Daugavpils Universitātes asociētais profesors Dr. iur. Anatolijs Kriviņš no 15. līdz 19. septembrim piedalījās Eiropas Savienības Erasmus+ programmas profesionālās pilnveides mobilitātē, kas norisinājās Ļubļanas Universitātē, Slovēnijā. Ar šo pieredzes stāstu vēlamies dalīties, lai iedvesmotu kolēģus, kuri līdz šim vēl nav izmantojuši iespēju piedalīties Erasmus+ programmā.

Pieteicos Erasmus+ personāla mobilitātes programmai pirmo reizi. Atzīšos, sākumā mazliet vilcinājos, jo šķita, ka tas vairāk domāts studentiem. Bet izrādās, ka arī augstskolu personālam šī ir lieliska iespēja. Jau iepriekš biju atradis 5 dienu apmācību programmu, kura mani ieinteresēja. Pieteikšanās process mūsu universitātē bija salīdzinoši vienkāršs – bija jāaizpilda veidlapa ar plānotās mobilitātes īso izklāstu un pamatojumu. Pēc tam, kad pieteikums bija akceptēts, viss attīstījās strauji – līgums ar uzņemošo universitāti, rīkojums par komandējumu, apdrošināšanas polise – un, pēc kāda laika, jau sēdēju lidmašīnā uz Slovēniju.

Piešķirtā finansējuma apjoms bija pietiekams visiem izdevumiem, tajā skaitā lidojumam un izmitināšanai, taču uzreiz jāsaka – plānot jebkuru ārvalstu braucienu ir nepieciešams savlaicīgi, jo atliekot rezervācijas uz pēdējo brīdi, izmaksas mēdz strauji kāpt. Turklāt, rūpīga plānošana dod iespēju izveidot kvalitatīvu dienas kārtību, kurā ir gan apmācības, gan brīvā laika aktivitātes, tādējādi nodrošinot maksimālu gan profesionālo, gan personīgo ieguvumu no brauciena. Visai pozitīvi novērtēju to, ka piešķirtā finansējuma robežās ir paredzēta plaša autonomija – pats varēju lemt, kādu tieši transporta veidu izvēlēties, lai nokļūtu Slovēnijā, pats varēju lemt kur dzīvot – viesnīcā, kopmītnē vai privātajā dzīvoklī, tāpēc biju izvēlējies komfortablu variantu 20 minūšu pastaigā no Ļubļanas universitātes.

Ļubļana mani patīkami pārsteidza ar savu šarmu, mierīgo atmosfēru un harmonisko pilsētvidi. Vecpilsētas ieliņas ar kafejnīcu galdiņiem, bruģētajiem laukumiem un vēsturiskajām ēkām rada siltu, gandrīz mājīgu sajūtu. Ļubļana noteikti nav pilsēta, kur steigties – tā ir vieta, kur laiks rit lēni. Katru rītu ceļš uz apmācībām bija visai romantisks – ar skatu uz Ļubļanas pili, upi un baroka ēkām. Juridiskā fakultāte atrodas pašā pilsētas centrā – burtiski blakus slavenajam Pūķu tiltam (Dragon Bridge) – šī ir vieta, kura apvieno vēsturi ar mītu pasauli, akadēmisko vidi ar ikdienas dzīvi.

