.svg)
Audrone Janužytė
PhD
Institute of Management and Political Science, Mykolas Romeris University (Lithuania)
audrone_januzyte@mruni.eu
Discussing Characteristics of Economic Nationalism in the 1930s: The Case of Lithuanian and Jewish Relations
Key words: nationalism, economic nationalism, ethnic conflicts, anti-Semitism in Lithuania
Summary
The purpose of the article is to highlight the characteristics of economic nationalism through an analysis of the relations between Lithuanians and ethnic minorities (Jews) in cases of the protectionist economic policy of the Lithuanian government as well as ethnic discrimination and ethnic conflicts in 1930–1940. The author of the article has highlighted the general characteristics typical of economic nationalism in a number of forms. Firstly, the protectionist economic policy of the government, the aim whereof was to oust entrepreneurs of other nationalities, especially Jewish, and to increase the relative number of Lithuanians in the trade and banking business sectors. Secondly, the discriminatory policy of the authorities against Jewish individuals to ensure that the latter could not take civil service positions in state and municipal institutions (which in fact eliminated them from working within the authorities). Thirdly, causing ethnic discord in the media, shaping a negative and hostile opinion about ethnic minorities, e.g. by accusing Russians of Russification and labelling them as invaders; by accusing Jews of stealing businesses from Lithuanians and labelling them as exploiters of Lithuanians; by accusing Poles of Polonization and anti-Lithuanian attitudes, etc. Fourthly, activities of economic organizations or movements targeting ethnic minorities and demanding to restrict their businesses, boycott their goods and services. Fifthly, public rallies and demonstrations instigating the nationalist sentiment, e.g. the typical slogan of nationalist rallies “Lithuania for Lithuanians”, “making the business Lithuanian again”, “Lithuania to become Lithuanian”. Finally, provoking ethnic conflicts or acts of violence against ethnic minorities (including damaging property by arson or otherwise, and physical violence against representatives of ethnic minorities. The author of the article has drawn several conclusions, the main being that there were multiple reasons which prompted the rise of economic nationalism. They were primarily related to the economic, social, and cultural gap between ethnic minorities and Lithuanians. In particular, the protectionist economic policy (which exhibited certain aspects of ethnic discrimination) pursued by the Lithuanian government with the aim of ousting entrepreneurs of several nationalities from industrial, financial, and trade sectors widened the economic gap between ethnic minorities and Lithuanians. Another important reason for the development of economic nationalism was the building of a nation state, where ethnic minorities were perceived as an obstacle to an ethnocentric state, its economic modernization, and to Lithuanians competing with representatives of other nationalities. At the local level, ethnic conflicts would sometimes escalate into physical violence, essentially against one ethnic minority (Jews). This was, to some extent, affected by the anti-Semitic sentiment instigated in the press, the anti-Semitic activities of some organizations, and, partly, the protectionist economic policy pursued by the government that aimed to restrict or oust Jews from key businesses. The study of Lithuanian-Jewish relations from the perspective of economic nationalism expands the field of research on anti-Semitism as a phenomenon in interwar Lithuania. And looking ahead, we must show zero tolerance for the acts instigating national hatred and they must always entail criminal prosecution to prevent the nationalist sentiment (anti-Semitism) from spreading in our society.
