.svg)
Bella Dubovika, Master in Psychology (Mg.psych.)
Doctoral (Ph.D.) student at the study programme “Psychology”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: anna-bella22@inbox.lv
Aleksejs Ruža, Doctor in Psychology (Dr.psych.)
Professor at the Department of Education and Psychology of the Faculty of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: aleksejs.ruza@du.lv
For citation: Dubovika B., Ruža A. (2026) “More than the Mafia”: Identity and agency among young Sicilians. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 161–171. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(12)
This qualitative study explores how young Sicilians perceive the persistent social, cultural, and symbolic influence of the Mafia in contemporary life. Drawing on eight semi-structured interviews with individuals aged 23–33, the research investigates how youth negotiate identity, morality, and civic agency within a region historically shaped by organized crime. Through reflexive thematic analysis, three superordinate themes emerged: (1) Normalization and Ambient Fear, describing how the Mafia is experienced as a diffuse background condition rather than an overt threat; (2) Moral Grey Zones, illustrating pragmatic acceptance of Mafia-linked networks as a means of work, survival, or community continuity; and (3) Emerging Cultural Resistance, revealing subtle forms of everyday defiance such as rejecting stereotypes, speaking openly, and reclaiming local identity. Findings suggest that while young Sicilians reject the Mafia symbolically, they simultaneously recognize its structural entanglement with economy, politics, and cultural narratives. The ambivalence produced by this duality shapes trust, civic participation, and perceptions of justice. Rather than disengagement, youth demonstrate forms of “soft agency”: micro-activism, discursive resistance, and identity reconstruction. The study contributes to literature on Southern European civic cultures, showing how youth negotiate legacies of silence while attempting to reimagine Sicily beyond criminal stigma.
Keywords: Sicily, Mafia, youth, identity, civic agency, cultural resistance, normalization.
“Vairāk nekā mafija”: identitāte un pilsoniskā rīcībspēja jauno sicīliešu vidū
Šajā pētījumā tika analizēts, kā jaunie sicīlieši uztver mafijas klātbūtni mūsdienu sabiedriskajā un kultūras telpā, un kā šī klātbūtne ietekmē identitāti, emocionalitāti un pilsonisko līdzdalību. Izmantojot kvalitatīvu, pusstrukturētu interviju metodi, tika aptaujāti astoņi 23–33 gadus veci dalībnieki, kuru pieredzes atklāj pretrunīgas attieksmes pret mafijas simbolisko ietekmi. Datu analīzei tika pielietota reflektīvā tematiskā analīze, izdalot trīs galvenās tēmas: normalizācija un apkārtējās bailes, morālās “pelēkās zonas” un jaunās kultūras pretestības formas. Pirmā tēma demonstrē, ka mafijas ietekme tiek uztverta kā klusa, strukturāla un ikdienā klātesoša parādība, nevis tiešs vardarbības drauds. Interviju dalībnieki apraksta piesardzību publiskajā telpā, kā arī starppaaudžu pārraidītas izvairīšanās stratēģijas. Otrā tēma akcentē morālo ambivalenci situācijās, kurās ekonomiskās grūtības var pamudināt indivīdus iesaistīties ar mafiju saistītos darbos. Respondenti pauž sapratni pret tiem, kuri nonāk līdzīgās izvēlēs, vainojot strukturālas nepilnības, nevis individuālu rakstura vājumu. Trešā tēma atklāj pieaugošu vēlmi sociāli un simboliski norobežoties no stereotipiem: jaunieši sociālajās situācijās iebilst pret trivializāciju, aktualizē kultūras mantojumu un tiecas rekonstruēt pozitīvu Sicīlijas identitāti.Rezultāti parāda, ka jaunieši vienlaikus noraida mafijas vērtības, bet apzinās tās saaugumu ar ekonomiku un politiku, radot emocionālu ambivalenci un ierobežojot uzticēšanos institūcijām. Mikroaģentūra – ikdienas aizrādījumi, diskursīva pretestība un identitātes atgūšana – funkcionē kā netiešs pārmaiņu mehānisms. Pētījuma secinājumi liecina par klusu kultūras transformāciju: mantotās bailes saglabājas, taču tās pastāv līdzās jaunām balsīm, cieņai un patriotismam. Turpmākajos pētījumos ieteicams paplašināt izlasi un pētīt digitālās vides lomu jaunu pretestības formu veidošanā. Papildu uzmanība būtu jāvērš uz institucionālajiem barjerfaktoriem, kas ietekmē jauniešu uzticēšanos valsts struktūrām. Šāds skatījums ļautu dziļāk izprast, kā sociālās pārmaiņas attīstās mikrolīmenī ilgtermiņā.
Atslēgvārdi: Sicīlija, mafija, jaunatne, identitāte, pilsoniskā rīcībspēja, kultūras pretestība, normalizācija.
