No 31.01.2024. līdz 09.03.2024. Bibliotēkas lasītavā (Parādes ielā 1) skatāma dzejniekam, rakstniekam, skolotājam Antonam Austriņam veltīta grāmatu izstāde: «Antons Austriņš: dzīve un jaunrade». Rakstniekam Antonam Austriņam – 140 (1884-1934).
Antons Austriņš dzimis 1884. gada 31.janvārī Vecpiebalgas Kakaišos zemnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis Vecpiebalgā. Vecpiebalgas draudzes skolā sāk risināties Austriņa daiļrades pavediens. Sākumā viņa dzejoļi, stāstiņi un tēlojumi ievietoti skolēnu žurnālā «Jaunības Atmiņas», vēlāk ar pseidonīmu Fr. Airētājs viņš jau sūta korespondences par vietējiem notikumiem laikrakstam «Balss». Tālāk mācījies Rīgā skolotāju seminārā, kā arī Zemstes seminārā Pēterburgā. 1904. gadā sācis strādāt par skolotāju Ģipkā.
1920. – 1923. g. strādāja laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, pēc tam pilnībā nodevies literāram darbam.
Austriņš viens no pirmajiem latviešu rakstniekiem pievērsās Latgales tēlojumiem, jau 1909. gadā publicējot pirmo stāstu «Čiuļi», kas vēlāk tika iekļauts krājumā «Māras zemē»(1919). Rakstnieks ar labu iejūtu tēlo Latgales ļaudis un dabu. Austriņš latviešu tautas sākotni un garīguma atdzimšanas ideju saista ar Latgali.
Austriņa daiļrade ir savdabīga latviešu literatūras parādība, kurā vērojama saikne ar 20. gadsimta sākumā populārākajiem kultūras konceptiem: autors izteikti realizē autobiogrāfiskās rakstības īpatnības, tēlo modernās personības apziņas sašķeltību un jaunas, labākas personības meklējumus, pievērš uzmanību dabas, kultūras un civilizācijas attiecību problemātikai, akcentē pasaules uztveres subjektīvismu un emocionalitāti.
Antons Austriņš miris 1934. gada 17. aprīlī. Apglabāts Meža kapos Rīgā.
Izstādes nodaļas:
Izmantotā literatūra:
Papildu informācija:
Nataļja Zeile
Lasītava
e-pasts: natalja.zeile@du.lv