Pienācis rudens – ražas ievākšanas un aizvadītajā vasarā paveiktā izvērtēšanas laiks. Ienākušos augļu daudzums un kvalitāte liecina, ka šis laika posms Daugavpils Universitātes HSZI Mutvārdu vēstures centram bijis čakls un rosīgs. Krājums papildināts ar aptuveni 90 jauniem dzīvesstāstu ierakstiem, kuri fiksēti kā vēstures studentiem izstrādājot savus pētījumus un individuāli vēršoties pie teicējiem, gan mutvārdu vēstures ekspedīcijas laikā.
Ikgadējā ekspedīcija, kas šogad notika Krāslavas novadā, patiesi ir DU MVC dalībnieku un vēstures studentu gaidītākais un spilgtākais notikums, kas prasa ne vien ilgstošu un rūpīgu sagatavošanos, aktīvu un dinamisku darbu lauka pētījuma nedēļā, bet arī daudz uzmanības jāvelta paveikto materiālu sakārtošanai, bet atmiņas par piedzīvoto un gandarījuma izjūta par paveikto sildīs vēl ilgi. Šobrīd ekspedīcijas vākums jau ir sistematizēts DU HSZI MVC kolekcijā un, ievērojot personu datu aizsardzības noteikumus, pieejams interesentiem, savukārt oktobrī šo materiālu kopijas tiks dāvinātas sadarbības partnerim – Krāslavas novada muzejam. Lai pētnieku darbu padarītu raitāku, tiek veikta audio ierakstu transkribēšana. Jāpasakās Valsts kultūrkapitāla fondam (Latgales kultūras programma 2025/33), Krāslavas novada pašvaldībai un Valsts Pētījumu programmai (No. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) par finansiālā atbalsta piešķiršanu, kas ne vien deva iespēju noorganizēt ekspedīciju, bet arī tās vākuma apstrādāšanai iegādāties programmu Tilde Transkribe. Šāda digitālā rīka izmantošana DU HSZI MVC darbiniekiem ir jauna pieredze, kas ļauj salīdzinoši īsākā laikā apastrādāt lielu apjomu audio ierakstu.
Šī gada ekspedīcijā fiksēto audio ierakstu kopgarums ir 5584 minūtes (vairāk kā 93 stundas). Garāko ierakstu ilgums pārsniedz 3 stundas, bet vidēji viena intervija norisinājusies nedaudz vairāk par stundu. Vecākais teicējs 1931. gadā dzimis kungs, kura darba gadi saistīti ar lauksaimniecību, nointervēts Krāslavas pilsētā. Kopumā izdevās ierakstīt divpadsmit 20. gs. 30. gados, un teju tāda paša skaita (trīspadsmit) 20. gs. 40. gados dzimušās paaudžu pārstāvju atmiņu stāstus, bet pārējie teicēji ir jaunāki – dzimuši 20. gs. 50. – 60. gados. Intervijas pārsvarā notika latviešu un arī krievu valodā, bet priecājamies, ka vairāki teicēji izvēlējās tās sniegt latgaliski. Teicēju etniskā identititāte ir dažāda – latvieši, krievi, poļi, baltkrievi, lietuvieši, kā arī to vidū ir dažādu konfesiju pārstāvji – katoļi, luterāņi, pareizticīgie un vecticībnieki. Tādējādi ekspadīcijas vākums atklāj Latgales daudzveidīgumu un savdabīgumu, sniedz iespēju iedziļināties dažādos skatījumos uz 20. gs. Latvijas vēstures notikumiem.
Papildinformācija:
Laima Grišule (DU MVC krājuma glabātāja)
laima.grisule@du.lv