2026. gada 20.-25. septembrī Bukarestē (Rumānijā) notika EASR (European Association for the Study of Religions) kongress “Religions 360^○”, kurā piedalījās reliģiju pētnieki no 57 valstīm. Latvijas Reliģiju pētniecības biedrība ir pilntiesīga EASR locekle, un kongresā to pārstāvēja DU profesore, vadošā pētniece Anita Stašulāne, Dr.Theol., kura piedalījās EASR izpildvaldes sēdē.

Reliģiju pētniecības metodoloģijas jautājumiem, tās aktuālajām problēmām, dažādu nacionālo un starptautisko programmu projektu rezultātiem un kolektīvo monogrāfiju prezentācijām bija veltītas apm. 700 uzstāšanās. Prof. Anita Stašulāne uzstājās ar referātu “The Current Problems with the Legal Status of (Neo)Pagans in the Baltics”, kurā analizēja aktuālās problēmas, kas saistītas ar (neo)pagānu grupu tiesisko statusu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. (Neo)pagānu grupu tiesiskais regulējums ir nopietns pārbaudījums Baltijas valstu tiesību sistēmām, jo tas aktualizē vairākus sensitīvus jautājumus: (neo)pagānu kopienās noslēgto laulību juridiska atzīšana, laulāto mantojuma tiesību aizsardzība un iespēja izglītības iestādēs apgūt zināšanas par (neo)pagānu uzskatiem. Šo diskusiju centrā ir jautājums par to, vai (neo)pagānu grupām piešķirams reliģiskās organizācijas statuss un vai tās atzīstamas par “tradicionālajām konfesijām” (Latvijā), “tradicionālajām reliģiskajām apvienībām” (Lietuvā) vai par “baznīcu”, “draudzi”, “draudžu apvienību” vai “klosteri” (Igaunijā). (Neo)pagānu grupu tiesiskais statuss Baltijas valstīs spilgti atspoguļo dilemmu starp vienlīdzības principu un tiesībām uz noteiktu tiesisko aizsardzību un priekšrocībām, ar ko saskaras konstitucionālās demokrātijas.

EASR kongresa gaitā prof. Anita Stašulāne vadīja sekciju “Governing Orthodoxy in Times of War: Authority, Discourse, and State Power in the Baltic States”, kā arī piedalījās apaļāgalda diskusijā “Buddhism in Europe”, kurā uzstājās kopā ar citiem gaidāmās grāmatas “Handbook of Buddhism in Europe” autoriem. Diskusijas gaitā tika aplūkoti jautājumi, kā Eiropas intelektuālās tradīcijas, politiskās struktūras un kultūras priekšstati ir ietekmējuši budisma mācību un praksi, kādi procesi ir pamatā sekulārām budisma interpretācijām un diasporas kopienu identitātes veidošanas procesiem un ko nozīmē pats jēdziens “Eiropas budisms”?

A. Stašulāne piedalījās kongresā DU pētniecības projekta “Starpdisciplinaritāte un dažādība mūsdienu pētniecībā humanitārajās zinātnēs II”” (Nr. 14-95/2026/11) ietvaros.

Papildu informācija:
HSZI direktora p.i., profesore un vadošā pētniece Anita Stašulāne
e-pasts: anita.stasulane@du.lv