Audrone Janužytė
PhD
Mīkola Romera Universitātes Vadības un politisko zinātņu institūts (Lietuva)
audrone_januzyte@mruni.eu
Ekonomiskā nacionālisma raksturīgās iezīmes 20. gadsimta 30. gados: lietuviešu un ebreju attiecību piemērs
Atslēgas vārdi: nacionālisms, ekonomiskais nacionālisms, etniskie konflikti, antisemītisms Lietuvā
Kopsavilkums
Raksta mērķis ir izcelt ekonomiskā nacionālisma raksturīgās iezīmes, analizējot attiecības starp lietuviešiem un etniskajām minoritātēm (ebrejiem) saistībā ar Lietuvas valdības protekcionistisko ekonomisko politiku, kā arī etnisko diskrimināciju un etniskos konfliktus 20. gadsimta 30.–40. gados. Rakstā aplūkotas vispārīgās iezīmes, kas raksturīgas ekonomiskajam nacionālismam: 1) valdības protekcionistiskā ekonomiskā politika. Tās mērķis bija izspiest citu tautību, īpaši ebreju, uzņēmējus un palielināt lietuviešu īpatsvaru tirdzniecības un banku sektorā; 2) varas iestāžu diskriminējošā politika pret ebrejiem, kas liedza ieņemt civildienesta amatus valsts un pašvaldību iestādēs (kas faktiski tos izslēdza no darba varas iestādēs); 3) etniskās nesaskaņas veicināšana plašsaziņas līdzekļos, veidojot negatīvu un naidīgu viedokli par etniskajām minoritātēm, piemēram, apsūdzot krievus rusifikācijā un dēvējot tos par iebrucējiem; apsūdzot ebrejus uzņēmumu atņemšanā lietuviešiem un dēvējot tos par lietuviešu ekspluatētājiem; apsūdzot poļus polonizācijā, pretlietuviešu noskaņojumā utt.; 4) ekonomisko organizāciju vai kustību darbība, kas bija vērsta pret etniskajām minoritātēm un pieprasīja ierobežot to uzņēmējdarbību, boikotēt to preces un pakalpojumus; 5) publiski mītiņi un demonstrācijas, kas kurināja nacionālistiskus noskaņojumus, piemēram, tipiski saukļi: „Lietuva lietuviešiem”, „padarīt uzņēmējdarbību atkal lietuvisku”, „Lietuvai jākļūst lietuviskai”; 6) etnisku konfliktu provocēšana vai vardarbības akti pret etniskajām minoritātēm (tostarp īpašuma bojāšana, piemēram, dedzināšanas vai citā veidā, kā arī fiziska vardarbība pret etnisko minoritāšu pārstāvjiem). Ekonomiskā nacionālisma pieaugumu veicināja vairāki iemesli, galvenokārt saistīti ar ekonomisko, sociālo un kultūras plaisu starp etniskajām minoritātēm un lietuviešiem. Jo īpaši Lietuvas valdības īstenotā protekcionistiskā ekonomiskā politika (kurai piemita arī etniskās diskriminācijas elementi), kuras mērķis bija izspiest dažādu tautību uzņēmējus no rūpniecības, finanšu un tirdzniecības sektoriem. Vēl viens būtisks ekonomiskā nacionālisma attīstības iemesls bija nacionālas valsts veidošana, kurā etniskās minoritātes tika uztvertas kā šķērslis etnocentriskas valsts izveidei, tās ekonomiskajai modernizācijai un lietuviešu spējai konkurēt ar citu tautību pārstāvjiem. Vietējā līmenī etniskie konflikti dažkārt pārauga fiziskā vardarbībā, galvenokārt pret vienu etnisko minoritāti (ebrejiem). To zināmā mērā ietekmēja presē kurinātais antisemītiskais noskaņojums, dažu organizāciju antisemītiskā darbība, kā arī daļēji valdības īstenotā protekcionistiskā ekonomiskā politika, kuras mērķis bija ierobežot vai izspiest ebrejus no nozīmīgām uzņēmējdarbības jomām. Lietuviešu un ebreju attiecību izpēte no ekonomiskā nacionālisma perspektīvas paplašina pētījumu lauku par antisemītismu kā parādību starpkaru Lietuvā. Raugoties nākotnē, jāievēro nulles tolerance pret darbībām, kas kurina nacionālo naidu, un tām vienmēr ir jāparedz kriminālatbildība, lai novērstu nacionālistisku noskaņojumu (antisemītisma) izplatīšanos sabiedrībā.
How to cite
Janužytė, A. (2026). Discussing Characteristics of Economic Nationalism in the 1930s: The Case of Lithuanian and Jewish Relations. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXIX. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 33.–43. lpp. https://doi.org/10.59893/vac.29.004
