.svg)
Nikolajs Zikovs, Tiesību maģistrs (Mg.iur.)
Studiju programmas “Tiesībzinātne” PhD grāda pretendents
Latvijas Universitāte
Rīga, Latvija
e-pasts: nick.zikoff@gmail.com
Citēšanai: Zikovs N. (2026) Iestādes nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajā procesā. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 148–160. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(11)
Rakstā “Iestādes nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajā procesā” autors analizē vairākus aktuālus teorētiskus un praktiskus jautājumus saistībā ar tiesībām uz taisnīgu atlīdzinājumu par valsts iestāžu un amatpersonu nodarīto kaitējumu, Latvijas Republikas normatīvo aktu ietvaros. Autors aplūko privātpersonu pamattiesības saņemt kompensāciju, kas atbilst viņu likumisko interešu aizskāruma pakāpei, kas publiskas personas rīcības rezultātā, un šo tiesību nozīmi kā vienu no būtiskākajiem tiesiskuma rādītājiem Eiropas valstī. Raksta kodols ir veltīts morālā kaitējuma jēdziena, valsts amatpersonas atbildības pakāpes un pienācīgā atlīdzinājuma analīzei, skatot to no visām diskusijas pusēm – likumdevēja mērķa, izpildvaras rīcībai piemērojamo praktisko ierobežojumu, kā arī tiesu sniegtās tiesību normu interpretācijas viedokļa. Detalizēti tiek analizēts kritiski svarīgs problēmas aspekts – valsts atbildības ierobežojumi un to radītais nomācošais efekts (chilling effect) uz pamattiesību praktisko īstenošanu, aplūkojot to gan no mūsdienu, gan vēsturiskā skatpunkta. Vēl viena rakstā aplūkota tēma ir problemātiskā tiesu kontroles ierobežošana šajā jomā, kas izriet no pretrunīgas tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību uz piekļuvi tiesai piemērošanas Satversmes tiesas un Augstākās tiesas nozīmīgākajā judikatūrā. Autors argumentē, ka judikatūrā paustā atziņa par neiespējamību pienācīgi kvantificēt morālo kaitējumu faktiski izslēdz atbilstošu indivīda pamattiesību aizsardzības līmeni. Autors arī izvērtē konkrētas praktiskas problēmas, kas saistītas gan ar tiesību normu kvalitāti un to ikdienas interpretāciju, gan ar risku līmeni indivīdam, kura tiesības tikušas aizskartas, administratīvā procesa gaitā cenšoties panākt taisnīgu morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Līdz ar to autors veic piemērojamā tiesiskā regulējuma un judikatūras analīzi, izceļot nozīmīgākos trūkumus normatīvajos aktos un to praktiskajā piemērošanā.
Atslēgvārdi: administratīvais process, pamattiesības, zaudējumi, kaitējums, atlīdzināšana.
Restitution of moral damages caused by a public authority in the course of administrative process
In the article “Restitution of moral damages caused by a public authority in the course of administrative process” the author analyzes several topical theoretical and practical issues regarding the right of just restitution of the harm caused by the state actors, embodied in the laws of the Republic of Latvia. The author reviews basic aspects of the right of private individuals to receive compensation corresponding to the degree of infringement of their legitimate interests caused by public persons and its value as is one of the most significant landmarks of the rule of law in a European state. The core of the article focuses on analysis of the notions of moral damages, the degree of culpability by a state actor and appropriate restitution, as seen by all parts of the discourse, such as legislative intent, the practical limitations applied to the conduct of the executive power, as well as the interpretation of the law given by the courts. A critically important aspect of the problem, such as the limitation of state liability, and the chilling effect it creates on the practical application of fundamental rights is analyzed in detail, from both modern and historical perspective of the notion. Another topic the article covers is the problematic nature of inherently limited court oversight over the issue, stemming from inconsistent application of the right to a fair trial and the right of access to court, in landmark case law by the Constitutional court and the Supreme court. The author argues that the idea of moral damages being impossible to properly quantify, as stated in case law, essentially removes the proper level of individual’s fundamental right protection. The author also reviews the specific practical problems concerned with both quality of the legal norms and their daily interpretation, as well as level or risks to an individual, whose rights were infringed, during the administrative process of seeking just moral restitution. Accordingly, the author conducts an analysis of the applicable legal framework and case law, outlining the most significant deficiencies in the normative acts and their practical application.
Keywords: administrative procedure, fundamental rights, damages, moral damages, restitution.
