Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētījumos no 2015. līdz 2020. gadam t.sk. DU pētniecības projektu ietvaros, Daugavas ūdeņos un tās ūdenskrātuvēs ir konstatētas vairāk vai mazāk sastopamas svešzemju sānpeldvēžu sugas. Izplatītākās un vairāk dominējošās ir divas Ponto-Kaspijas reģiona sānpeldvēžu sugas Pontogammarus robustoides un Gammarus varsoviensis. Šajos pētījumos ir gūts priekšstats par to sastopamību, izplatību, bioloģiju (dzīves ciklu, to enerģijas rezervēm un populācijas ģenētisko struktūru) un ietekmi uz makrobezmugurkaulnieku un vietējo sānpeldvēžu sugu Gammarus pulex Daugavas ūdeņos. Piemēram, atkarībā no vēsākas vai siltākas vasaras (meteoroloģiskās vasaras ilguma), svešzemju sānpeldvēži Daugavā veido 2 – 3 paaudzes gadā, kamēr vietējā suga tikai vienu paaudzi. Labvēlīgi vides apstākļi atstāj ietekmi arī uz to oliņu skaitu un īpatņu lielumu, piemēram, to maksimālie lielumi tika sasniegti salīdzinoši siltajos gados. Enerģijas rezervju pētījumi parāda, ka tās ir sezonāli mainīgas un dzimumatkarīgas. Daugavā tās ir augstākas nekā vietējai sugai, bet nav statistiski atšķirīgas, ko var skaidrot arī ar nepietiekamām datu rindām (ne vienmēr visas sānpeldvēžu sugas bija vienlaicīgi iegūstamas vienā vietā). Enerģijas rezervju atšķirības tika novērotas arī starp paraugu ievākšanas vietām, tāpēc 2022. gada DU pētniecības projekta “Daugavas vides novērtējums, analizējot svešzemju sānpeldvēža Gammarus varsoviensis enerģijas rezerves” mērķis ir gūt priekšstatu, vai svešzemju sānpeldvēža Gammarus varsoviensis enerģiju rezervju izmaiņas var izmantot kā vides indikatoru, jo svešzemju sugas arvien vairāk ienāk mūsu vidē, bet maz tiek vērtētas un ņemtas vērā, kā tās izmaiņu rādītāji. Svešzemju sānpeldvēži dod priekšroku lēni tekošiem vai stāvošiem, arī barības vielām bagātiem ūdeņiem, un piesārņotos ūdeņos tās izdzīvo labāk nekā vietējās sugas. Šī gada DU pētniecības projekta ietvaros ir veiktas pavasara un vasaras ekspedīcijas Daugavas posmā Piedruja – Pļaviņu ūdenskrātuve. Sānpeldvēzis Gammarus varsoviensis tika konstatēts no Krāslavas līdz Jēkabpilij. Daugavas ūdeņos Daugavpilī tika konstatēts vēl viens svešzemju vēzis, lielais desmitkājvēzis Faxonius limosus (sinonīms Orconectes limosus) jeb Amerikas dzeloņvaigu vēzis, kas tikai apstiprina sugas straujo izplatību Daugavas ūdeņos. Pirmie rezultāti arī apstiprina, ka Gammarus varsoviensis enerģijas rezerves pieaug upes lejteces virzienāun tālākā datu analīzē jānoskaidro, vai šo biomarķieri varam izmantot kā vides indikatoru Daugavas ūdeņos.

Pētījums realizēts DU pētniecības projekta nr. 14-95/2022/16 “Daugavas vides novērtējums, analizējot svešzemju sānpeldvēža Gammarus varsoviensis enerģijas rezerves” ietvaros.

Dr.biol., pētniece Jana Paidere

Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts

Ekoloģijas departamenta Hidroekoloģijas laboratorija