2026. gada 29.–30. janvārī Daugavpils Universitātē (DU) noritēja ikgadējā starptautiskā humanitāro zinātņu konference Janvāra lasījumi (līdz 2023. gadam – DU Humanitārās fakultātes Zinātniskie lasījumi).

Konferences fokuss ir DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas – salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures un identitātes pētījumi, kultūras studijas u. c.

Ik gadu konferencē piedalās ievērojams skaits pasaulē atzītu autoritatīvu un jauno pētnieku no Latvijas un ārvalstīm.DU XXXVI starptautiskajā humanitāro zinātņu konferencē Janvāra lasījumi uzstājās 83 referenti no Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Kazahstānas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas. Konference notika hibrīdformā – klātienē DU un tiešsaistē ZOOM platformā. Konferenci organizēja Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes (HSZF) Valodu un literatūras katedra sadarbībā ar DU Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrību Intelekta parks.

Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja LZA īstenā locekle, zinātniskās komitejas priekšsēdētāja profesore Maija Burima, DU studiju prorektore profesore Inese Kokina, HSZF dekāna p.i. vadošā pētniece Mārīte Kravale-Pauliņa.

Konferences plenārsēde tika veltīta aktuāliem latviešu literatūras tulkojumiem starptautiskajā kultūras telpā. Literatūrzinātniece, tulkotāja, Latvijas Universitātes profesore Ieva Zauberga uzstājās ar priekšlasījumu Tulkojums kā kultūras diplomātija: latviešu literatūras atpazīstamība starptautiskajā telpā. Latviešu autoru darbu tulkotāja itāļu valodā Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) referātā Kultūras pārneses un literārā starpniecība: latviešu literatūra un kultūra Itālijas kontekstā pievērsās tulkojuma procesiem, starpnieku lomai, izaicinājumiem un kultūras diskursu atšķirībām, kas ietekmē latviešu kultūras pārnesi Itālijas literārajā telpā. Nīderlandes literatūrzinātniece un tulkotāja Brenda Lelie apcerē Kolektīvās tulkošanas prakses: holandiešu un flāmu sadarbība latviešu dzejas tulkošanā aplūkoja, kā kopdarbs ietekmē tulkojuma kvalitāti, interpretāciju un mērķkultūras uztveri. LZA īstenā locekle, DU profesore Maija Burima ziņojumā Daudzvalodības literārās prakses: kodu maiņa un tulkošana mūsdienu latviešu literārajā telpā sniedza ieskatu literāro kodu funkcionalitātei lasītāja interpretācijā.

DU XXXVI starptautiskā humanitāro zinātņu konference Janvāra lasījumi tika organizēta piecos tematiskajos blokos.

Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas un Lietuvas lingvisti. Referenti prezentēja pētījumus par vārda semantikas un semiotikas jautājumiem: valodu un vizuālo komunikāciju, multimodalitāti dažādu jomu tekstos un modalitāti akadēmiskajos tekstos. Vairāki konferences dalībnieki pievērsās nozīmīgiem valodniecības jautājumiem terminoloģijā – starpvalodu ietekmei terminos un definīcijās, terminiem valodas neformālo variantu apzīmēšanai, šaha terminiem un to metaforiskajam lietojumam – un dialektālo procesu semantiskajiem aspektiem.

Darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija zinātnieki sprieda par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas jautājumiem.Tika apskatīta terminoloģija, dažādu tekstu tulkošanas īpatnības un specifika.

Darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā tika referēts par poētiskiem valodas līdzekļiem, kognitīvo lingvistiku un citiem aktuāliem valodu izpētes jautājumiem.

Darba grupas Cilvēks un pasaule kultūrā un vēsturē referentu pētījumos tika analizēta cilvēka koncepcijas, pasaules uztveres transformācija, dzīvesstāsti, identitātes atspoguļojumi kultūras un literatūras tekstos, akcentējot reģionālo, kultūrvēsturisko un žanrisko aspektu. Raisījās aktīvas diskusijas par priekšstatu reprezentāciju dažādos kultūras tekstos un vēstures avotos: darba grupas dalībnieki pētīja cilvēka un pasaules komplicētās attiecības starpkultūru sakaru kontekstā, operējot ar piemēriem no latviešu, ķīniešu, ebreju, krievu, lietuviešu kultūras, analizējot dažādu mākslu un kultūras jomu fenomenus (dekoratīvā māksla, mūzika, pilsētas folklora, reliģija, veselība, izglītība).

Darba grupā Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas tika prezentēti pētījumi gan par latviešu, gan pasaules literatūras tekstiem un kultūras fenomeniem. Priekšlasījumu autori piedāvāja daudzveidīgu redzējumu, aktualizējot traumas teoriju, postkoloniālo diskursu, ekokritisko un ekonaratoloģisko analīzi, kā arī izvērtēja literārās transformācijas starpdisciplinārā skatījumā un aplūkoja literatūru kā iekšējās drošības praksi.

Darba grupas Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas ietvaros jau otro gadu tika organizēta sekcija Tulkojums un pārejas laikmets. Referenti pievērsās tulkojumzinātnes teorētiskās paradigmas maiņai un pārejas laikmeta izpausmēm tulkojumu izdošanas tendencēs kā kvantitatīvajā, tā kvalitatīvajā aspektā.

Konferences materiāli pēc zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiski citējamā datubāzē EBSCO iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas; Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas; Valoda dažādu kultūru kontekstā.

DU humanitāro zinātņu konference tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra pēdējā ceturtdienā un piektdienā, tāpēc konferences organizētāji un dalībnieki to sauc par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs (1939–2020) un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

Papildu informācija:
Daugavpils Universitātes
Valodu un literatūras katedra
e-pasts: vlk@du.lv