Kamēr skolēni atpūšas un izbauda skolēnu pavasara brīvdienas, pedagogi dalās labās prakses pieredzē un smeļas idejas turpmākajam darbam, jo 11. martā Daugavpils Universitātē notika pedagogu pieredzes apmaiņas forums “Kopsolī ar laiku”, kurā piedalījās 303 dalībnieki – Daugavpils valstspilsētas izglītības iestāžu pedagogi, vadības pārstāvji, izglītības speciālisti, metodiķi, speciālie pedagogi, pedagogu palīgi, atbalsta personāls.  

Pieredzes apmaiņas forumu “Kopsolī ar laiku” organizēja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas izglītības metodiķi sadarbībā ar Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāti. Pedagogu pieredzes apmaiņas foruma mērķis ir sniegt metodisko atbalstu pedagogiem ikdienas mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes pilnveidē un pārejas uz vienotu skolu īstenošanā.  

Atklājot pieredzes apmaiņas forumu, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova atzina, ka mainība un nestabilitāte ir būtiskas mūsdienu laikmeta pazīmes, tomēr skolotājam tā ir ikdiena. Foruma iedvesmas vārdus teica arī Daugavpils Universitātes studiju prorektore, zinātņu prorektora p.i., profesore Inese Kokina, kas atzina, ka tieši sadarbība izglītības jomā ir būtiska nākotnes prioritāte, veidojot vienotu izglītības ekosistēmu.

Agnese Strazda, izglītotāja, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas padomes vadītāja, motivēja foruma dalībniekus skatīties uz izglītību kā uz piedzīvojumu. Lektore aicināja pedagogus pievērst īpašu uzmanību mācīšanās procesa organizēšanai, paredzot tajā vietu izpētei, atklājumiem, radošumam, izaicinājumu pārvarēšanai, aizrautībai un izaugsmei, sadarbībai un komunikācijai. 

Pieredzes apmaiņas foruma otrajā daļā pedagogi 11 grupās dalījās pieredzē par metodēm un paņēmieniem, par veiksmīgākajiem risinājumiem, kurus izmanto ikdienā, palīdzot bērniem mācīšanās procesā. Pavisam tika prezentēti 78 ziņojumi, kur savu pieredzi popularizēja 103 referenti.

Visvairāk ziņotāju un arī klausītāju bija pirmsskolas izglītības grupās, tās bija trīs. Šajās grupās uzmanība tika pievērsta lasītprasmes veicināšanai brīvdabā, STEM aktivitātēs un sadarbībā ar vecākiem. Tika runāts par pasaku un spēli kā mācību metodi, lai attīstītu bērnu kritisko domāšanu, radošumu un sociāli emocionālās kompetences. Bija arī pieredzes stāsti par pilnveidotā mācību satura apguves plānošanu, attīstošas vides veicināšanu, jēgpilnu digitālo rīku izmantošanu mācību procesā. Runājot par bērnu vārdu krājuma papildināšanu, tika piedāvāts izmantot prezentācijas, didaktiskās spēles, integrētās rotaļnodarbības. Uzmanība bija pievērsta arī latviskās vides stiprināšana, izmantojot latviešu folkloras krātuvi: tautasdziesmas, pasakas u.c., bērna redzesloka paplašināšanai, mērķtiecīgi organizējot pētījumus apkārtējā vidē, kā arī kvalitatīvai karjeras izglītības procesa īstenošanai, bērnu motivācijas mācīties sekmēšanai un sadarbības prasmju attīstīšanai.

Dalīšanās pieredzē notika arī mācību jomu grupās. Viena no šīm jomām bija Dabaszinātņu mācību joma, kur skolotāji diskutēja par lasītprasmes veicināšanu dabaszinībās, QR kodu izmantošanu pāru/grupu darbā, ceļojumu pa ģeogrāfijas mācību uzdevumiem, mikroskopa izmantošanas iespējām bioloģijā, laboratorijas darbiem u.c. Matemātikas mācību jomas fokusā bija idejas par valodas apguvi ar diferenciācijas elementiem, interaktīvajām darbnīcām pirmsskolas audzēkņiem, statistikas rādītāju aprēķiniem, uzdevumu sistēmas izstrādāšanu un izmantošanu izglītojamo domāšanas prasmju attīstīšanai un medijpratības uzdevumu daudzveidībai matemātikas stundās. Savukārt Tehnoloģiju mācību jomā klātesošajiem bija piedāvāti pieredzes stāsti par skolēnu izziņas intereses veicināšanu dažādos vecuma posmos datorikas, dizaina un tehnoloģiju jomās, lasīšanas stratēģiju pielietošanu dizaina un tehnoloģiju stundās, digitālo rīku izmantošanu radošām un interaktīvām mācībām, kā arī tika pievērsta uzmanība dažādām veidnēm un to pielietojumam. Grupā “Sociālā un pilsoniskā mācību joma. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma” tika runāts par latviskās kultūras izpratnes integrāciju mācību stundās, ekonomikas jēdziena apguvi caur aktīvu spēli, informatīvo materiālu izmantošanu un informācijas avotu lasītprasmi valodas apguvē sociālajās zinībās, klases stundās un ikdienā, mākslīgā intelekta spožumu un postu, kā arī daudzveidīgiem paņēmieniem atgriezeniskās saites sniegšanai un saņemšanai.

