Daugavpils Universitātes doktorante Evita Oļehnoviča jūlija beigās piedalījās konferencē Botany 2022 Aļaskā, pārstāvot Latviju ar ziņojumu par sūnu funkcionālajām grupām melnalkšņu mežos. Šogad konferences centrālā tēma bija “Augi ekstrēmos apstākļos”, uzsverot augu pielāgošanos skarbai dzīves videi.

Pētījumi lihenoloģijā un brioloģijā tika prezentēti četrās sekcijās. Visvairāk pārstāvētā sūnu pētījumu joma konferencē bija sūnu filoģenētikas pētījumi. Piemēram, Djūka Universitātes pētnieks Džonatans Šavs prezentēja pētījumu par Magelāna sfagna Sphagnum magellanicum kompleksa filoģenētiku, konstatējot, ka četras no Ziemeļamerikā pazīstamajām šī kompleksa sugām (Eiropā ir izdalītas divas šī kompleksa sugas Sphagnum divinum un Sphagnum medium) dabā praktiski nav atšķiramas, jo to morfoloģiskās pazīmes, kā arī biotops var būtiski variēt. Pētījums turpinās un tā  ietvaros tiek gaidīti Sphagnum magellanicum kompleksa sugu paraugi arī no Latvijas (sīkāku informāciju par paraugu ievākšanu un nodošanu var uzzināt, rakstot uz e-pastu evita.olehnovica@gmail.com) Atsevišķa konferences sekcija  atbilstoši konferences centrālajai tēmai bija veltīta strestoleranto sūnu sugu pētījumiem, kurā liela daļa referātu bija veltīti noras vijzobei Syntrichia ruralis un tās veidotās biogarozas izpētei.

Konferences ietvaros notika dažādas ekskursijas, kas ļāva iepazīt Aļaskas daudzveidīgo dabu.  Pirms konferences bija iespēja piedalīties ekskursijā Mitkova salā, kas atrodas Aleksandra arhipelāgā Aļaskas dienvidaustrumos, salas ainavu veido neskarti augstie purvi un veci dabiski meži. Pateicoties pastāvīgi augstajam mitruma līmenim, Mitkova salai ir raksturīga bagātīga sūnu un ķērpju flora. Augstajos purvos, kurus šajā reģionā sauc par “muskeg” sastopamas ar ķērpjiem bagātīgi noaugušas priedes Pinus contorta var. contorta, savukārt purva sūnu augāju veido Latvijā retāk sastopamas sūnu sugas – blīvais sfagns Sphagnum compactum, Lindberga sfagns Sphagnum lindbergii, vilnainā sarmenīte Racomitrium lanuginosum. Purvos ir bagātīgi pārstāvētas starp sfagniem augošas aknu sūnas, piemēram, Teilora mīlija Mylia taylorii un Anastrophyllum donnianum, savukārt uz veciem zālēdāju mēsliem purvā atrodama mēslsūna Tetraplodon mnioides. Purvi veidojas arī uz kalnu nogāzēm, veidojot īpatnēju purvu un vecu dabisku mežu ainavu.

Lielākā daļa Mitkova salas mežu ir saimnieciskās darbības neskarti, tajos dominējošās koku sugas ir Sitkas egle Picea sitchensis, priede Pynus contorta var. contorta, hemlokegle Tsuga martensiana un milzu tūja Thuja plicata. Minimāla saimnieciskā darbība vai tās neesamība, kā arī labvēlīgais mikroklimats uz salas ir ļāvis attīstīties sugām bagātām mežu ekosistēmām ar ievērojumu struktūru daudzveidību – lielu dimensiju kokiem un atmirušo koksni.  Varenie koki ir bagātīgi klāti ar ķērpjiem – usneju Usnea longissima, atvasaino alektoriju Alectoria sarmentosa, kā arī plaušķērpjiem Lobaria linita, Lobaria oregana un sūnām Bazzania tricrenata, Herbertus aduncus, Neckera menziesii.

Savukārt Ankoridžas apkārtnes augsto purvu veģetācija atšķiras no Dienvidaļaskas purvu ainavas, tajā dominē Latvijā reti sastopamais pundurbērzs Betula nana, kā arī vaivariņš Ledum groenlandicum un krūmu čuža Dasiphora fruticosa, savukārt sūnu augājā sastopams Latvijā izklaidus izplatītais spīdīgais sfagns Sphagnum subnitens kopā ar Ziemeļamerikas endēmu Sphagnum miyabianum.

Ekskursijā Aļaskas botāniskajā dārza ekspozīcijās un pārgājienu takā bija iespēja iepazīt gan Aļaskas vietējo augu floru, gan augu sugas no citiem reģioniem, kā arī bija iespēja aplūkot interesantus vides objektus.

Konferences ietvaros rīkotajā meistarklasē bija iespēja iepazīt kurvjziešu dzimtu, kā arī nostiprināt iegūtās zināšanas praksē, aplūkojot Ankoridžas apkārtnes kalnu daudzveidīgo floru.

Dalība konferencē Evitai Oļehnovičai deva vērtīgu pieredzi, kas ļāva iepazīties ar aktuālajiem floras pētījumiem pasaulē, kā arī veicināt sadarbību ar ārvalstu pētniekiem sūnu izpētes jomā. Dalība konferencē bija iespējama, pateicoties ESF projekta Nr. 8.2.2.0/20/I/003 “Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3. kārta” un Amerikas Botāniķu biedrības finansiālajam atbalstam.