
canva.com
Daugavpils Universitātē veiksmīgi noslēdzies Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2024/1-0437 “Saikne starp kukaiņu dzīves cikliem, stresa rezistenci, metabolo disfunkciju un atmiņas veidošanos” īstenošanas vidusposms. Projekta pirmajā īstenošanas posmā sasniegti vairāki nozīmīgi zinātniskie un akadēmiskie rezultāti, kā arī turpinās projekta publicitātes aktivitātes.
Viens no nozīmīgākajiem projekta vidusposma rezultātiem ir publikācija Journal of Visualized Experiments (JoVE) – Multimodal Behavioral Phenotyping of Stress-Induced Depression-Like States in Drosophila melanogaster (DOI: 10.3791/71280). Šīs JoVE publikācijas specifisks devums ir detalizēts zinātniskais video protokols, kas ļauj ne tikai iepazīties ar pētījuma metodoloģiju, bet arī vizuāli sekot eksperimentu norisei. Video demonstrē multimodālu Drosophila melanogaster uzvedības fenotipēšanu, apvienojot vairākas eksperimentālās pieejas stresa izraisītu uzvedības izmaiņu novērtēšanai. JoVE 2026. gada septembrī apstiprināja raksta un tam pievienotā zinātniskā video publicēšanu savā platformā.
Projekta rezultāti publicēti arī augsta līmeņa starptautiskos zinātniskajos žurnālos. Žurnālā Life, kas Journal Citation Reports klasifikācijā ir Q1 žurnāls kategorijā Biology, publicēts raksts Contrasting Effects of Larval Escitalopram and Serotonin-Synthesis Inhibitor on Adult Phototaxis in Drosophila w1118. Savukārt žurnālā Current Zoology, kas ir Q1 žurnāls kategorijā Zoology, publicēts raksts Dietary tryptophan modifies the effects of developmental predator stress on lifespan in male Drosophila melanogaster.
Būtiska projekta sastāvdaļa ir arī studējošo iesaiste pētniecībā. Ar projekta atbalstu 2026. gadā izstrādāti un aizstāvēti trīs studiju noslēguma darbi: Samiras Jeļizavetas Garajevas maģistra darbs “Aphomia sociella invāzija zemes kameņu (Bombus terrestris) ligzdās medus bišu dravu tuvumā un tās saistība ar kameņu vairošanos un imūnatbildi”; Ligitas Bižānes bakalaura darbs “Augļu mušu Drosophila melanogaster uzvedības reakcija uz zirnekļa tīklu”; un Aleksandras Marijevskas bakalaura darbs “Kameņu (Bombus) sugu uzskaite un noteikšana divās pļavas tipa teritorijās ar atšķirīgu antropogēno ietekmi”.
Projekta ietvaros tiek plānotas arī sabiedrības informēšanas un zinātnes popularizēšanas aktivitātes. 2026. gada Zinātnieku naktī Daugavpils Universitātē plānots pasākums, kura laikā apmeklētājiem tiks demonstrēta FlyVac sistēma un tās izmantošana Drosophila melanogaster eksperimentālajos pētījumos. Plašāka informācija par Zinātnieku nakts programmu būs pieejama Daugavpils Universitātes mājaslapā.
Papildu informācija:
Tatjana Krama
Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta
Biodaudzveidības departamenta
vadošā pētniece
tatjana.krama@du.lv