2025. gada 29. novembrī ar Sēlijas kultūras programmas finansiālu atbalstu Raiņa muzejs “Tadenava” rīkoja izbraukuma semināru-ekskursiju “Pa nacionālo partizānu pēdām Sēlijā”.

Lai papildinātu zināšanas būtisku Latvijas vēstures jautājumu izpratnē, pa Sēlijas nacionālo partizānu pēdām devās vēstures programmu studējošie un mācībspēki. Ekskursiju vadīja vēsturnieks PhD cand. Haralds Bruņinieks, kurš daudzus gadus ir veltījis nacionālās pretošanās kustības vēstures zinātniskai izpētei Sēlijas centrālajā daļā, 2022. gadā izdodot grāmatu “Nāvi mānot: Sēlijas – Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagasta nacionālie partizāni, 1944.–1952. gads”.

Haraldam Bruņiniekam, vācot materiālus grāmatai, ir izdevies atklāt arī unikālas liecības, kas ir nozīmīgas ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Viena no tādām ir Gārsenes pagasta “Puķītēs” atklātā un līdz mūsdienām autentiski saglabājusies nacionālā partizāna Alfreda Blumberga slēptuve mājas bēniņos, ko bija iespēja apmeklēt arī brauciena dalībniekiem.

Bijusī Susējas pagastmāja, kuras fasādē saskatāmas 1945. gada 7. jūlija nacionālo partizānu uzbrukuma ložu pēdas, tobrīd funkcionēja kā padomju okupācijas varas vietējā izpildkomiteja. Iebrukums Susējas izpildkomitejā bija nacionālo partizānu plašākas akcijas sastāvdaļa un notika vienlaikus ar uzbrukumiem Vilkupes sviestotavai un iznīcinātāja Kaunacka mājai.

Saskaņā ar Susējas nacionālo partizānu grupas komandiera Alberta Kaminska (1920—1946) norādījumiem mežabrāļiem vajadzēja iznīcināt vietējās izpildkomitejas apsardzi, paņemt ieročus, milicijas formas tērpus, dokumentus un sabojāt telefona sakarus. Uzbrukumā Susējas izpildkomitejai piedalījās ap 17 mežabrāļu lietuviešu partizānu komandiera Joza Kuveiķa vadībā.

Viena no pieturvietām bija arī piemiņas vieta nacionālo partizānu 1945. gada 13. februāra kaujas vietā Kalna pagasta Dimantu mežā. Elkšņu pagasta ziemeļdaļas plašais mežu masīvs jau 1944. gada vasaras beigās kļuva par pulcēšanās vietu cilvēkiem, kuri gatavojās bruņotai cīņai pret padomju okupācijas varu. 1944. gada  beigās Aknīstes apkārtnē sāka veidoties nacionālo partizānu grupas. Piemērota vieta partizānu nometnes izveidošanai bija Dimantu mežs, kas atradās Elkšņu lielā meža dienvidu malā, netālu no Aknīstes Lielā purva. Tur, nepilnus 10 kilometrus no Aknīstes pagasta, nacionālie partizāni pārziemošanai izveidoja trīs ziemas bunkurus.

Interesantākais apskates objekts bija Indāna-Grāvelsona apmetne, ar tik nopietnu aizsardzības sistēmu, piecdesmitajos gados vairs nepastāvēja ne kur citur Latvijā. Indāna-Grāvelsona grupas bunkurs Elkšņu mežā 1949.—1950. gada ziemas periodā raksturojas ar tam laikam unikālu aizstāvības cietoksni. Ar perimetrā izveidotiem aizsardzības ierakumiem un ieroču ligzdām.

Vēl arvien šajā tēmā ir plašas izpētes iespējas, jo, lai labāk varētu izprast nacionālo partizānu kara notikumus, ir nepieciešami gan tematiski, gan reģionāli pētījumi, taču ikviens var sākt ar savas dzimtas izpēti.

Braucienu “Pa nacionālo partizānu pēdām Sēlijā” rīkoja Raiņa muzeja “Tadenava” vecākā speciāliste, doktora studiju programmas “Vēsture un arheoloģija” 3. kursa studente Agnese Timofejeva sadarbībā ar humanitāro zinātņu doktora grāda kandidātu, DU doktora programmas “Vēsture un arheoloģija” studējošo Haraldu Bruņinieku.

Pasākuma norisi finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda Sēlijas kultūras programma.

Papildu informācija:
Agnese Timofejeva
DU KDSP “Vēsture un arheoloģija” studente, Raiņa muzeja “Tadenava” vecākā speciāliste