2025. gada 11. aprīlī Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Mutvārdu vēstures centra krājuma glabātāja un DU pētniecības projekta “Dzīvās atmiņas reprezentācija: kultūrvēsturiskais, literārais un ekonomiskais aspekts” (Nr. 14-95/2025/6) pētniece Laima Grišule uzstājās DU 67. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā “Vēsture un kultūras vēsture”. Konferences laikā tika prezentēts līdzautorībā ar topošā maģistra darba zinātnisko vadītāju HSZI profesori, Dr. hist. Irēnu Salenieci izstrādātais pētījums “Property of the Deportees for the Needs of Latgale Schools, 1949”.

Profesores I. Salenieces un L. Grišules pētījums ir veltīts Latvijas historiogrāfijā mazaplūkotai tēmai – deportēto īpašuma jautājumam. Līdz šim vēsturnieku darbos skatīti padomju varas lēmumi par izsūtīto īpašuma konfiskāciju, kā arī reabilitēto personu mēģinājumi 20. gs. 50.-60. gados atgūt zaudēto vai saņemt par to kompensāciju, bet nav veikta iedziļināšanās konkrētu māju likteņos – vien konstatēts, ka tās pārņēma kolhozi un dažādas citas iestādes. Profesore I. Saleniece un L. Grišule referātā atklāja, ka daļa deportēto māju tika izmantota skolu materiālās bāzes uzlabošanai. Uz vairāku iestāžu arhīva dokumentu izpētes pamata prezentētajā pētījumā sniegts ieskats, kā LPSR komunistiskās partijas līmenī tika izvirzīta prasība piešķirt deportēto personu mājas minētajam mērķim un kāda bija LPSR izpildvaras – Ministru padomes un apriņķu padomju izpildkomiteju – rīcība, īstenojot šo nostādni. Referātā aplūkota situācija Daugavpils, Ilūkstes un Rēzeknes apriņķī, kur klašu telpām, internātiem, skolotāju dzīvokļiem kopumā bija paredzēts nodot gandrīz 200 izsūtīto cilvēku mājas. Māju piešķiršanas fakts publiskajā diskursā tika izmantots, lai sabiedrībai translētu domu, ka vara rūpējas par iedzīvotāju labklājību, tajā skaitā pamatīgi ieguldot izglītībā. Tomēr iegūtā informācija nepārprotami liecina, ka skolu materiālā bāze tika uzlabota uz vietējo iedzīvotāju rēķina.

DU pētniecības projekta “Dzīvās atmiņas reprezentācija: kultūrvēsturiskais, literārais un ekonomiskais aspekts” (Nr. 14-95/2025/6) mērķis ir izpētīt dažādu atmiņas formu (individuālā, kolektīvā, kultūras atmiņa) aktualizācijas specifiku reģionālās ekonomikas, mutvārdu vēstures un literārajos avotos (datubāzēs, arhīvu dokumentos, interviju ierakstos, autobiogrāfiskajā prozā u. c.); veikt iegūto datu salīdzinājumu un iekļaut tos plašākā kontekstā. Tā ir otrā projekta ietvaros īstenotā dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Informācija par pirmo projekta pētnieču uzstāšanos pieejama šeit.

Minētajā konferences darba sekcijā piedalījās arī DU AMSP “Vēsture” otrā kursa studējošie Vitālijs Gagunovs un Aleksandrs Šehordanovs, kā arī KDSP “Vēsture un arheoloģija” doktorants Mārtiņš Vesperis. Klātesošie aktīvi diskutēja par prezentāciju tēmām, kas apliecina to aktualitāti mūsdienu vēstures zinātnē.

Papildu informācija:
projekta vadītāja, DU HSZI vadošā pētniece
Oksana Kovzele
oksana.kovzele@du.lv

Foto: Maija Grizāne, Oksana Kovzele