.svg)
Salvijus Kulevičius
PhD
Vilnius University (Lithuania)
salvijus.kulevicius@if.vu.lt
The Role of Cultural Heritage for Local Communities: Insights from Recent Research
Key words: local communities, cultural heritage, role of heritage, importance of heritage, Lithuania
Summary
At the turn of the 20th and 21st centuries, the paradigm of heritage protection changed significantly. At the same time, the idea took root that it is important to include communities (heritage protectors ‘from below’) in heritage preservation processes, and not only include them, but treat the communities as an equal – or even the most important – factor and actor in heritage protection. What exactly those communities are, which in this context are sometimes called heritage communities, is open to broad interpretation and can be defined in the context of specific countries and cases. The subject of the present study is those local communities which are officially established and registered in Lithuania and which operate in accordance with the Law on Associations. This is probably the largest group of official communities in Lithuania. They are not usually established for the purpose of heritage preservation. However, this study aims to establish to what extent theories or assumptions about the importance of heritage for the sense of community within groups or for their identity are well-founded. And also to what extent heritage is important for their self-perception and their activities in general, and to what extent they naturally have the potential and will to be heritage communities. The findings of this research question the importance of heritage for local communities and reveal a specific perception of the benefits of heritage, when action within the sphere of heritage is primarily related not to the preservation of the heritage itself, but to the benefits of the heritage to the community. Heritage is not a value in itself. It is important to the extent that it can contribute to the realisation of the basic needs of the community.
Salvijus Kulevičius
PhD
Viļņas Universitāte (Lietuva)
salvijus.kulevicius@if.vu.lt
Kultūras mantojuma nozīme vietējo kopienu skatījumā: jaunāko pētījumu atklājumi
Atslēgas vārdi: vietējās kopienas, kultūras mantojums, mantojuma nozīme, mantojuma vērtība, Lietuva
Kopsavilkums
20. un 21. gadsimta mijā mantojuma aizsardzības paradigma mainījās. Parādījās ideja par nepieciešamību iekļaut kopienas (mantojuma sargātājus “no apakšas”) mantojuma saglabāšanas procesā; ne tikai iekļaut, bet uztvert kopienas kā līdzvērtīgu vai pat svarīgāko faktoru un aktoru mantojuma saglabāšanā. Kas tās ir par kopienām, kuras šajā kontekstā bieži vien tiek sauktas par mantojuma kopienām, ir interpretācijai atvērts jēdziens, kura skaidrojums ir atkarīgs no konkrēto valstu un piemēru konteksta. Šī pētījuma objekts ir tās vietējās kopienas, kuras ir oficiāli dibinātas un reģistrētas Lietuvā un kuras darbojas, pamatojoties uz “Likumu par apvienībām”. Iespējams, tā ir lielākā oficiālu kopienu grupa Lietuvā. Šīs kopienas parasti netiek dibinātas ar mērķi saglabāt mantojumu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā ir pamatotas teorijas vai pieņēmumi par mantojuma nozīmi grupu kopības izjūtai vai to identitātei, kā arī cik lielā mērā mantojums ir svarīgs pašuztverei un aktivitātēm, kāds ir potenciāls un vēlme būt par mantojuma kopienām. Pētījuma rezultāti liek apšaubīt kultūras mantojuma nozīmi vietējām kopienām un atklāj īpašu izpratni par kultūras mantojuma priekšrocībām, kad aktivitātes mantojuma jomā pirmām kārtām tiek attiecinātas nevis uz mantojuma saglabāšanu kā tādu, bet uz tiem labumiem, kurus kopiena saņem no mantojuma. Mantojums pats par sevi nav vērtība. Tas ir svarīgs, ciktāl tas var veicināt kopienas pamatvajadzību apmierināšanu.
How to cite
Kulevičius, S. (2026). The Role of Cultural Heritage for Local Communities: Insights from Recent Research. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXIX. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 44.–56. lpp. https://doi.org/10.59893/vac.29.005
