No 11.11.2023. līdz 25.12.2023. Bibliotēkas lasītavā (Parādes ielā 1) skatāma dzejniekam OJĀRAM VĀCIETIM  veltīta grāmatu izstāde.

Ojārs Vācietis dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenes pagasta Dumpjos. Mācījies Trapenes pamatskolā, Gaujienas vidusskolā (1948‒1952). Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1952-1957). Strādājis laikrakstā Literatūra un Māksla, žurnālā Liesma, žurnālā Bērnība, un žurnālā Draugs, kā arī Rīgas kinostudijā par redaktoru.

O. Vācieša pirmais dzejolis Miera balss 1950. gadā publicēts Apes rajona laikrakstā Sarkanā Ausma. 1956. gadā iznāk pirmais O. Vācieša dzejoļu krājums Tālu ceļu vējš. No 1960. gada janvāra līdz pat pēdējam elpas vilcienam dzejnieka dzīvesvieta ir Pārdaugavā, kur dzeja pie Ojāra Vācieša „atnākusi” kustībā, staigājot pa Āgenskalnu, Torņakalna ieliņām, gar Mārupītes ievu un nātru džungļiem, ap Māras dīķi, pa Zaķusalas, Lucavsalas takām, gar Daugavas krastu no Bolderājas līdz Katlakalnam. 60. gadu sākumā sarakstīta vispersoniskākā un mākslinieciski spožākā O. Vācieša poēma Balsij bez pavadījuma. Tā ir himna dzejnieka lielajai mīlestība un harmonijas avotam – Latvijas dabai. Šī sajūta caurauž visas dzejnieka grāmatas.

Ojār Vācietis ir spilgts un neparasts bērnu dzejnieks, kas spēja tvert lietas un situācijas paradoksāli, komiski, ačgārni, bērna pasaules skatījumam piemēroti.

Dzejnieka dzīves laikā publicēti 18 dzejoļu krājumi (to skaitā sešas grāmatas bērniem) un divas īsprozas grāmatas. Pēc dzejnieka nāves grāmatās Nolemtība (1985) un Exlibris (1988) iznāca savulaik periodikā publicētie, rokrakstā palikušie un cenzūras atraidītie dzejoļi. Dzejnieka būtību un pasaules skatījumu rāda arī Ojāra Vācieša tulkojumi. Viņš pārtulkojis M. Bulgakova romānu Meistars un Margarita (1979) u. c. autoru darbus.

Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos. O.Vācieša bijušajā dzīvesvietā Altonavas ielā (tag. O.Vācieša) ielā 19 1992. gadā atvērts memoriālais muzejs.

Ojārs Vācietis ir un paliek viens no visspilgtākajiem un vispretrunīgāk vērtētajiem autoriem 20. gadsimta Latviešu rakstniecībā, un tas ir veicinājis spēcīgu ārpusliterāro kontekstu ( vēsturisko, politisko, sociālo) klātbūtni viņa dzejas uztverē un vērtējumos.

Izstādes nodaļas:

• Dzīvesgājums
• Par Ojāru Vācieti
• Dzeja
• Dzejoļi bērniem

Izmantotā literatūra:

• Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
• 100 Latvijas personību, R., 2006.

Papildu informācija:
Nataļja Zeile
Lasītava
e-pasts: natalja.zeile@du.lv