Kamēr skolēni atpūšas un izbauda skolēnu pavasara brīvdienas, pedagogi dalās labās prakses pieredzē un smeļas idejas turpmākajam darbam, jo 12.martā Daugavpils Universitātē notika pedagogu pieredzes apmaiņas forums “Vienoti izglītībā. Ir ideja!”, kurā piedalījās pavisam 303 dalībnieki – Daugavpils valstspilsētas izglītības iestāžu pedagogi, vadības pārstāvji, metodiķi, speciālie pedagogi, pedagogu palīgi, atbalsta personāls un izglītības speciālisti.

Pieredzes apmaiņas forumu “Vienoti izglītībā. Ir ideja!” organizēja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas izglītības metodiķi sadarbībā ar Daugavpils Universitāti. Pedagogu pieredzes apmaiņas foruma mērķis bija sniegt metodisko atbalstu pedagogiem kompetenču pieejas un pārejas uz vienotu skolu īstenošanā. Foruma laikā pedagogi pilnveidoja profesionālo kompetenci daudzveidīgu metožu un paņēmienu īstenošanā, īstenojot mācības latviešu valodā un lietpratībā balstītu pieeju.

Foruma dalībniekus ar muzikāliem priekšnesumiem sagaidīja Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” akordeonista ansamblis “Akords” (skolotāja Svetlana Rjabceva), bet foruma laikā ar skaistām dejām visus priecēja Daugavpils Universitātes studentu deju ansamblis “Laima” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Butkevičs, horeogrāfe Marita Irbe). Atklājot pieredzes apmaiņas forumu, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova ikvienam pedagogam pateicās par vēlmi mācīties un pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis savā uzrunā uzsvēra, ka šādu forumu īstenošanai ir liela nozīme, kurš ļauj skolotājiem ne tikai uzzināt daudz jauna, bet arī dalīties savā pieredzē. Vadošā pētniece Mārīte Kravale-Pauliņa (Daugavpils Universitātes vadošā pētniece, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāna p.i.) savā ziņojumā “Skolotājs pārmaiņu virpulī” pievērsa uzmanību vēsturiskajiem pārmaiņu procesiem un skolotāju lomai tajā.

Pieredzes apmaiņas foruma otrajā daļā skolotāji 12 grupās stāstīja par metodēm un paņēmieniem, par veiksmīgākajiem risinājumiem, kurus viņi izmanto, ikdienā, palīdzot bērniem mācīšanās procesā. Pavisam varēja noklausīties 74 ziņojumus, kur savu pieredzi popularizēja 86 ziņotāji.

Visvairāk ziņotāju un arī klausītāju bija pirmsskolas izglītības grupās, tās pavisam bija trīs. Vienu no šīm grupām “Pirmsskola. Latviskas vides stiprināšana, latviešu valodas apguve” moderēja Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Jeļena Gorina. Šajā grupā pedagogi dalījās pieredzē ar idejām, kā katrā iestādē vai konkrētajā grupā tiek stiprināta latviskā vide, pilnveidota attīstoša un iekļaujoša vide, kas veicina valsts valodas apguvi dabiskā veidā. Tika izmēģinātas didaktiskās spēles, inscenēta pasaka, izmantojot Photon robotu, kā arī informācija par to, kā iestādē izmantoto Ungārijas metodi, kad valodas apguve notiek caur mūziku un fiziskajām aktivitātēm visas dienas garumā. Klausītāji iepazinās arī ar pirmsskolas izglītības iestāžu ilgtspējīgiem projektiem, tostarp ar Ekoskolas programmu un to nozīmi valsts valodas apguvē. Pedagogi secināja, ka jaunas tehnoloģijas, mūsdienīgas metodes un attīstošā vide veicina bērnu motivāciju mācīties un veiksmīgi attīsta bērnu valodas prasmes. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku Metodiskās apvienības vadītāja Ingrīda Zeļenkova moderēja otru pirmsskolu grupu “Pirmsskola. Mācību procesa efektivitātes paaugstināšana”, kur pedagogiem bija iespēja gūt jaunas idejas pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai STEM mācību jomā, digitālo ierīču izmantošana kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā un logopēdiskajā darbā, kā arī iepazīties ar iespējām vietējās kopienas resursu jēgpilnas izmantošanas mācību procesā. Tika apskatītas sadarbības formas, to plānošana un veicināšana mācību procesā. Skolotājas augsti novērtēja praktiskus piemērus, foto un video materiālus. Savukārt trešās grupas “Pirmsskola. Pozitīvas un emocionāli drošas mācīšanās vides veicināšana” moderatore bija Daugavpils pilsētas 24.pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Inese Skrimble, kur pirmsskolas pedagogi diskutēja par SEM (sociāli emocionālās mācīšanās) nodrošināšanu pirmsskolas izglītības iestādē. Šīs grupas tematu daudzveidību vienoja pedagogu redzējums par mācību procesu, kura centrā ir dzīvespriecīgs, laimīgs bērns, kas ir aktīvs darītājs, atklājējs un pētnieks.