Apmācībām bija veltītas piecas dienas – no pirmdienas līdz piektdienai. Īpaši saistoša bija tēma par juridiskajiem jautājumiem kopīpašuma lietās. Pasniedzēju analizētie judikatūras piemēri no Vācijas un Austrijas sniedza papildus redzējumu, kā šādi jautājumi tiek risināti ārvalstu praksē. Līdzvērtīgi nozīmīgs bija ieskats Austrijas un Vācijas ģimenes tiesību struktūrā un terminoloģijā. Latvijā, īpaši pēdējos gados, aktualizējušies nelaulāto partnerattiecību tiesiskā regulējuma jautājumi, un, redzot, kā šīs problēmas tiek risināti citās valstīs, iespējams precīzāk novērtēt mūsu pašu sistēmas priekšrocības un trūkumus. Vēl viens noderīgs temats bija ES Mantojuma regula. Arvien biežāk Latvijas juristi saskaras ar pārrobežu mantojuma lietām – īpašumi ārzemēs, mantinieki, kuri dzīvo dažādās valstīs. Apmācību laikā tika aplūkoti nozīmīgākie nolēmumi, kas palīdz interpretēt regulas normas, tostarp jautājumos par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un Eiropas mantojuma apliecību. Austrijas piemērs par dzīves partneru mantojuma tiesībām spilgti izgaismoja to, cik lielas atšķirības var pastāvēt starp mūsu valstīm šajā jomā. Visbeidzot – tēma par digitālajiem aktīviem, bija gan laikmetīga, gan praktiska. Tā skāra ne tikai digitālā satura izmantošanas un īpašumtiesību jautājumus, bet arī digitālo mantojumu. Latvijā šī joma vēl tikai attīstās.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc vēlējos piedalīties šajā Erasmus+ apmācību programmā, bija interese ne tikai par saturu, bet arī par pašu lekciju pasniegšanas stilu – kā profesori dažādās valstīs strukturē materiālu, kā runā, kā iesaista auditoriju. Man kā pasniedzējam tas ir īpaši būtiski, jo bieži vien tieši pieeja un metode nosaka, cik veiksmīgi klausītāji uztver mācību vielu. Mūsu apmācību vadīšanai bija piesaistīti viesprofesori no Vācijas, Austrijas un Slovēnijas – īsti savas jomas profesionāļi. Viņi lieliski balansēja starp akadēmisko kompetenci un cilvēcīgu, saprotamu skaidrojumu. Tika izmantoti skaidri strukturēti materiāli, daudzi judikatūras piemēri. Īpaši novērtēju to, kā pasniedzēji veidoja dialogu ar auditoriju, aicinot izteikties, dalīties pieredzē un uzdot jautājumus – radot atvērtu, radošu mācību vidi.

Apmācības notika no 8.30 līdz 12.30 – ļoti ērts formāts, jo tas ļāva pēcpusdienās iepazīt pilsētu, veltīt laiku pārdomām vai atpūtai. Tāpēc paspēju izbaudīt ne arī Ļubļanas tuvumu citām valstīm – līdz Itālijas pilsētai Triestei bija vien 95 kilometri, bet līdz Horvātijas galvaspilsētai Zagrebai – apmēram 125 kilometri. Tā bija lieliska iespēja īsos izbraucienos redzēt vēl citas kultūras un iegūt plašāku skatu uz reģionu. Dažus brīvus vakarus pavadījām kopā ar citiem apmācību dalībniekiem.

Tieši šie jaunie kontakti ir vēl viens lielisks ieguvums. Iepazinos ar Slovēnijas konstitucionālās tiesas tiesnesi, ar starptautiskā juridiskā žurnāla galveno redaktoru, ar profesoru, kurš iepriekš ir bijis Eiropas Juridisko fakultāšu asociācijas (ELFA) prezidents, ar privātā juridiskā biroja direktori, ar Slovēnijas zvērināto tiesas tulku un juridisko tulkotāju asociācijas priekšsēdētāju. Gan neformālās sarunās ar citiem dalībniekiem, gan organizētajos apmācību pasākumos dzima idejas un sadarbības iespējas, kuras varētu attīstīt arī nākotnē. Mobilitāte deva ne tikai jaunas zināšanas, bet arī iedvesmu un motivāciju turpināt attīstīties savā jomā, deva unikālu iespēju uzzināt, kā strādā kolēģi citās valstīs, kādus instrumentus viņi izmanto, ar kādām problēmām viņi jau bija saskarušies un kādus risinājumus bija aprobējuši. Uzskatu, ka Erasmus+ personāla mobilitāte ir iespēja, kuru noteikti vajadzētu izmantot ikvienam pasniedzējam, kas vēlas paplašināt redzesloku, iedvesmoties no starptautiskas vides un profesionāli augt.

Šāda pieredze sniedza vērtīgus impulsus arī manai pedagoģiskajai pieejai – gan attiecībā uz profesora lomu mūsdienu akadēmiskajā telpā, gan uz veidiem, kā padarīt lekciju par dzīvām, intelektuāli bagātinošām sarunām. Tādēļ varu ar pārliecību teikt – šīs apmācības bija ne tikai interesantas, bet arī ļoti noderīgas manā profesionālajā darbā. Un šāda pieredze būtu vērtīga jebkuram juristam, kurš vēlas domāt plašāk un strādāt mūsdienīgi.

Asoc.prof., Dr.iur.Anatolijs Kriviņš
Daugavpils Universitātes
Bakalaura studiju programmas “Tiesību zinātne” direktors
Studiju virziena “Tiesību zinātne” vadītājs

Papildu informācija par Erasmus+ programmu DU mājaslapā
E-pasts: erasmus@du.lv
Tālr. 65421606