.svg)
A living history: cultural and scientific synergy in the border region
Zarasai (LT) – Daugavpils (LV) – Vitebsk (BY) for sustainable development
ENI-LLB-1-073
2022. gada 17. februārī projekta “A living history…” ietvaros notika Apaļā galda diskusija “Tūrisms pierobežas reģionos: kultūras kapitāla efektīva izmantošana ilgtspējīgai attīstībai”
Diskusiju vadīja Humanitāro un sociālo zinātņu institūta reģionālo studiju centra “Latgales petniecības institūts” pētniece Maija Grizāne.
Diskusijas dalībnieki:
Kā pasīvi dalibnieki dikusija piedalijās 26 cilvēki.
Diskusijas gaitā tika apspriesti vairāki jautājumi:
◊ muzeja loma reģionālā tūrisma attīstībā
◊ vietējo un ārzemju tūristus piesaiste
◊ muzeja pieredze nacionālo un pārrobežu projektu izmantošanā
◊ projektu rezultātu ietekme uz tūristu piesaisti
◊ iespējamie muzeja ieguvumi, ja Daugavpils tiks izvēlēta par ES kultūras galvaspilsētu 2027. gadā
◊ reģionālo muzeju sadarbības iespējas kopīgā tūrisma piedāvājuma izstrādāšanā
Kā konstatēja diskusijas dalībnieki, muzeju darbība ir mainijusies mūsdienu tendenču ietekmē. Arī apmeklētāju uzrunāšana prasa citu pieeju. Sadarbojoties un apspriežot jaunos izaicinājumus, var veicināt regiona popularitāti, piesaistot jaunus tūristus.
Lai radītu priekštatu par regiona iedzīvotāju attiekšmi pret muzeju piedāvājumu regionā, tika veikta aptauja “Tūrisms pierobežas reģionos” , kura tika realizēta caur portālu “VisiDati”. Tā bija pieejama pēc linka https://www.visidati.lv/aptauja/1829736746/ no 2022. gada 17. līdz 20. Februārim
Kopumā aptaujā piedalījās 54 respondenti, no kuriem apmēram puse bija apaļa galda diskusijas “Tūrisms pierobežas reģionos: kultūras kapitāla efektīva izmantošana ilgtspējīgai attīstībai” dalībnieki, pārējie – Latgales reģiona iedzīvotāji. Vidējais respondentu vecums ir 35.7 gadi (jaunākais – 19, vecākais – 63), 8 vīrieši un 46 sievietes.
Aptauja sastāv no 18 jautājumiem. 16 jautājumi piedāvāja atbilžu izvēles variantus, ieskaitot atbildi “cits” ar iespēju ierakstīt savu atbildi; viens jautājums paredzēja iespēju izvēlēties vairākas atbildes; viens jautājums paredzēja brīvās formas atbildi. Aptaujas mērķis bija noskaidrot korelāciju starp ceļošanas paradumiem un Latgales reģiona muzeju apmeklēšanu, kā arī analizēt Latgales muzeju apmeklētāju viedokli par muzeju piedāvājumu.
Pirmais jautājumu bloks (1.–8. jautājums) noskaidroja respondentu ceļošanas paradumus un attieksmi pret muzejiem vispār. 38.9% (21) respondenti uzskata sevi ar aktīvajiem tūristiem, un 74.1% (40) no viņiem apmeklē muzejus vismaz reizi gadā. 68.5% (37) respondentu atzīmēji, ka dažus muzejus ir apmeklējuši vairākas reizes, tomēr regulāri muzejus apmeklē tikai 18.5% (10) aptaujāto. 70.4% (38) apmeklē muzejus katru reizi ceļojot, un 85.2% (46) respondenti uzskata muzejus par interesantiem tūrisma objektiem. Nedaudz vairāk nekā puse, 57.4% (31) novērojusi izmaņas muzeju piedāvājumā pēdējo piecu gadu laikā. Pandēmija interesanti mainīja aptaujāto muzeju apmeklēšanas ieradumus: 5.6% (3) sāka apmeklēt muzejus biežāk un 22.2% (12) sāka biežāk apmeklēt muzeju virtuālās izstādes, tomēr 35.2% (19) respondentiem muzeju apmeklēšanas ieradumi nav mainījušies un 37.0% (20) sāka retāk apmeklēt muzejus.
