Brioloģijas semināra dalībnieki 2. semināra dienā Vjazgines ezera purvā.

Laikā no 1. līdz 7. augustam Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrā “Ilgas” notika Starptautiskais Brioloģijas seminārs 2022, kuru LIFE projekta LIFE FOR SPECIES „Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (Projekta Nr. LIFE19GIE/LV/000857) ietvaros organizēja Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu un Centrāleiropas brioloģijas un lihenoloģijas asociāciju (BLAM). Seminārs pulcināja 32 dalībniekus no deviņām Eiropas valstīm: Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Lietuvas, Slovākijas, Spānijas, Polijas, Horvātijas un Itālijas. Dalībnieki bija gan studenti, gan pieredzējuši briologi. Semināra mērķis bija palielināt teorētiskās un praktiskās zināšanas sūnu noteikšanā, izplatībā, ekoloģijā un aizsardzībā. Semināra laikā tā dalībnieki ne tikai palielināja zināšanas par sūnām, bet arī sniedza būtisku ieguldījumu retu sūnu sugu jaunu atradņu apzināšanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot retajām un aizsargājamām sugām, kuras tiek izvērtētas projekta LIFE FOR SPECIES aktivitāšu ietvaros. Pasākums tika organizēts ar mērķi veicināt mūsu esošo sūnu ekspertu kalibrāciju ar pieredzes bagātiem ekspertiem no citām valstīm un bagātināt topošo sūnu ekspertu zināšanas.

Semināra pirmajā dienā projekta koordinatore Laura Taube sniedza informāciju par projektu LIFE FOR SPECIES, tā mērķiem un aktivitātēm, bet Dr. Uldis Valainis un Dr. Anna Mežaka dalībniekus iepazīstināja ar Daugavpils Universitāti (DU) un aktuālajiem pētījumiem DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā.

Semināra otrajā dienā hibrīdnodarbību (semināra dalībniekiem Ilgās un tiešsaistē Zoom platformā) pasniedza BLAM biedrs un Vācijas Sarkanās grāmatas sugu centra direktors Dr. Stefens Kaspari (Steffen Caspari) par Vācijas Sarkanās grāmatas sugu koordinēšanu. Nodarbībā iegūtās zināšanas palīdzēs arī Latvijas sūnu speciālistiem izvērtēt atsevišķas sūnu sugas pēc IUCN kritērijiem. Pēc nodarbības semināra dalībnieki devās ekspedīcijās iepazīties ar sūnu sugām Ilgu apkārtnes boreālajā mežā Dr biol. Annas Mežakas vadībā un Vjazgines ezera pārejas purvā MSc. Uvja Suško vadībā. Ekspedīciju laikā papildus bagātai sūnu daudzveidībai semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar retām sūnu sugām: kailo apaļlapi Odontoschisma denudatum, staipekņu sirpjlapi Drepanocladus lycopodioides, spīdīgo āķīti Hamatocaulis vernicosus, apaļlapu dumbreni Pseudocalliergon trifarium.  

Ceļā uz Vjazgines ezera purvu negaidīts pārsteigums bija vairāku retu sūnu sugu: Anthoceros agrestis, Phaeoceros carolinianus, tīklotās ričijas Riccia cavernosa atrašana labības laukā, kuras pamanīja Dr. Stefens Caspari (Steffen Caspari). Tīklotā ričija ir arī Latvijas Gada sūna 2022 un sugas populācijas lielums aizņēma vismaz vairākus kvadrātdecimetrus, kas uzskatāms par bagātīgu sugas atradni un iespējams pašlaik zināmo lielāko sugas atradni Latvijā.

Otrās semināra dienas noslēgumā BLAM biedrs Aleksandrs Kaspari (Alexander Caspari) sniedza mutisku prezentāciju par Vācijas sūnu atlasa veidošanas procesu. Pēc prezentācijas semināra dalībnieki noteica ievāktos sūnu paraugus ar mikroskopu palīdzību.

Trešajā semināra dienā dalībnieki devās iepazīt sūnas pārejas purvos (Pokšānu purvā un Pelēču ezera purva dabas liegumā) un mežā Jaša dabas liegumā. Pokšānu purvā dalībnieku uzmanību piesaistīja reta sūna, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, kā arītumšā pinkaine Cynclidium stygyim. Dr. Baiba Bambe un Dr. Līga Strazdiņa iepazīstināja semināra dalībniekus ar Pelēču ezera purvu, kas ir interesants ne tikai ar sūnu floru, bet arī ar savdabīgo purva un ezera ainavu. Savulaik pateicoties Dr. Baibas Bambes ierosinājumam Pelēču ezera purvu izveidoja par dabas liegumu. Netālu no Pelēču ezera dabas lieguma atrodas arī Jaša dabas liegums, kur Dr. Baiba Bambe iepazīstināja semināra dalībniekus ar meža avoksnāja sūnu floru uz atšķirīgiem substrātiem. Īpašs Dr. Stefana Kaspari (Steffen Caspari) atradums bija tievā smailknābīte Oxystegus tenuirostris uz akmens, kas Latvijā 1994. gada Sūnu Sarkanajā grāmatā ir ierakstīta kā izzuduša suga.  

