2025. gada 17. un 18. oktobrī Daugavpils Universitātē jau divdesmito reizi notika starptautiskā zinātniskā konference “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai”, kuru organizē DU Humanitāro un sociālo zinātņu institūts. Šoreiz konference pulcināja ap 120 dalībnieku no divdesmit divām pasaules augstskolām un citām zinātniskajām institūcijām.

Konferences plenārsēdi atklāja programmas Apvārsnis Eiropa projekta “Kultūrpratības vērtība Eiropā” (Cultural Literacies’ Value in Europe (CLiViE)) pētniece, profesore Anita Stašulāne ar prezentāciju Practising, Evaluating, and Valuing Cultural Literacy: The Clivie Project’s Contribution to Social Cohesion (Kultūras pratības praktizēšana, novērtēšana un vērtību veidošana: CLiVie projekta ieguldījums sociālajā kohēzijā). Prezentācijā, kas tika sagatavota sadarbībā ar asoc. prof. Alīnu Romanovsku un doc. Irinu Presņakovu, A. Stašulāne ilustrēja, kā kopīgi radītas, uz mākslu balstītas prakses var veicināt empātiju, iekļaušanu un kultūras izpratni neformālās mācīšanās vidē. Pētījuma rezultāti apliecina neformālās kultūras izglītības vērtību sociālās kohēzijas veicināšanā. Risinot metodoloģiskus izaicinājumus nemateriālo rezultātu novērtēšanā, tie sniedz ieskatu pedagogiem, kultūras iestādēm un politikas veidotājiem, kuri vēlas izmantot mākslas un kultūras potenciālu sašķeltās kopienās.

Konferences sekcijā “Socioloģija. Sociālā psiholoģija” uzstājās vadošā pētniece  Oksana Kovzele ar prezentāciju “Gadījuma pētījuma “Mācies no senčiem – esi atvērts un drošs nākotnē!” īstenošanas pieredze formālās izglītības vidē”. O. Kovzele uzsvēra, ka šī gadījuma pētījuma nepieciešamību noteica ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija, kā arī mūsdienu izglītības sistēmas izaicinājumi. Atsaucoties uz speciālistu aicinājumu skolās izmantot holistisko metodi, kas ietver izglītojamo prāta, ķermeņa, sirds un gara attīstību, radās ideja organizēt radošo amatniecības darbnīcu ciklu vienā no Daugavpils pilsētas vidusskolām – klasē ar multietnisko sastāvu. Darbnīcu ciklu ir atzinīgi novērtējuši paši izglītojamie un ieinteresētās puses (stakeholders). Tradicionālā latviešu amatniecība (crafts) tika atzīta par universālu valodu izglītojamo socializācijai un kultūrizglītībai, savukārt radošo amatniecības darbnīcu formāts (kulinārā, tradicionālo skaņu rīku, ziepju, aproču un sejas masku izgatavošanas nodarbības) tika novērtēts kā iedarbīgs mācību vielas (latviešu kultūras vērtību un tradīciju) pasniegšanas veids bērniem no nelatviskas vides.

Turpinot diskusiju par projekta “Kultūrpratības vērtība Eiropā” īstenošanu un sākotnējiem rezultātiem, konferences darba grupā “Reģionālā ekonomika, finanses un kredīts” ar ziņojumu SROI Methodology as a Cultural Project Evaluation Development Tool: Opportunities and Limitations (SROI metodoloģija kā kultūras projektu novērtēšanas attīstības rīks: iespējas un ierobežojumi) uzstājās asoc. prof. Ludmila Aleksejeva, kas sagatavoja pētījumu sadarbībā ar asoc. prof. Alīnu Romanovsku. Prezentācijā tika aktualizēts jautājums par kultūrpratības sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanu, kas praksē reti tiek veikta, jo iegūtie ieguvumi ir grūti kvantificējami. Tomēr šī ietekme ir būtiska sabiedrības labklājības, iesaistes un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Kā viens no potenciālajiem risinājumiem tika analizēta SROI (Social Return on Investment (Sociālās atdeves no ieguldījumiem)) metodoloģija, kas ļauj kvantitatīvi izvērtēt arī neekonomiskus ieguvumus, piemēram, kopienu saliedētību, kultūras līdzdalības kvalitāti un dalībnieku personīgo izaugsmi. Prezentācijā tika iezīmētas šīs pieejas priekšrocības un ierobežojumi, balstoties uz CLiViE ietvaros īstenoto mini projektu norisi un rezultātiem.

Papildu informācija:
HSZI profesore, vadošā pētniece Anita Stašulāne
e-pasts: anita.stasulane@du.lv
HSZF asoc. prof. Ludmila Aleksejeva
e-pasts: ludmila.aleksejeva@du.lv
HSZI vadošā pētniece Oksana Kovzele
e-pasts: oksana.kovzele@du.lv

Projektu atbalsta Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programma „Apvārsnis Eiropa”, granta līgums Nr. 101132285.