2026. gada 7. martā Humanitārajā akadēmijā jauniešiem (HAJ) notika tikšanās, kuras laikā atvadījāmies no mūsu ilggadējā aizbildņa, Skolotāja un iedvesmotāja  JĀŅA STREIČA.

Izcilais latviešu kinorežisors, scenārists, aktieris, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, LZA Goda loceklis JĀNIS STREIČS jau no „Humanitārās akadēmijas jauniešiem” izveides brīža 2010. gadā unpirmās nodarbības līdz pat savai aiziešanai aizmūžā bija akadēmijas īpašais labvēlis. Viņš atklāja un noslēdza mūsu programmu sezonas gan klātienes nodarbībās Daugavpils Universitātē, gan pandēmijas laikā apguva konferenču platformu iespējas. Viņa lekcijas “Humanitārās akadēmijas jauniešiem” pastāvēšanas laikā ir apmeklējuši vairāk nekā tūkstots divi simti jauniešu, kā arī viņu vecāki un pedagogi. Tās bija mākslinieka unikālās pieredzes un dzīvesziņas stāstu piesātinātas, caurvītas ar pamudinājumiem izglītoties,  orientēties uz svarīgām un paliekošām ētiskām vērtībām, godāt savu zemi, tautu, valodu un kultūru, pašaizliedzīgi to uzturot un attīstot. Jānis Streičs prata lielās domas izteikt katram tuvos un saprotamos vārdos. Tāpat kā viņa filmas, gleznas un teksti, arī viņa vadītās lekcijas, kuru ieraksti ir saglabāti Humanitārās akadēmijas jauniešiem fondā, ir paliekošs Latvijas kultūras un izglītības vēstures mantojums.

Pateicībā par Jāņa Streiča ieguldījumu “Humanitārās akadēmijas jauniešiem” pastāvēšanā viņa piemiņu godinājām ar klusuma brīdi, pēc kura akadēmijas vadītāja Dr. filol., profesore Maija Burima iepazīstināja šī gada HAJ dalībniekus ar fotomirkļiem no Jāņa Streiča vadītajām nodarbībām, vizītēm Daugavpils Universitātē un Humanitārajā akadēmijā jauniešiem.

Abas marta nodarbības raksturoja rosīgas diskusijas, radoši uzdevumi un jaunas atziņas par cilvēka un mākslīgā intelekta attiecībām un dzejas transformācijām no sākotnes līdz mūsdienām.

Pirmo nodarbību “Humanitārā izglītība – orientēšanās algoritmu laikmetā” vadīja skolotājs Oļģerts Rihlickis, latviešu valodas kā svešvalodas apguves programmu pedagogs un valodas klubu metodiķis.

Nodarbībā tika aktualizēts jautājums par humanitārās izglītības nozīmi laikā, kad arvien lielāku lomu spēlē algoritmi un mākslīgais intelekts. Lektors rosināja jauniešus domāt par to, kādās jomās cilvēks joprojām ir neaizvietojams, uzsvēra radošuma, empātijas, interpretācijas spēju nozīmi informācijas kritiska izvērtējuma procesos.

Nodarbība bija īpaši aizraujoša, jo dalībnieki aktīvi iesaistījās dažādās aktivitātēs. Viens no interesantākajiem uzdevumiem bija grupu darbs, kurā bez interneta palīdzības bija jāizlemj, kādas lietas būtu vissvarīgākās, ja cilvēks būtu pazudis jūrā. Katra grupa piedāvāja savus risinājumus un argumentus, apliecinot, ka kritiskā domāšana un sadarbība ir prasmes, kuras nevar aizstāt algoritmi.

Otro nodarbību “Dzeja: aizsākumi un mūsdienu meklējumi” vadīja Dr. philol., asociētā profesore Sandra Meškova. Nodarbībā tika sniegts ieskats dzejas attīstībā – no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Lektore skaidroja galvenos dzejas veidus: epiku, liriku un liroepiku. Tika pieminēta arī sengrieķu dzeja un Apolona mūzas – Kalliope, Erato un Polihimnija, kā arī dzejas veidi Senajā Grieķijā: deklamējamā dzeja un dziedamā jeb meliskā dzeja.

Kā romantisma dzejas piemēri tika aplūkoti Aspazijas dzejolis “Ziedonī” un Friča Bārdas darbi “Zvaigznes” un “Puķu mežs”, kuros viens tēls spēj ietvert bagātīgu sajūtu pasauli – skaņu, krāsu un smaržu. Savukārt modernisma dzejā teksts bieži tiek uztverts vizuāli – lasītājs to var interpretēt dažādi, un katrs tajā atklāj savas nozīmes un asociācijas.

Nākamā HAJ nodarbība notiks jau 11. aprīlī – sekojiet līdzi informācijai!

Jautājumiem: humanitara.akademija@inbox.lv

Paplašini redzesloku un iepazīsti humanitārās zinātnes iedvesmojošā veidā

https://ej.uz/humanitaraakademijajauniesiemhttps://www.facebook.com/humanitaraakademijajauniesiem/