinieks referātā “Repatriācija un bruņotā pretošanās: Jāzepa Kūdriņa (1914–1948) dzīvesstāsts pēckara sociālpolitisko kolīziju kontekstā” rekonstruēja Sēlijas nacionālā partizāna, bijušā leģionāra biogrāfiju, analizējot indivīduālo izvēli un rīcību totalitāro režīmu maiņas apstākļos 1941.–1945. gadā un to radītās sekas pēckara periodā. H. Bruņinieka pētījums veikts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP–IZM–Vēsture2023/1–0003) ietvaros. Ar tā paša projekta atbalstu tapis arī doktorantes Laimas Grišules pētījums “Latvijas skolēnu komunistiskās audzināšanas paņēmieni ārpusklases darbā (1940–1941)”.  Tā ir līdz šim mazpētīta, taču rūpīgas izzināšanas vērta tēma, jo pirmajā padomju okupācijas gadā notika Latvijas iedzīvotāju agrākā saskare ar padomju totalitāro režīmu un tā komunistisko ideoloģiju, kuras izplatīšanai plaši tika izmantota izglītība. Sabiedrības komunistiskajai audzināšanai tika izmantota arī kultūras nozarē, ko atklāja maģistrants Antons Ļivitins, analizējot Daugavpils rajona izpildkomitejas kultūras nodaļas darbību 20. gadsimta 60.-70. gados.

Topošo vēsturnieku pētījumi aptver dažādas cilvēka dzīves šķautnes. Doktorante Marika Kuciņa referātā “Dārzkopības centri kā Dienvidaustrumu Latvijas 20. gadsimta kultūrainavas mantojums” parādīja, kā muižu dārzu ainava un dārzkopības tradīcijas tika transformētas 20. gs.  vēstures notikumu ietekmē. Doktorants Maksims Vlasovs analizēja emigrācijā dzīvojušā priestera Pētera Cirša rakstu “Cīņa par cilvēka tiesībām” (1966), kurā autors izvērtējs situāciju Latvijas PSR no katoļu baznīcas skatupunkta. Vēl viena mazpētīta tēma ir Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vēsture, kuras izzināšanai pievērsusies un ar pētniecības rezultātiem dalījās maģistrante Baiba Lagzdiņa.

Vēlam visiem studējošajiem neatlaidību un ierosmi veiksmīgai pētnieciskā darba turpināšanai!

Pilna konferences programma pieejama: https://valmierasmuzejs.lv/archives/19554

DU HSZI Mutvārdu vēstures centra krājuma glabātāja
Laima Grišule (laima.grisule@du.lv)