Vienības iela 13 – 106. kab.,
Daugavpils, LV-5401
Tālr.: +371 654 24238
E-pasts: rsk@du.lv
1952. gadā tika izveidota Krievu valodas katedra. Katedru vadīja Bunims Vekslers (1952–1958), Mihails Novgorodovs (1958–1963), Mihails Bikovskis (1963–1974), Margarita Baskova (1974–1985), Svetlana Murāne (1985–1991).
1952. gadā katedra tika pārdēvēta par Vispārīgās un krievu valodniecības katedru. Katedras vadītāji: Anatolijs Kuzņecovs (1991–1996), Nataļja Trofimova (1996–2002), Gaļina Pitkeviča (2002–2010). Katedrā strādāja filoloģijas doktori Aleksandra Sinica, Nadežda Mihaļova, Anna Handažinskaja, Vilma Bikovska, Jūlija Spole, Marina Novikova, Jeļena Koroļova, Eleonora Gorohovska u.c. Katedra tradicionāli organizē starptautiskas zinātniskas un metodiskas konferences, gatavo publicēšanai zinātnisko rakstu krājumus. Katedras docētāji (B. Vekslers, V. Juriks, G. Sirica, N. Trofimova, A. Kuzņecovs, G. Pitkeviča, E. Isajeva u.c.) ir skolu un augstskolu mācību grāmatu autori un līdzautori.
Krievu filoloģijas speciālistus sagatavoja arī Krievu un aizrobežu literatūras katedra, kas tika izveidota 1952. gadā. 50. gados katedrā darbojās kolektīvs, kuru pārsvarā veidoja Maskavas un Ļeņingradas universitātes beidzēji (Josifs Dubašinskis, Lija Levitāne, Leonīds Cilevičs, Jevdokija Aleksandrova, Margarita Varšavska u.c.). 20. gadsimta 60.–70. gados katedrā sāka strādāt DPI beidzēji – Eduards Mekšs, Fjodors Fjodorovs, Arkādijs Ņeminuščijs, Anna Stankeviča u.c. Katedru vadīja Lija Levitāne (1952–1959), Josifs Dubašinskis (1959–1970), Leonīds Cilevičs (1970–1979), Eduards Mekšs (1979–1990).
1991. gadā Krievu un aizrobežu literatūras katedra tika pārdēvēta par Krievu literatūras un kultūras katedru. Katedru vadīja Fjodors Fjodorovs (1991–2003), Anna Stankeviča (2003–2010). Katedrā strādāja filoloģijas doktori Josifs Trofimovs, Mihails Bodrovs, Vladimirs Kaigorodovs, Aleksandrs Semjonovs, Nadežda Fjodorova, ka arī jaunākās paaudzes docētāji – Elīna Vasiļjeva, Genādijs Markovs, Andris Kazjukevičs, Žans Badins, Inna Dvorecka u.c.
Zinātniskais darbs ir svarīgākais katedras darbības virziens. Galvenās pētnieciskā darba tēmas: „19.–20. gs. krievu un Rietumeiropas literatūras vēsture”, „Sižeta teorija” (no 1960. gadu beigām līdz 1983. gadam), „Telpa un laiks literatūrā un mākslā” (1984–2001), „Krievu literatūra un kultūra Latvijā” (kopš 2001). Katra virziena pētījumi rezumējas monogrāfijās, mācību līdzekļos, promocijas darbos, konferencēs, zinātnisko rakstu krājumos.
2010. gadā Krievu literatūras un kultūras katedra un Vispārējās un krievu valodniecības katedra tika reorganizētas un izveidota Rusistikas un slāvistikas katedra. Kopš 2010. gada katedru vada asociētā profesore Anna Stankeviča.
Krievu valodas un kultūras centrs
Amats | Vārds, uzvārds |
Katedras vadītāja, profesore | Anna Stankeviča |
Asociētais profesors | Anatolijs Kuzņecovs |
Asociētais profesors | Arkādijs Ņeminuščijs |
Asociētā profesore | Elvīra Isajeva |
Profesore | Elīna Vasiļjeva |
Docents | Žans Badins |
Docente | Gaļina Pitkeviča |
Docente | Inna Dvorecka |
Docente | Olesja Ņikitina |
Lektors | Andris Kazjukevičs |
Lietvede | Gaļina Vasiļkova |