Kā panākt, lai uzturvērtīgi ēdieni, kuru pamatā ir pākšaugi, tofu un citi augu valsts produkti, kļūtu par skolēnu iecienītu skolas pusdienu sastāvdaļu? Šo izaicinājumu starptautiskās meistarklasēs risināja Latvijas un Igaunijas skolu pavāri, kuri projekta “SchoolFood WasteSolutions” ietvaros Zviedrijas ekspertu vadībā apguva jaunas receptes, eksperimentēja ar produktu kombinācijām un pārbaudīja pagatavoto ēdienu pieņemamību, iesaistot pašus skolēnus.

Meistarklases “Plant Proteins on the School Menu” norisinājās divās valstīs – 26. un 27. oktobrī Kõrveküla pamatskolā Igaunijā, savukārt 29. un 30. oktobrī Daugavpils Tūrisma un tehnoloģiju tehnikumā Latvijā. Tās pulcēja skolu pavārus un ēdināšanas speciālistus, sniedzot iespēju apgūt jaunas pieejas augu valsts olbaltumvielu izmantošanai, dalīties profesionālajā pieredzē un kopīgi meklēt risinājumus daudzveidīgākām, uzturvērtīgākām un skolēniem saistošākām maltītēm.

No uztura zināšanām līdz praktiskai gatavošanai

Augu valsts olbaltumvielas ir nozīmīga sabalansēta uztura sastāvdaļa, taču to plašākai iekļaušanai skolu ēdienkartēs nepieciešamas ne tikai zināšanas par uzturvērtību, bet arī praktiskas iemaņas garšīgu un skolēniem pieņemamu ēdienu pagatavošanā.

Daugavpilī izglītojošu nodarbību “Augu proteīns uz skolas šķīvja – uzturvērtība, iespējas un praktiski risinājumi” vadīja Daugavpils Universitātes projekta eksperte, pārtikas tehnoloģe un uzturzinātnes speciāliste Dzintra Kokta. Viņa iepazīstināja dalībniekus ar augu valsts olbaltumvielu nozīmi skolēnu uzturā un to izmantošanas iespējām sabalansētu ēdienkaršu veidošanā, sasaistot uztura zinātnes atziņas ar praktiskiem risinājumiem skolu pavāru ikdienas darbā.

Savukārt Igaunijā zināšanās par augu valsts olbaltumvielu izmantošanu skolu ēdināšanā dalījās uztura speciāliste Triin Muiste. Dalībniekiem bija arī iespēja iepazīties ar uzņēmuma “Thormi OÜ” zirņu proteīna produktiem un to izmantošanas iespējām ēdienu gatavošanā.

Praktiskās meistarklases vadīja Zviedrijas Karlstades pašvaldības ēdināšanas vadītāja Alain Grenard vadītā pavāru komanda. Strādājot grupās, dalībnieki gatavoja pamatēdienus, piedevas, maizes un konditorejas izstrādājumus, izmantojot pākšaugus, tofu, kvinoju, graudaugus, dārzeņus un citas sastāvdaļas.

Gatavošanas procesā īpaša uzmanība tika pievērsta garšu un tekstūru kombinācijām, ēdienu vizuālajam noformējumam un recepšu piemērotībai ikdienas darbam skolu virtuvēs.

Skolēni vērtē, pavāri pilnveido receptes

Viena no vērtīgākajām meistarklašu sastāvdaļām bija skolēnu tieša iesaiste jauno recepšu izvērtēšanā. Gan Igaunijā, gan Latvijā skolēniem bija iespēja degustēt pagatavotos ēdienus, novērtēt to garšu, izskatu, tekstūru un pasniegšanas veidu, kā arī sniegt savus ieteikumus.

Šāda pieeja ļāva pavāriem saņemt atgriezenisko saiti tieši no tiem, kuriem jaunās receptes paredzētas. Būtisks bija ne tikai jautājums, vai konkrētais ēdiens skolēniem garšo, bet arī tas, vai viņi to labprāt izvēlētos savas skolas ēdnīcā.

Skolēnu vērtējumi kļuva par pamatu praktiskiem uzlabojumiem jau nākamajā dienā. Pavāri atkārtoti gatavoja iepriekš izmēģinātos ēdienus, pielāgojot receptes saņemtajiem ieteikumiem. Tas ļāva praksē pārbaudīt, kā izmaiņas sastāvdaļu kombinācijās, garšā vai pasniegšanas veidā var padarīt ēdienus skolēniem pievilcīgākus.

Vienlaikus darbs starptautiskās grupās veicināja pavāru savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu, ļaujot iepazīt dažādas gatavošanas pieejas un pārņemt praktiski izmantojamas idejas.

No meistarklasēm līdz skolu ēdienkartēm

Meistarklašu nozīme neaprobežojas tikai ar jaunu recepšu apgūšanu. Projekta “SchoolFood WasteSolutions” mērķis ir uzlabot skolu ēdināšanas kvalitāti un samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, tāpēc būtiski ir ne vien piedāvāt uzturvērtīgas maltītes, bet arī panākt, lai skolēni tās labprāt izvēlētos un apēstu.

Praktiskajās nodarbībās uzmanība tika pievērsta arī efektīvākai izejvielu plānošanai un produktu pilnvērtīgai izmantošanai. Savukārt skolēnu iesaiste recepšu izvērtēšanā palīdz labāk izprast viņu vēlmes un mazināt risku, ka skolās piedāvātie ēdieni paliek neapēsti.

Meistarklasēs iepazītās un pilnveidotās receptes tiks izmantotas projekta turpmākajās aktivitātēs, tostarp jauno ēdienu testēšanā pilotskolās. Iegūtā pieredze un pavāru ieteikumi tiks ņemti vērā arī sešu nedēļu ēdienkaršu un recepšu grāmatas izstrādē, par kuru atbild Daugavpils Universitāte.

Starptautiskās meistarklases apliecināja praktiskās sadarbības vērtību – apvienojot uztura speciālistu zināšanas, pavāru profesionālās prasmes un skolēnu viedokli, iespējams izstrādāt ēdienus, kas ir ne tikai uzturvērtīgi un daudzveidīgi, bet arī piemēroti skolu ēdināšanas ikdienai.

Galvenais izaicinājums ir nevis vienkārši iekļaut ēdienkartē vairāk augu valsts produktu, bet atrast veidu, kā tos pagatavot tā, lai skolēni tos izvēlētos ar prieku. Tieši šādu risinājumu meklēšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgāku skolu ēdināšanu un mazāku pārtikas atkritumu daudzumu.

Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programma 2021.–2027. gadam veicina pārrobežu sadarbību, lai risinātu kopīgas problēmas un veidotu ilgtspējīgu, inovatīvu un iekļaujošu Centrālās Baltijas reģionu.

Programmas mājaslapa: https://centralbaltic.eu/

Oficiālā ES mājaslapa: www.europa.eu

Kontaktinformācija:
Rita Ivanova
Daugavpils Universitāte
Vecākā projektu vadītāja
E-pasts: rita.ivanova@du.lv
Tālr.: 29857838

Šis raksts sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Daugavpils Universitāte, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo nostāju.