Dalīšanās pieredzē notika arī 6 mācību jomās. Viena no šīm jomām bija “Dabaszinātņu mācību joma”, kuras moderatore bija Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas metodiķe-mācību jomas koordinatore Tatjana Baranovska. Dabaszinātņu jomas skolotāji dalījās pieredzē par audzēkņu pašvadītas mācīšanās prasmju pilnveidi pētnieciskajā darbā dabaszinībās, par kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas prasmēm fizikas un bioloģijas stundās, par pētniecisko prasmju attīstību un digitālo līdzekļu izmantošanu fizikas stundās, kā arī par bioloģiskās daudzveidības datu bāžu izmantošana skolēnu pētnieciskajos darbos. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības kvalitātes eksperte Jeļena Azareviča moderēja “Matemātikas mācību jomu”, kurā fokusā bija idejas, kā vienotas skolas kontekstā atbalstīt skolēnus  matemātikas  prasmju apguvē. Kā raksta viena no foruma dalībniecēm: “Es nevaru nosaukt tikai vienu visvērtīgāko pieredzes stāstu grupā, jo aktuāli, interesanti bija visi: gan tekstpratība kā klupšanas akmens, gan atgādņu izmantošanas iespējas matemātikā 8.klasē, gan Chrombook izmantošana matemātikas stundās, gan dažādu paņēmienu izmantošana tematu aktualizēšanā, gan darbs ar skolēniem, kuriem ir grūtības matemātikas apguvē – viss kopā veido kompleksu pieeju matemātikas mācīšanai.” Nataļja Izuļena, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas metodiķe-mācību jomas koordinatore, moderēja “Tehnoloģiju mācību jomu”. Šajā jomā skolotāji dalījās pieredzē par aktuālām tēmām dizainā un tehnoloģijās un datorikā. Klātesošajiem bija piedāvāti pieredzes stāsti par gaismēnu ainavas instalāciju, par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu mācību procesā, par arheoloģisko tērpu un etnogrāfisko tautastērpu kā ierosmes avotu dizaina izstrādājuma izgatavošanā u.c. Šīs grupas pedagogi guva praktiskas idejas savām stundām, bet diskusiju laikā bija iespējams uzzināt skolotāju praktiķu viedokļus par dažādām tēmām. “Sociālās un pilsoniskās mācību jomas” moderatore bija Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas metodiķe-mācību jomas koordinatore Signita Gabrāne. Šajā grupā tika izmēģinātas dažādas interaktīvas mācību metodes un kooperatīvās mācīšanās paņēmieni, iegūti piemēri, kā diferencēt un individualizēt darbu, strādājot ar vēstures avotiem un veidojot kvadrātkodu. Ziņotāji nodemonstrēja, kā summatīvajos pārbaudes darbos izpaužas caurviju prasmju vērtēšana un darbināšana, kā arī sniedza priekšstatu par dažāda dziļuma uzdevumiem vēsturē vidusskolā. Savukārt “Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas” moderators bija Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas metodiķis-mācību jomas koordinators Anatolijs Kazakevičs. Šajā grupā tika runāts par to, kā snieguma līmeņa apraksti palīdz skolēnam iegūt vērtējumu sporta un veselības stundās, bet, stāstot par kustību rotaļām un sporta aktivitātēm, bija piedāvātas tādas aktivitātes, kuras skolotāji var izmantot darbā ar skolēniem, kuri ir ilgstoši atbrīvoti no sporta un veselības stundām. Otras lielākās grupas “Valodu mācību joma” moderatores bija Ilona Ustinova un Iveta Lukaševiča, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas metodiķes-mācību jomas koordinatores. Visbiežāk minētais šīs jomas pieredzes stāstos bija latviskas vides veidošana izglītības iestādēs un ārpus tās, kā arī neizpalika sarunas par digitālās prasmes attīstīšanu skolēnos un digitālo resursu izmantošanu mācību stundās. Visas šajā grupā minētās idejas bija vērstas uz pozitīvas un emocionāli drošas mācību vides veicināšanu stundās, kā arī tika pievērsta uzmanība komunicēšanai par sasniedzamo rezultātu formulēšanu kopā ar skolēniem, ko skolotāji var izmantot jebkurās valodas stundās – latviešu, angļu, vācu, krievu un latgaliešu.

