2022. gada 27.–28. janvārī Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārajā fakultātē (HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference Zinātniskie lasījumi.

Konferences fokuss ir DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas – salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u. c.

XXXII Zinātniskajos lasījumos uzstājās 137 referenti no Baltkrievijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas un Ungārijas. Sakarā ar Covid-19 izplatību un esošo epidemioloģisko situāciju konference notika attālināti, ZOOM platformā.

Lasījumu atklāšanā dalībniekus uzrunāja konferences Zinātniskās komitejas priekšsēdētāja LZA akadēmiķe, DU prof. Maija Burima, DU rektore prof. Irēna Kokina, DU studiju prorektora p. i. prof. Inese Kokina, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Tika uzsvērta humanitāro zinātņu nozīme un HF spēja saglabāt aizsākto pētniecisko virzienu pēctecību.

XXXII Zinātnisko lasījumu plenārsēde tika veltīta diviem izciliem pasaules mēroga zinātniekiem, DU profesoriem, kuru iedibinātās akadēmiskās un pētniecības tradīcijas turpinās mūsdienu humanitāro zinātņu un starpdisciplinārajās skolās. DU Latviešu valodas katedras un Lituānistikas centra vadītāja prof. Vilma Šaudiņapriekšlasījumā Antons Breidaks: baltists un pedagogs unLU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafeckapārskatā Antona Breidaka devums izlokšņu leksikas izpētē pievērsās prof. A. Breidaka akadēmiskajām nostādnēm un fundamentālajam lingvistiskajam mantojumam. DU Mutvārdu vēstures centra vadītāja prof. Irēna Salenieceprezentācijā Profesors Joels Veinbergs Daugavpilī (1962–1993) iepazīstināja ar ievērojamā zinātnieka dzīves gaitām Daugavpilī. Konferences dalībniekiem bija iespēja retrospektīvā videoprezentācijā „Klausi tā balsij…”: profesoru Veinbergu atceroties ieklausīties šīs izcilās personības teiktajā.

Šogad HF XXXII Zinātniskie lasījumi tika organizēti astoņos tematiskajos blokos. Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas, Lietuvas un Ungārijas lingvisti. Latvijas un Lietuvas valodnieki veikuši sinhroniskos pētījumus, savukārt Ungārijas pētnieks pievērsies diviem diahroniskās fonoloģijas aspektiem – kvantitatīvajām metodēm un relatīvās hronoloģijas aspektam. Referenti galvenokārt prezentēja pētījumus par leksikoloģijas un semantikas jautājumiem: kultūrspecifisko leksiku tulkojumā, adjektīviem presē, floru kaķu vārdos, ugunifrazeoloģiskā aspektā, par valodas metaforiskajiem modeļiem, funkcionāli semantiskām kategorijām; afiksu lomu daudzuma nozīmes izteikšanā, dažiem terminrades jautājumiem, interpunkcijas lietojuma specifikai u. c. Plašāku interesi un diskusijas izraisīja tēma par Covid-19 pandēmijas iespaidu uz leksiku.

Darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija tika aplūkoti kognitīvās valodniecības, korpuslingvistikas, sociolingvistikas, terminoloģijas un semantikas jautājumi gan angļu valodas lietojuma izpētes, gan kontrastīvo (angļu un latviešu, angļu un lietuviešu) pētījumu aspektā. Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja darba grupas un visas konferences organizāciju.

Lingvisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā izskatīja problēmu loku, kas saistīts ar slāvu valodu izpēti no sinhronijas un diahronijas viedokļa teorijas un pragmatikas aspektā. Referenti pievērsās starpvalodu kontaktiem un starpkultūru kontrastiem, vecticībnieku izloksnei, vēsturiskās gramatikas un sastatāmās valodniecības jautājumiem.

Darba grupā Mūsdienu pētījumi translatoloģijā referenti aktualizēja dažādus tulkošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. Tika apskatīti terminoloģijas jautājumi, literāro tekstu tulkošanas problēmas, vēstures un kultūras ietekme uz tulkošanas procesu angļu, latviešu, krievu, poļu, vācu valodā, tostarp aizguvumi no austrumu valodām un ar sinonīmiju saistītie izaicinājumi tulkošanas procesā; mutiskās tulkošanas īpatnības, atpakaļtulkošanas būtība u. c. translatoloģijas aspekti. Interese par tulkošanas problemātiku raisīja darba grupas dalībnieku un klausītāju aktīvu diskusiju.

Starpdisciplinārajā darba grupā Vācu kultūra un Latvija piedalījās zinātnieki, kuru pētījumu lauks ir vācu kultūra un tās sakari ar Latvijas kultūrtelpu. Īpaša uzmanība tika pievērsta vācu kultūras īpatnībām Latgales teritorijā un recepcijas jautājumiem, analizējot vācu kultūras tēlu latviešu uztverē un latviešu kultūras tēlu vāciešu uztverē. Izmantojot arhīvu materiālus, likumu apkopojumus, publicistikas un daiļliteratūras tekstus, referātos analizēti politikas, reliģijas, sadzīves kultūras un literatūras procesi un parādības. Darba grupas ietvaros notika kolektīvās zinātniskās monogrāfijasVācieši Latgales teritorijā 16. gs. – 20. gs. sākumā: vēsture un recepcija(red. A. Romanovska; DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2021, 288 lpp.)prezentācija. Monogrāfija ir izdota Latvijas Zinātnes padomes projekta Latgales baltvācieši sociāli etnisko attiecību kontekstā: 17.–20. gs. sākums ietvaros, projekta Nr. lzp-2020/2-0136.

