Trešdien, 1.martā, plkst.15 Daugavpilī, Vienības namā, notiks ekspertu diskusija par pretrunīgi vērtētiem Latvijas 20.gadsimta vēstures jautājumiem “Atceres telpa Latgalē: konflikti un risinājumi”.

Diskusijas mērķis ir veicināt dialogu starp dažādām atmiņu kultūrām un sekmēt labāku izpratni par nereti jūtīgiem un pretrunīgi vērtētiem Latvijas 20.gadsimta vēstures jautājumiem.

Atceres telpa Latvijā ir veidojusies nevienmērīgi. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā ir pakāpeniski atbrīvojusies no padomju okupācijas laikā radītā piemiņas kultūrslāņa. Tikmēr paralēli gadu gaitā Latvijā ir izveidojies cits – neoficiāls un nereti opozicionārs – atceres kultūras segments, pauž Dunaiska.

Īpaši uzskatāmi tas redzams Latgalē, kur lokālā vēsture veido pamatu konkurējošiem nesenās pagātnes vērtējumiem, uzsver Okupācijas muzeja pārstāve. Diskusijā tiks mēģināts rasts atbildes uz jautājumiem, cik lielā mērā un kāpēc vēsturiskā atmiņa Latgalē atšķiras no citām Latvijas vietām, kādi ir galvenie priekšnosacījumi, lai veidotos vienojoša izpratne par Latvijas 20.gadsimta vēsturi, un citiem.

Pasākumā piedalīsies Daugavpils Krievu kultūras centra vadītāja Nataļja Kožanova, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs, Daugavpils Universitātes (DU) profesore Irēna Saleniece, DU asociētais profesors Henrihs Soms, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja vēstures skolotāja Larisa Želve. Diskusiju vadīs LU Filozofijas un socioloģijas vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Domu apmaiņā aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kuri iesaistīti vēstures izpētē un komunikācijā. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīga Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Ekspertu diskusija tiek organizēta sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” un DU Latgales pētniecības institūtu un Mutvārdu vēstures centru.