No 25. maija līdz 30. jūnijam Bibliotēkas lasītavā (Parādes ielā 1) skatāma grāmatu izstāde “EMĪLS ZOLĀ- SAVA LAIKMETA DĒLS”. Izmantotās literatūras sarakstam pievienotas saites uz brīvpieejas interneta resursiem.

Emīls Zolā (1840.2.IV – 1902.29.IX) franču rakstnieks, kas vispilnīgāk atspoguļo franču sabiedrības dzīvi 19. gadsimta otrajā pusē. Zolā bērnība aizritēja Francijas dienvidos, bet 18 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Parīzi – pilsētu, kurai nerūp trūcīgu un slimu ļaužu bēdas un grūtības. Rakstnieks nekļuva veiksmīgs savā daiļradē uzreiz un arī viņa ģimene turīgu pamatu nedeva, tāpēc viņam labi pazīstama Parīzes neglītā puse.

Pirmos darbus sarakstīja romantisma ietekmē. Ievērību guva romāns „Terēza Rakēna” (1867), kur raksturu veidojumā pirmoreiz izmantoti naturālisma principi. Savos darbos Zolā centās pamatot bioloģisko nosacījumu nozīmi cilvēka personības, kā arī literārā tēla veidošanā.

Epopeja “Rugonu-Makāru dzimta” (1871 – 93) 20 romānu cikls 32 sējumos -izcilākais Zolā darbs, kas cienīgi nostājas blakus Balzaka „Cilvēciskai Komēdijai”. Darbam ierosmi deva aizraušanās ar iedzimtības teoriju, kas tanī laikā bija modes lieta. Rakstnieka nodoms bija izsekot vienas ģimenes četrām paaudzēm un atainot iedzimtības un vides ietekmi uz ģimenes locekļu likteņiem. Romānos “Rugonu karjera”, “Laupījums”, “Parīzes vēders”, “Nauda” ,”Mieles” u. c attēlota buržuāzija. Tautas dzīve parādīta romānos “Slazdi”, “Žermināls”, “Zeme”. Romānos “Lamatas”, “Dāmu paradīze” tiek paustas simpātijas pret sociāli zemākajiem slāņiem kapitālistiskajā sabiedrībā. Vienā no pēdējiem cikla romāniem “Sabrukums” (1892) ar franču armijas sakāves tēlojumu Francijas- Prūsijas karā mākslinieciski vispārinātas buržuāziskās sabiedrības tendences. 90. gados cīņā ar katolisko reakciju rakstnieks rada antiklerikālu romānu sēriju “Trīs pilsētas”. Romānu triloģijas – “Lourdes” (1894), “Rome” (1896) un “Paris” (1898) galvenā tematika ir asa katoļu baznīcas un garīdzniecības morāles kritika. Nākošā Zolā romānu sērija – “Četri evaņģēliji” saistīta ar strādnieku revolucionāro kustību, sociālistisko ideju izplatīšanos. Sērijā ietilpst romāni “Auglība” (1899), “Darbs” (1901), “Patiesība” (1903) un nepabeigtais romāns “Taisnība”. Visnozīmīgākais no šīs sērijas romāniem ir “Darbs”. Zolā literatūras mantojumā arī stāsti, lugas, publicistikas raksti.
Zolā radošā un sabiedriskā darbība pēkšņi pārtrūka. 1902. gadā viņš saindējās ar tvana gāzi un mira. Kad 1908. gadā Zolā pīšļus pārveda uz Panteonu, kur apglabāti izcili cilvēki, pret rakstnieku nikni uzstājās reakcija. Taču franču tauta godā lielā rakstnieka piemiņu.

Izstādē interesentiem ir iespēja apskatīt mūsu bibliotēkā esošos Zolā daiļdarbus un kritiskos materiālus par franču rakstnieka dzīvi un radošu darbību, kā arī paņemt literatūru lasīšanai uz mājām.

Izstādes mērķis:

Iepazīstināt Bibliotēkas lietotājus un visus interesentus ar ievērojamāko franču rakstnieku.

Izstādes nodaļas:

• Biogrāfiskās piezīmes
• Literatūra par E.Zolā
• Literārie darbi

Izmantotā literatūra:

1. XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture / Z. Graždanskas red. – Rīga : Liesma, 1965. – 796 lpp.
2. XX gadsimta ārzemju rakstnieki : Biobibliogrāfisks rādītājs. – Rīga : LNB, 1978. – 414 lpp.

Saites:

https://enciklopedija.lv/skirklis/3738
https://timenote.info/lv/Emils-Zola
https://zoro.lv/emils-zola.html

Papildu informācija:
Nataļja Zeile
Bibliotēkas lasītava
e-pasts: natalja.zeile@du.lv