Otrā lielākajā grupā “Valodu mācību joma. Iekļaujošās, speciālās izglītības joma” pieredzes stāstos biežāk minētās bija runātprasmes un lasītprasmes veicināšana, izmantojot ne tikai dažādus daiļliteratūras tekstus, bet arī skolotāja-logopēda atbalstu. Tika aktualizēta arī valodu un kultūru daudzveidība klasē. Klausītāji bija aicināti pievērst uzmanību arī tam, ko un kā skolēns mācās un kā gatavojas valsts pārbaudes darbiem, kā un kāda ir jēgpilna formatīvā vērtēšana mācību procesā. 

Pieredzes apmaiņas grupā “Paplašināta skolēnu izglītības pieredze. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma” varēja dzirdēt pieredzes stāstus par skolēnu plašākas izglītības pieredzes gūšanu ekskursijās un kultūrvēsturiskā mantojama iepazīšanā. Kā mācību metode tika piedāvāta izglītojoša spēle, savukārt skolēna personības izaugsmes dienasgrāmata – kā rīks sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai. Tika runāts arī par karjeras izglītību – tās integrēšanu mācību stundās un skolēna profesijas izvēli atbilstoši uztveres tipam.  

Vēl viena no pieredzes apmaiņas grupām bija “Izglītības iestāžu vadība”, kurā uzmanība tika pievērsta izglītības iestādes vadības komandas un pedagogu profesionālajai izaugsmei, pedagogu tālākizglītības mērķtiecīgai plānošanai, klašu kuratora lomai latviskas vides veidošanā izglītības iestādē. Tika runāts arī par MOT programmu, kuras mērķis ir iedrošināt, motivēt un atbalstīt jauniešus, kā arī par bibliotēku kā kultūrvidi sarunām, emocijām un ikviena pašizaugsmei.  

Katram ziņotājam šī bija gan iespēja dalīties pieredzē, gan izdevība saņemt kolēģu atzinību un papildus motivāciju darbam, stiprināt pārliecību sevī un ieskatīties arī citu kolēģu veikumā. Visu grupu klausītāji ne tikai aktīvi iesaistījās grupu darbā, bet arī uzdeva precizējošus jautājumus autoriem, kā arī secināja, ka šāda pieredzes apmaiņa lieti noder katra skolotāja pedagoģiskās pieredzes papildināšanai, jaunu ieceru radīšanai. Par to varēja pārliecināties, aplūkojot atbildes uz atgriezeniskās saites jautājumiem par foruma norisi, foruma nozīmīgumu un vērtīgākajiem ziņojumiem. Apkopojot foruma dalībnieku atziņas, varam secināt, ka pedagogi ir guvuši praktiskus padomus un iedvesmojošas idejas veiksmīga un atbalstoša mācību procesa īstenošanā.  Priecē arī tas, ka skolotāji novērtēja iespēju satikties un savstarpēji komunicēt. Ne velti Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja savā uzrunā ikvienu mudināja komunicēt – sarunāties vienam ar otru, dalīties savā starpā ar būtiskām lietām, kā arī stiprināt savas iestādes vērtības un iekšējo kultūru. 

Liels paldies ikvienam iesaistītajam pieredzes apmaiņas foruma organizēšanā un norisē! Paldies arī Daugavpils Universitātei par veiksmīgu un produktīvu sadarbību!

Paldies par iespēju arī izplatīt Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa projekta Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) jeb CLiViE, ko koordinē Helsinku Universitāte (Somija) pieredzi.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde un
Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte