2023. gada 26.–27. janvārī Daugavpils Universitātes Humanitārajā fakultātē (DU HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference XXXIII Zinātniskie lasījumi. Konferences fokuss ir DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas – salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u. c.

Ik gadu konferencē piedalās ievērojams skaits pasaulē atzītu autoritatīvu un jauno pētnieku no Latvijas un ārvalstīm.XXXIII Zinātniskajos lasījumos uzstājās 145 referenti no Apvienotās Karalistes, ASV, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Kazahstānas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Ukrainas un Vācijas. Šogad konference notika hibrīdformā – klātienē DU telpās un tiešsaistē ZOOM platformā.

Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja HF dekāne prof. Elīna Vasiļjeva, LZA akadēmiķe, Zinātniskās komitejas priekšsēdētāja prof. Maija Burima, LZA akadēmiķis, DU zinātņu prorektors prof. Arvīds Barševskis, Daugavpils pilsētas Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieces p.i., biedrības Cita Daugavpils pārstāve Diāna Soldāne.

HF XXXIII Zinātnisko lasījumu plenārsēde tika veltīta Ukrainai. HF absolvents, Daugavpils Saskaņas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājs Oļģerts Rihlickis konferences dalībniekiem stāstīja, kā par Ukrainas karu tiek runāts literatūras stundās. Priekšlasījumu papildināja 9. klases audzēkņu veidota videofilma, kurā sakausēts latviski tulkotu ukraiņu dzejas fragmentu lasījums ar kara izraisīto emociju un sajūtu vizualizāciju. LZA akadēmiķe prof. Maija Burima referātā Pamats ir ielikts: LATs programmas Ukrainas civiliedzīvotājiem ieviešanas pieredze prezentēja izstrādāto un aprobēto latviešu valodas apmācību metodoloģiju ukraiņu bērniem un pieaugušajiem. Rakstnieks un tulkotājs Sergejs Moreino tēmas Ukrainas rietumu hronotopi poļu literatūras amalgamā ietvaros pievērsās literatūru mijiedarbes analītiskam tvērumam. Plenārsēdei tiešsaistē pievienojās referente no Kijivas Olga Kovalevska, kas sniedza historiografisku pārskatu par Ukrainas 18.–20. gadsimta vēstures izpēti. T. Ševčenko Kijivas Valsts universitātes profesore Lada Kolomijets izvērtēja kara tēmas aktualizāciju dzejnieču skatījumā.

HF XXXIII Zinātniskie lasījumi tika organizēti septiņos blokos. Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas un Lietuvas lingvisti. Prezentētos referātus raksturo tematiskā daudzveidība, aplūkoti aktuāli mūsdienu baltu valodu sinhronie un diahronie aspekti. Referentu uzmanību piesaistījuši pētījumi, kas atspoguļo dažādus valodas pragmatikas un nominācijas aspektus: leksikas tematisko grupu (augu, savvaļas putnu, sēņu nosaukumi un antroponīmu situatīvais raksturojums), Covid-19 pandēmijas laika leksikas jaunrade, latviešu un lietuviešu valodas akadēmisko un zinātnisko tekstu, terminoloģijas, tulkojumu un vieglās valodas veidošanas jautājumi, kā arī pierobežas valodu un izlokšņu mijiedarbe.

Konferences darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija referenti sprieda par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas un leksikogrāfijas jautājumiem sinhronā un diahronā aspektā.

Darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Vācijas slāvisti. Notika aktīvas diskusijas par būtiskiem valodu funkcionēšanas un izpētes jautājumiem. Klausītāju interesi raisīja referāti par krievu valodas mūsdienu modifikācijām Izraēlā, Vācijā un Austrumeiropas valstīs.

Darba grupā Mūsdienu pētījumi translatoloģijā referenti aktualizēja dažādus tulkošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. Tika apskatīti terminoloģijas jautājumi, literāro tekstu tulkošanas īpatnības un problēmas, kultūras ietekme uz tulkošanas procesu, politiskais un vēstures diskurss, intertekstualitāte tulkojumos, mutiskās tulkošanas īpatnības.

Darba grupā Cilvēks un pasaule literatūrā un kultūrā piedalījās literatūrzinātnieki, filozofi un kultūras pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Diskusiju centrā bija jautājums par indivīda un sabiedrības attiecībām, to atspoguļojumu literatūrā un kultūrā, salīdzinot paradigmu maiņu dažādos vēstures posmos. Referenti pievērsās klasisko parādību recepcijai mūsdienu literārajā procesā, pētot mitoloģisko paradigmu transformāciju autoru mākslinieciskajā pasaulē, paaudžu konfliktu atspoguļojumu, atsevišķu autoru daiļrades posmus, tostarp reģionālajā aspektā, piemēram, krievu un poļu literatūru Latvijā, ebreju kultūru Latvijā.

Konferences darba grupa Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas noritēja trīs sekcijās. Viena sekcija bija veltīta latviešu un cittautu literatūras un kultūras vēstures agrīno norišu analīzei plašā žanriskā izvērsumā (epitāfijas, kalendārs, romāns, romānu triloģija, romānu tulkojumu salīdzinājums). Otrajā sekcijā tika prezentētas tēmas saistībā ar dzīves rakstības (trevelogi, autobiogrāfiskie teksti, atmiņu naratīvs) aspektiem latviešu un cittautu literatūrā. Trešā sekcija turpināja dzīves rakstības aplūkojumu (pieminekļu stāsti, epistolārā literatūra, biogrāfiski vēsturiskais naratīvs) un iezīmēja reģionālo pētījumu loku.

Konferences darba grupu Vēsture: avoti un cilvēki tradicionāli raksturoja tematiskā daudzveidība. Šī gada Zinātniskajos lasījumos sapulcējās dažādu paaudžu vēsturnieki. Referātos bija pārstāvētas vēstures speciālās disciplīnas: arheoloģija, etnogrāfija, avotmācība, historiogrāfija u. c. Dalībnieki demonstrēja paveikto pētījumu augsto līmeni un aktīvi iesaistījās diskusijās. Notika zinātnisko rakstu krājuma Vēsture: avoti un cilvēki. XXV un citu izdevumu prezentācija.

Ikgadējā starptautiskā konferenceZinātniskie lasījumi tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra, tāpēc tās organizētāji un dalībnieki to dēvē arī par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs (1939–2020) un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

Konferences materiāli pēc Zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas (EBSCO); Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO); Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO); Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO).

Papildu informācija:

Daugavpils Universitātes

Humanitārā fakultāte

Vienības ielā 13 – 314

tālr.: +371 65424238

e-pasts: hf@du.lv