Agnese Jurģīte, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” vadītājas vietniece, moderēja grupu “Paplašinātā skolēnu izglītības pieredze”. Paplašinātās skolēnu izglītības pieredzes joma ir ļoti plaša, tāpēc forumā varēja dzirdēt visdažādākos pieredzes stāstus gan par karjeras izglītību, gan par interešu izglītību, pilotējot dronus un nodarbojoties ar elektroniku, gan stāstot par pilsoniskuma nedēļas pasākumu plānošanu, kā arī par klasvadības dažādām metodēm un, protams, projektu nozīmi skolēnu attīstībā.

Savukārt Daugavpils pilsētas vispārizglītojošo skolu iekļaujošās izglītības jomas koordinatore Ilona Geriņa moderēja grupu “Atbalsts izglītojamiem, vecākiem, pedagogiem. Iekļaujošā izglītība”. Šīs grupas ziņotāji dalījās pieredzē ar atbalsta komandas nodarbības piemēriem, kas palīdz saliedēt kolektīvu. Klausītājiem bija iespēja piedāvātos uzdevumus izmēģināt, tas radīja pozitīvu gaisotni dalībnieku starpā, kā arī bija iespēja ielūkoties logopēdijas nodarbības video fragmentos un uzzināt, kā novērst skaņas izrunas traucējumus, kā bērniem aktīvi iesaistīties mācību procesā, ne tikai mācoties, bet arī mācot citus, kā veicināt labbūtību, realizējot speciālo un iekļaujošo izglītību. Tika aktualizēti izaicinājumi un iespējas iekļaujošas izglītības īstenošanai mazas lauku skolas kontekstā.
Vēl viena no pieredzes apmaiņas grupām bija “Izglītības iestāžu vadība”, kuras moderatore bija Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka. Šajā grupā ziņotāji dalījās pieredzē par izglītības iestādes iespējām kļūt par skolu, kurā visi mācās – kā skolēni, tā skolotāji. Kā iedvesmojošs ceļš tika minēta programma “Līderis manī”, kuras pamatā ir personiskās līderības koncepts. Būtiska loma katrā mācīšanās organizācijā ir iespējai darba vidē, pedagogiem savstarpēji komunicējot, rast risinājumus pedagoģiskā darba problēmām. Nozīmīga vieta ir izglītības iestādē izveidotajai mentorēšanas sistēmai, kas dod iespēju nepārtraukti pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences. Izglītības iestāžu vadība minēja veiksmīgus skolotāju mācīšanās grupu piemērus gan pirmsskolas un skolas sadarbības ietvaros, gan pilnveidojot prasmes stresa vadības rīku apgūšanā.

Katram ziņotājam tā bija ne tikai iespēja dalīties pieredzē, jo jebkura uzstāšanās radīja sevī pārliecību, motivēja darbam un ļāva ieskatīties arī citu kolēģu veikumā. Visu grupu klausītāji ne tikai aktīvi iesaistījās grupu darbā, bet arī uzdeva precizējošus jautājumus piedāvāto materiālu autoriem, kā arī secināja, ka šāda pieredzes apmaiņa lieti noder katra pedagoģiskās pieredzes bagāžas papildināšanai, jaunu ieceru radīšanai. Par to varēja pārliecināties, aplūkojot atbildes uz atgriezeniskās saites jautājumiem par foruma norisi, foruma nozīmīgumu un vērtīgākajiem ziņojumiem. Apkopojot atgriezeniskajā saitē gūto informāciju, varam secināt, ka pārsvarā forums tika novērtēts kā ļoti nozīmīgs un noderīgs, kā arī redzams, ka skolotāji bija priecīgi satikties un savstarpēji komunicēt.

Liels paldies ikvienam iesaistītajam pieredzes apmaiņas foruma organizēšanā un norisē! Paldies arī Daugavpils Universitātei par veiksmīgu un produktīvu sadarbību, kā arī par iespēju pedagogiem iepazīties ar V.Seiles skolotāju atmiņas istabu, doties ekskursijā pa Daugavpils Universitātes telpām un laboratorijām!

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde

Galerija