Otrais jautājumu bloks (9.–18. jautājums) noskaidroja respondentu ceļošanas paradumus un attieksmi pret muzejiem Latgales reģionā. Tikai 42.6% (23) aptaujāto uzskata sevi par aktīvajiem Latgales reģiona apceļotājiem, tomēr 53.7% (29) vismaz reizi gadā apmeklē kādu Latgales muzeju. Lielākā daļa (68.5%, 37) neapmeklē Latgales muzejus regulāri, tomēr 48.1% (26) cenšas apmeklēt muzejus katru reizi, kad ceļo pa Latgali. 81.5% (44) respondentu uzskata, ka Latgales muzeji ir spējīgi nodrošināt interesantu tūrisma piedāvājumu Latvijas tūristiem, tomēr bija komentāri, ka muzejiem jāpilnveidojas, muzeju jābūt vairāk, kā arī tika norādīts uz gidu un informācijas trūkumu par pašiem muzejiem. Attiecībā uz muzeju interesantu piedāvājumu ārzemju tūristiem, bija vairāk pozitīvo atbilžu (87%, 47) ar piebildēm, ka tas varētu būt atkarīgs no konkrēta muzeja iespējām, taču ir problēmas ar valodām un “atbilstošu kvalificētu personālu, kurš varētu komunicēt ar ārzemju tūristiem”. Klāt bija atbildes par to, ka “mazākie muzeji” drīzāk nevar interesēt ārzemniekus un nevar piedāvāt “ārvalstu tūristiem piemēroti sagatavotu informāciju”. Atbildot uz jautājumiem, vai respondenti ieteiktu Latgales muzejus Latvijas un ārzemju tūristiem, visi (100%, 54) atbildēja pozitīvi.
Atzīmējot Latgales muzeju stiprās puses ar iespēju izvēlēties vairākas atbildes un piedāvāt savas, lielāko balsu skaitu ieguva atbilde “reģionālā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizācija” (23.7%, 37), tad sekoja “saturiskais daudzveidīgums” (17.3%, 27), “lokālās identitātes veidošana” (10.3%, 16), “izglītojošie pasākumi” (13.5%, 21), “augsta apkalpošanas kvalitāte” (7.1%, 11), “atbilstība mūsdienu tūristu pieprasījumam” un “attīstītā infrastruktūra” (katra 6.4%, 10). Viens no respondentiem, atbildot uz iepriekš minēto jautājumu, norādīja “adekvātas ieejas biļešu cenas”.
Pēdējais jautājums piedāvāja respondentiem nodot kādu ziņu muzeju darbiniekiem. 28 aptaujātie uzrakstīja “nē”, “nav”, “nezinu”. Pārējie pateicās par darbu, novēlēja veiksmi, pacietību, laipnus apmeklētājus, lielāku finansējumu un izdošanos darba gaitās, kā arī izteica vēlējumu “būt atsaucīgākiem, iemācīties arī citas valodas” un “interesanti stāstīt, nevis informēt par faktiem” ar piezīmi, ka tas attiecas tikai uz dažiem muzeju darbiniekiem.
Kopumā jāsecina, ka Latgales iedzīvotāji augstu novērtē Latgales reģiona muzeju darbību un ir gatavi tos rekomendēt ārzemju tūristiem, uzsverot nepieciešamību apgūt valodas un uzlabot informācijas pieejamību par pašiem muzejiem.
Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīga Daugavpils Universitāte, un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