Trešās semināra dienas vakarā Dr. Pēteris Evarts-Bunders iepazīstināja semināra dalībniekus ar Daugavpils Universitātes herbāriju, kas atrodas DU Studiju un pētniecības centrā “Ilgas”. Pēc herbārija apskates Igaunijas Dzīvības Zinātņu Universitātes doktorantūras students Hosē Anhels Moraless Sančess (José Ángel Morales Sánchez) iepazīstināja klausītājus ar mutisku ziņojumu par sūnu fizioloģiskajām atbildēm mainītos klimatiskos apstākļos. Vakars turpinājās ar diskusijām un sūnu paraugu mikroskopēšanu. 

Ceturtā semināra diena sākās ar garāku ekspedīciju uz Teiču dabas rezervātu, kur Dr. Baiba Bambe iepazīstināja ar Teiču dabas rezervāta vēsturi un sūnu floru. Semināra dalībniekus īpaši pārsteidza Teiču purva plašumi un dabiska vide. Atrasta arī reta aknu sūnu suga, kas iepriekš Teiču dabas rezervātā nav atrasta: sfagnu apapļlape Odontoschisma sphagni. Vakarā Viļņas Botāniskā institūta Dabas izpētes centra darbiniece MSc. Agne Mikalauskiene (Agnė Mikalauskienė) prezentēja pētījumu par sfagnu Sphagnum daudzveidību Aukštumalas purvā saistībā ar antropogēno ietekmi. Vakaru turpināja doktorants Manuels Tiburtini no Pizas Universitātes, kurš iepazīstināja semināra dalībniekus ar Itālijas aknu sūnu Sarkano grāmatu. Vakara gaitā turpinājās dalībnieku diskusijas un sūnu paraugu mikroskopēšana.

Piektajā semināra dienā dalībniekus gaidīja vairāk kā trīs stundu pārbrauciens uz Lubānas dabas liegumu. Pirmā apstāšanās bija Pededzes upes krastā, kur Daugavpils Universitātes doktorante Evita Oļehnoviča iepazīstināja semināra dalībniekus ar periodiski applūstoša platlapju meža sūnām, tostarp arī ar reto sūnu sugu zaļo divzobi Dicranum viride. Pēcpusdienā semināra dalībniekus iepriecināja aluviāls mežs ar vairākām retām sūnu sugām: tūbaino bārkstlapi Trichocolea tomentella, gludo nekeru Neckera complanata, doblapu leženeju Lejeunea cavifolia. Evita Oļehnoviča turpināja vakaru ar mutisku ziņojumu par saviem sūnu pētījumiem melnalkšņu mežos Latvijā. Vakars noslēdzās ar diskusijām un ievākto sūnu paraugu mikroskopēšanu.

Sestā semināra diena sākās Pilskalnes Siguldiņas dabas liegumā, kur MSc. Uvis Suško ar Dr. Ligitu Liepiņu iepazīstināja dalībniekus ar dabas lieguma vēsturi un sūnu daudzveidību, iekļaujot arī retu sūnu sugu: Arnolda spārneni Fissidens arnoldii, kas vietām aug strautā uz akmeņiem.

Sestās dienas pēcpusdienā notika arī trīs papildus mutiskas prezentācijas, kuru laikā Verners Pīters Šolcs (Werner Peter Scholz) aktualizēja eksikātu datubāzes nozīmību mūsdienās, Manuels Tiburtini (Manuel Tiburtini) uzsāka diskusiju par sugas jēdzienu un Uvis Suško stāstīja par sūnām ūdens biotopos.

Pašlaik semināra dalībnieki strādā ar ievāktajiem sūnu paraugiem jau savās dzīvesvietās un iespējams drīzumā mēs uzzināsim, ka semināra ietvaros ir atrastas jaunas sūnu sugas Latvijai.

Seminārs veicināja sadarbību starp studentiem, pētniekiem un praktiķiem, kas turpināsies arī pēc semināra citu projektu un aktivitāšu ietvaros.

Informācijai:

https://du.lv/aktualitates/daugavpils-universitate-notiks-starptautisks-briologijas-seminars/

Kontaktinformācija: Dr biol. Anna Mežaka Epasts: anna.mezaka@du.lv