2024. gada 25.–26. janvārī Daugavpils Universitātē (DU) notika ikgadējā starptautiskā humanitāro zinātņu konference Janvāra lasījumi (līdz 2023. gadam – DU Humanitārās fakultātes Zinātniskie lasījumi). Konferences fokuss ir DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas – salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u. c.

Ik gadu konferencē piedalās ievērojams skaits pasaulē atzītu autoritatīvu un jauno pētnieku no Latvijas un ārvalstīm. DU XXXIV starptautiskajā humanitāro zinātņu konferencē Janvāra lasījumi uzstājās 120 referenti no 9 valstīm: Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas. Šogad konference notika hibrīdformā – klātienē DU un tiešsaistē ZOOM platformā. Konference noritēja ar DU Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrības Intelekta parks atbalstu.

Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja LZA akadēmiķe, Zinātniskās komitejas priekšsēdētāja prof. Maija Burima, DU studiju prorektore prof. Inese Kokina, DU Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāna p. i. vad. pētn. Mārīte Kravale-Pauliņa.

Divas Valodu un literatūras katedras docētājas tika suminātas dzīves jubilejās. Profesore Vilma Šaudiņa, kas ir Lituānistikas centra izveidotāja un vadītāja, saņēma DU Atzinības rakstu par ilggadēju profesionālu un radošu akadēmiskā un  administratīvā darba veikšanu, nozīmīgu ieguldījumu DU attīstībā, būtisku devumu latviešu un lietuviešu kultūru dialoga veicināšanā, sēlisko izlokšņu lituānismu izpētē. Docentei Svetlanai Polkovņikovai tika pasniegts Atzinības raksts par radošu akadēmisko un zinātnisko darbību, nozīmīgu ieguldījumu studējošo lingvistiskās kompetences un pētniecības prasmju pilnveidē, DU vārda popularizēšanā.

XXXIV starptautiskās humanitāro zinātņu konferences Janvāra lasījumi plenārsēde tika veltīta digitalizācijas tendencēm humanitārajās zinātnēs. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone uzstājās ar priekšlasījumu Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā: jaunākās norises, tendences, perspektīvas. Vidzemes Augstskolas Virtuālās realitātes laboratorijas vadītājs, Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta vadošais pētnieks, asoc. prof. Arnis Cīrulis klātesošos iepazīstināja ar virtuālās realitātes tehnoloģijām humanitārajās zinātnēs. DU Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Reģionālo studiju centra Latgales pētniecības institūts asoc. prof. Henrihs Soms sniedza ieskatu reģionālās vēstures pētniecības multimediju datubāzes Latgales dati tapšanā un 30 gadu darbībā.

DU XXXIV starptautiskā humanitāro zinātņu konference Janvāra lasījumi tika organizēta septiņos tematiskajos blokos. Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas un Lietuvas lingvisti. Referātos tika aplūkoti būtiski mūsdienu baltu valodu sinhronie aspekti. Šajos lasījumos valodnieku uzmanību piesaistīja pētījumi, kas atspoguļo terminoloģijas, mediju valodas kvalitātes jautājumus, valodas pragmatikas, frazeoloģijas un nominācijas problemātiku, kas raksturo dažādu stilu tekstus, kā arī pētījums par etnonīmu semantiku latviešu valodā Daugavpils iedzīvotāju uztverē.

Darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija referenti sprieda par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas un leksikogrāfijas jautājumiem sinhronā un diahronā aspektā. Tika prezentēti pētījumi par sociālo tīklu platformu lingvistiskā diskursa īpatnībām, gramatiskajām metaforām kā pārliecināšanas instrumentu plašsaziņas tekstos. Kognitīvās lingvistikas kontekstā tika iezīmēta saikne starp kultūru un izziņu, sniegts ieskats pētījumā par vārdspēles lietojumu pārtikas drukātajos reklāmas sludinājumos. 

Darba grupā Mūsdienu pētījumi translatoloģijā tika apskatīti terminoloģijas jautājumi, literāro tekstu tulkošanas specifika un tajā pielietotās stratēģijas, specializēto tekstu tulkošanas īpatnības un problēmas, kultūras ietekme uz tulkošanas procesu. Īpašu interesi izraisīja priekšlasījumi par digitālo tehnoloģiju izmantošanu tulkošanas procesā un mašīntulkojumu īpatnībām. Interese par translatoloģiju bija vērojama ne tikai starp referentiem, bet arī klausītāju vidū, norisa auglīga domu apmaiņa.

Darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā notika aktīvas diskusijas par valodu funkcionēšanas un izpētes jautājumiem. Klausītāju interesi piesaistīja referāti par glagolicas versiju, Igaunijas vecticībnieku dialektiem, svētku rituāliem, kā arī dabas parādību metaforām krievu un lietuviešu dzejā.

Darba grupas Cilvēks un pasaule literatūrā un kultūrā referenti pievērsās 20.–21. gs. literatūras un kultūras fenomeniem. Pētījumos tika analizēta cilvēka koncepcijas, paštēla un pasaules uztveres transformācija, tika izvērtēti žanra meklējumi konkrētu autoru daiļradē, skatīta klasisko paradigmu recepcija mūsdienu literatūrā, identitātes atspoguļojumi kultūras un literatūras tekstos, tostarp reģionālajā diskursā.

Darba grupā Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas tika iztirzāti jautājumi par identitātes dažādu aspektu reprezentāciju literatūrā un kultūrā, aktualizēta atmiņas kategorijas manifestēšana atmiņu pierakstos, mūsdienu latviešu prozā un lietuviešu trimdas dzejā. Tika skarta literatūras kanona problemātika, runājot par franču un frankofono literatūru.

Konferences darba grupu Vēsture: avoti un cilvēki tradicionāli raksturoja tematiskā daudzveidība. Referātos bija pārstāvētas vēstures speciālās disciplīnas: arheoloģija, etnogrāfija, avotmācība, historiogrāfija u. c. Dalībnieki demonstrēja augstu pētniecisko līmeni un aktīvi iesaistījās diskusijās.

Konferences materiāli pēc zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiski citējamā datubāzē EBSCO iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas; Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas; Valoda dažādu kultūru kontekstā; Vēsture: avoti un cilvēki.

DU humanitāro zinātņu konference tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra pēdējā ceturtdienā un piektdienā, tāpēc konferences organizētāji un dalībnieki to sauc par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs (1939–2020) un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

Papildu informācija:

Daugavpils Universitātes

Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte

e-pasts: hszf@du.lv