Darba grupā Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais konferences dalībnieki pievērsās dzīves rakstības izpētei diahronā un sinhronā skatījumā, ar dzīves rakstību saprotot plašu jēdzienisko kopu: autobiogrāfija, biogrāfija, autobiogrāfiskas un biogrāfiskas ievirzes daiļliteratūra, dzīvesstāsts, epistolārā literatūra u. tml. Prezentētie referāti atklāja plašu jautājumu spektru un starpdisciplināru pieeju. Tika iezīmēta dzīves rakstības žanriskā un diskursu daudzveidība, sākot ar dienasgrāmatu un bērnības atmiņu naratīvu, ceļojumu naratīviem, pievēršoties mutvārdu dzīvesstāstiem mūsdienu folklorā, dzīvesstāstam kā teātra izrāžu komponentam un iepazīšanās kluba anketu tekstiem. Aptverts plašs hronoloģiskais ietvars – no 19. gadsimta nogales līdz mūsdienām.

Darba grupas Novecošana literatūrā un kultūrā diskusijās referenti aktualizēja tematiskus jautājumus, kas saistīti ar individuālo un kolektīvo novecošanas problemātiku. Konferences dalībnieki pievērsās dažādu tautu un reģionu literatūrā un kultūrā rodamajiem priekšstatiem par novecošanu, filozofijas, laika un novecošanas jautājumiem, vecuma izpratni dažādās paaudzēs un cilvēka dzīves posmu kultūratšķirību un identitātes tvērumu. Referentu piedāvātie priekšlasījumi sniedza virkni jaunu domu, refleksiju, prasīja iedziļināšanos un spēju uzmanīgi ielūkoties atšķirīgajā un veidot plašāku pētnieciskās izziņas un izpratnes lauku. Slāvu darba grupa pievērsās novecošanas fenomena un paaudžu marķieru izpētei plašā kultūras parādību lokā – no krievu tradicionālās kultūras datiem līdz mūsdienu kinomākslas starptautisko projektu versijai. Vecuma izpratnes problemātika un novecošanas semiotikas kultūrvēsturiskie, filozofiskie, dzimuma aspekti tika izskatīti, izmantojot daudzveidīgus literāros tekstus, – gan klasiku, gan jaunāko daiļliteratūru.

Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki pulcējās vairāk nekā 30 dažādu paaudžu vēsturnieki no Latvijas, Lietuvas, Čehijas, Krievijas, Lielbritānijas un Baltkrievijas, kuru referātos bija pārstāvētas vēstures speciālās disciplīnas: arheoloģija, etnogrāfija, avotmācība, historiogrāfija u. c. Referenti iepazīstināja ar saviem pētījumiem, kuri aptver periodu no aizvēstures līdz mūsdienām un skar gan materiālās kultūras jautājumus, gan sociālpolitiskos procesus. Programmas Vēsture un arheoloģija doktoranti saņēma pieredzējušo kolēģu pozitīvas atsauksmes par paveikto pētījumu augsto līmeni. Vēsturnieku īpašu interesi izraisīja prof. Irēnas Salenieces uzstāšanās plenārsēdē: profesora J. Veinberga personība un viņa ieguldījums DU vēstures zinātnes attīstībā joprojām tiek augstu novērtēts viņa bijušo studentu un kolēģu vidū.

Atzīmējot Starptautisko Holokausta upuru piemiņas dienu, konferences ietvaros sadarbībā ar muzeju Ebreji Latvijā, Zviedrijas vēstniecību Latvijā un Zviedrijas institūtu HF tika atklāta izstādeRemember – ReAct. Holokausta pieminēšana un antisemītisma apkarošana Zviedrijā. Izstāde veltīta Holokausta piemiņas saglabāšanai un cīņai ar antisemītismu un ir apskatāma Vienības ielā 13, 3. stāva vestibilā.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem un konferences formātu tiešsaistē, HF XXXII Zinātniskajos lasījumos valdīja radošs gars un draudzīga atmosfēra, dalībnieki uzsvēra tematisko darba grupu organizēšanas kvalitāti un prezentēto ziņojumu augsto zinātnisko līmeni.

Konferences materiāli pēc Zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas (EBSCO); Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO); Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO); Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO).

Ikgadējā starptautiskā konferenceZinātniskie lasījumi tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra, tāpēc tās organizētāji un dalībnieki to dēvē arī par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs (1939–2020) un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

Papildu informācija:

Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte

Vienības ielā 13 – 314

tālr.: +371 654 24238

e-pasts: hf@du.lv