21.–23. oktobrī Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (Eiropas Savienības strukturālā un investīciju fonda “Eiropas teritoriālā sadarbība” programma) projektā “Dzīvā vēsture: kultūras un zinātnes sinerģija pierobežas reģionā Zarasi (LT) – Daugavpils (LV) ilgtspējīgai attīstībai” [A Living History: cultural and scientific synergy in the border region Zarasai (LT) – Daugavpils (LV) for sustainable development] (ENI-LLB-1-073) tika organizēts tematisks brauciens, kurā piedalījās 45 ekskursanti: projekta dalībnieki un tā atbalstītāji, DU vēstures studiju programmu docētāji, bakalaura, maģistra un doktora programmā studējošie, Vēstures katedras sadarbības partneri.

Ekskursijas mērķis – iepazīt ne vien Lietuvas Zarasu reģionu, bet arī tam tuvāko teritoriju, ar ko ir saistīta reģiona ilgtspējīga attīstība. Ciešām kultūras saitēm izsenis savītas seno zemgaļu cilšu apdzīvotās teritorijas, Lietuva, un tieši šajā kultūru mijiedarbības vidē veidojies Daugavpils–Zarasu reģions. Šis kultūrvēsturiskais konteksts noteica tematiskā brauciena programmu.

Teicami ir saglabājusies skaistā Rokišķu muiža, kurā vairākus gadsimtus saimniekojusi slavenā vācbaltiešu Tīzenhauzenu dzimta, kuras atvase grāfiene Marija Anna Valērija Tīzenhauzena ir pasaulslavenā izdevuma “Terra Mariana” iedvesmotāja un finansētāja.

Daudzi Tīzenhauzenu dzimtas locekļi ir pazīstami pasaules zinātnē. Rokišķu pilī izvietota izcila laikmeta mākslas, apģērbu, novada vēstures ekspozīcija. Rokišķu senā centra kultūrainava tik ļoti līdzinās skaistāko Latvijas pilsētu – Dobeles, Kandavas, Tukuma – stilam, ka tajā var justies kā mājās.

Lai arī ne vienmēr ar labu vārdu pieminēta reiz bija fon Roppu dzimta, tās Pakrojes muiža, ko Latvijā droši vien sauktu par pili, bija svarīgs reģiona agrorūpniecības centrs. Tehnoloģiski attīstītās saimniecības pieminekļus nu sargā viens no reģiona lielākajiem atpūtas un izklaides centriem, kas piesaista vēsturē ieinteresētus tūristus.

Diemžēl tikai ārējā čaula pēc daudziem gadiem palikusi no omulīgās Bistrampoles muižas, kura savā laikā bijusi ne vien poļu patriotu kustības centrs cīņā par neatkarību, bet arī svarīgs kultūras centrs. Tieši te tapuši Henrika Senkeviča romāna “Plūdi” pirmie uzmetumi, un arī šodien muižas apkārtnē var smelt iedvesmu mākslinieciskai vai zinātniskai darbībai.

Lietuvas ziemeļu reģiona ekskursija nebūtu pilnīga bez “Eiropas nabassaites” – Palangas un Klaipēdas pilsētostu apmeklējuma. Tieši caur šīm pilsētām Krievijas impērijas rusifikācijas perioda laikā uz Latgali tika nogādāti latgaliešu valodā drukātie izdevumi, ļaujot saglabāt reģiona kultūras savdabību un latvisko garu

Lietuva un tās ziemeļaustrumu reģions ilgstoši bija saistīts ar divām Lietuvas valsts galvaspilsētām – Traķiem, kur atradās Lietuvas dižkunigaiša Vītauta Dižā rezidence, un Kauņu, kas bija guberņas centrs Krievijas impērijā, Lietuvas galvaspilsēta starpkaru periodā un būtisks tirdzniecības ceļu mezgls un stratēģiskais centrs. Kauņa ir pilsēta ar neatkārtojamu arhitektūru un īpašu dvēseli, kas būtu jāredz katram, kurš pēta Latvijas un Lietuvas vēsturi.   

Traķi – mūsdienās slavenākais tūrisma objekts Lietuvā, kas slēpj daudzus reģiona vēstures noslēpumus, tostarp – kāpēc Lietuva nekļuva par karaļvalsti. Tā ir vieta, kur iepazīt Lietuvas vēsturisko kulināro mantojumu, baudīt lieliskus skatus uz pili un ezeru.                                                                           

Tieši šādi – plašā lokā un nesteidzoties – var vislabāk iepazīt vidi, kurā veidojās Daugavpils–Zarasu reģiona kultūras lietuviskā un katoliskā komponente, kas sinerģijā ar latvisko, luterisko, ebreju, baltkrievu un pareizticīgo veido neatkārtojamu kultūrvidi.

Vairāk informācijas par pasākumu:

Projekta koordinatore, Vēstures katedras vadītāja

Ilze Šenberga (ilze.senberga@du.lv)