
2026. gada 11. aprīlī plkst. 10.00 video konferenču platformā ZOOM notika “Humanitārās akadēmijas jauniešiem” (HAJ) 2025./2026. studiju gada noslēdzošās nodarbības un izlaidums.
Pirmo nodarbību “Starpkultūru attiecības: tilti vai plaisas globālajā pasaulē?” vadīja Mg. philol. Brigita Meija-Rumpe, PMSP “Starpkultūru attiecības un stratēģiskā komunikācija” 1. kursa maģistrante, Latvijas Ārlietu dienesta darbinieku ģimeņu asociācijas biedre.
B. Meija-Rumpe skaidroja starpkultūru attiecību nozīmi, uzsverot, ka tās veido saikni starp cilvēkiem ar atšķirīgu kultūras pieredzi un pasaules redzējumu. Viņa pievērsās kultūratšķirībām ikdienas rituālos, aicinot izprast un pieņemt citādo. Tika izcelts, ka starpkultūru attiecību studijas palīdz mazināt konfliktus, izvairīties no stereotipiem un nepamatotiem pārmetumiem, kā arī veicina personīgo izaugsmi, paplašina redzesloku un uzlabo spēju darboties dažādās kultūrvidēs. Tāpat tika akcentēta to loma ekonomiskajā attīstībā un inovāciju radīšanā. Nodarbībā tika aplūkotas svarīgas teorētiskās pieejas, tostarp Gērta Hofstedes kultūras dimensiju teorija, kas palīdz izprast kultūru atšķirības, kā arī Edvarda Hola piedāvātais dalījums augsta un zema konteksta kultūrās, ilustrējot komunikācijas īpatnības dažādās valstīs. Noslēgumā tika apskatīta adaptācijas teorija, kas skaidro cilvēka pielāgošanos jaunai kultūrai.



Otro nodarbību “Ieskats ķīniešu valodas un literatūras recepcijā Latvijā” vadīja Anastasija Galkina, LU Konfūcija insitūta sekretāre, DU KDSP “Valodu un literatūras studijas” 2. studiju gada studējošā.
A. Galkina stāstīja par ķīniešu valodas īpatnībām un Konfūcija ideju nozīmi, kā arī raksturoja tulkošanas procesu, izvērtējot dažādus tulkojumu veidus un ar tiem saistītās grūtības. Tika minēti vairāki daiļliteratūras tekstu piemēri, īpaši izceļot Annas Sakses grāmatas “Pasakas par ziediem” tulkojumu ķīniešu valodā. Tik sniegta informācija par topošo Kārļa Skalbes grāmatas tulkojumu. A. Galkina uzsvēra, ka, apgūstot ķīniešu valodu, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pareiza toņu izruna, jo to daudzveidība būtiski ietekmē vārdu semantiku.





Noslēgumā “Humanitārās akadēmijas jauniešiem” vadītāja Dr. philol. prof. Maija Burima apkopoja studiju gada laikā iegūto un apgūto, uzsverot humanitāro zinātņu lomu mūsdienu sabiedrībā. Viņa iepazīstināja jauniešus ar studiju iespējām DU Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē, aicinot turpināt izglītību un padziļināti pievērsties valodu un literatūras studijām.
2025./2026. studiju gadā HAJ bija pieteikušies 37 jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām. Sertifikātus par vismaz 50% nodarbību apmeklējumu saņēma 18 jaunieši.
Pateicamies visiem lektoriem un dalībniekiem par aktīvu iesaisti un ieguldījumu zināšanu apguvē! Uz tikšanos nākamajā studiju gadā!
Jautājumiem: humanitara.akademija@inbox.lv
Paplašini redzesloku un iepazīsti humanitārās zinātnes iedvesmojošā veidā.