Kā novērtēt kultūras patieso pienesumu sabiedrībai? Vai kultūras projektu vērtību iespējams izmērīt ne tikai apmeklētāju skaitā, bet arī pārmaiņās, ko tie rada cilvēku dzīvē? Šie jautājumi bija uzmanības centrā 28. oktobrī Daugavpilī, Vienības namā, notikušajā seminārā “Kultūrpratības sociālās ietekmes novērtēšana: iespējas un izaicinājumi”. Pasākums tika organizēts programmas “Apvārsnis Eiropa” projekta “Kultūras pratības vērtība Eiropā” (CLiViE) ietvaros, pulcējot 17 Latgales reģiona un Daugavpils pilsētas kultūrpolitikas un kultūrizglītības jomas pārstāvjus – Daugavpils domes deputātus, Dienvidlatgales NVO atbalsta centra pārstāvjus, Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes, pašvaldības iestādes “Vienības nams”, Daugavpils kultūras centru, kā arī jauniešu nevalstisko organizāciju vadītājus.

Semināra dalībnieki iepazinās ar CLiViE projektā izmantotajām pieejām kultūras sociālās ietekmes novērtēšanai, tostarp pārmaiņu teoriju (Theory of Change, ToC) un sociālās atdeves no ieguldījumiem (Social Return on Investment, SROI) metodi. Rotko muzeja gadījuma izpēte ļāva ilustrēt, kā kultūras aktivitāšu radītās pārmaiņas iespējams identificēt, pamatot ar pētījuma datiem un novērtēt arī ekonomiskā izteiksmē. Īpaši rosinošas izvērtās diskusijas par šo metožu praktisko izmantošanu pašvaldības darbā. Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes vadītāja Marina Isupova akcentēja pārmaiņu teorijas aktualitāti, uzsverot, ka plānošana būtu jāsāk ar vēlamajām pārmaiņām un ilgtermiņa ietekmi, nevis tikai ar paredzēto aktivitāšu sarakstu. Savukārt pašvaldības iestādes “Vienības nams” vadītāja Diāna Soldāne norādīja uz šādu tikšanos abpusējo vērtību – tās sniedz pašvaldības darbiniekiem un politikas veidotājiem iespēju iepazīt zinātniski pamatotas metodes un pētījumu rezultātus, vienlaikus stiprinot dialogu starp kultūras, izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem.

Diskusijas īpaši aktivizēja interaktīvā spēle “Jums ir 100 000 eiro!”, kurā dalībniekiem bija jāpieņem lēmumi par ierobežota pašvaldības finansējuma sadali starp trim hipotētiskiem kultūras projektiem. Sākotnēji izvēles tika izdarītas, balstoties uz ierastajiem projektu vērtēšanas rādītājiem, bet pēc papildu informācijas saņemšanas par iespējamo sociālo ietekmi dalībniekiem bija iespēja pārskatīt savas prioritātes un argumentus. Spēle rosināja diskusiju par to, kā sabalansēt ekonomiskos apsvērumus, sabiedrības vajadzības un kultūras projektu ilgtermiņa ieguvumus. Seminārs apliecināja interesi par ciešāku sadarbību starp pētniekiem un pašvaldības pārstāvjiem, lai zinātniski pamatoti dati un novērtēšanas metodes kļūtu par noderīgu atbalstu kultūrpolitikas plānošanā un lēmumu pieņemšanā.

Papildu informācija:
CLiViE projekta vadītāja DU
HSZI asociētā profesore un vadošā pētniece Alīna Romanovska
alina.romanovska@du.lv

Projektu atbalsta Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programma „Apvārsnis Eiropa”, granta līgums Nr. 101132285.