2025. gada 9. jūnijā Daugavpils Universitātes (DU) Humanitāro un sociālo zinātņu institūta (HSZI) pētnieki piedalījās biedrības “Kultūras Artefakts” un HSZI Kultūras pētījumu centra rīkotajā virtuālajā vienas dienas konferencē “Cilvēks: valoda, sabiedrība, kultūra”. Dalībnieku vidū bija zinātnieki no Kataras, Turcijas, ASV un Latvijas, tostarp Alans Malaks (Alan Mallach) – Sabiedrības progresa centra Vašingtonā vecākais līdzstrādnieks, grāmatu Smaller Cities in a Shrinking World: Learning to Thrive Without Growth (2023), The Changing American Neighborhood: The Meaning of Place in the 21st Century (2023, līdzautorībā ar Todu Svonstromu (Todd Swanstrom)) un The Divided City: Poverty and Prosperity in Urban America (2018) autors; Stīvens R. Šūits (Steven R. Schuit ) – DU viesdocētājs, ASV Valsts departamenta Angļu valodas programmas (English Language Fellow Program) stipendiāts un citi. Konferences programma tika mērķtiecīgi veidota kā starpdisciplināra, lai aptvertu plašu disciplīnu klāstu – valodniecību, literatūrzinātni, kultūras studijas, izglītības un sociālās zinības.

Prof. S. Šūits prezentēja Daugavpils Universitātē izstrādātu un aprobētu angļu valodas kā pirmās svešvalodas mācību metodi Emotional Values ​​​​Auction, kas pilnveido studentu rakstīšanas, lasīšanas, prezentēšanas un runāšanas prasmes.

Prof. Anita Pipere, prof. Dzintra Iliško un asoc. prof. Aleksejs Ruža aktualizēja senioru izaicinājumus augstākās izglītības mācību iestādēs, pievēršoties faktoriem (vecums, dzimums, invaliditāte), kas ietekmē viņu akadēmisko līdzdalību un atpazīstamību. Balstoties uz intersekcionalitātes teoriju, referāta autori norādīja uz institucionālām, kultūras un strukturālām praksēm un šķēršļiem, kas marginalizē vecāko akadēmisko personālu vai ierobežo viņu pilnvērtīgu iesaistīšanos akadēmiskajā darbā.

Pētn., doc. Maija Grizāne un vad. pētn. Oksana Kovzele analizēja Neptūna svētku svinēšanas tradīcijas un to transformācijām padomju okupācijas periodā Latvijā, īpašu uzmanību veltot svinību norisei un tās atbilstībai noteiktam laikam un telpai.

Pētn. Evita Badina un pētn., doc. Žans Badins uz periodisko izdevumu Sovetsky Sport un Sports publikāciju pamata analizēja PSRS Tautu 2. spartakiādi un kā sports kalpoja par ideoloģijas instrumentu “jaunā padomju cilvēka” audzināšanai un sociālistisko vērtību un solidaritātes translēšanai. Autoru veiktais pētījums atklāja, ka latviešu valodā izdotais laikraksts Sports sniedza niansētu nacionālās politikas atspoguļojumu 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās Padomju Latvijā, t.i., līdzsvaroja padomju internacionālismu un vietējo identitāti, atklājot sportu kā telpu, kurā cilvēks var vienlaicīgi justies kā latvietis un sociālistiskās  sabiedriskās iekārtas loceklis.

Vad. pētn. Ilze Kačāne iepazīstināja konferences dalībniekus ar “Apvārsnis Eiropa” programmas projektu PULSE-ART un aktualizēja mākslas izglītības nozīmi kultūras izpratnes un izpausmes attīstīšanā. Kultūras izpratne un izpausme ir viena no astoņām mūžizglītības pamatkompetencēm, kas ir nozīmīga starpkultūru komunikācijā, radošajā izpausmē, pilsoniskajā iesaistē un personības izaugsmē, un kas ļauj novērtēt un izjust emocijas mūzikā, izpildītājmākslā, literatūrā un vizuālajā mākslā.

Papildu informācija:
Humanitāro un sociālo zinātņu institūts
Kultūras pētījumu centrs
e-pasts: kpc@du.lv