2024. gada 19. decembrī noslēdzās Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) īstenošana. Daugavpils Universitāte (DU) projektā piedalījās kopā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu (vadošais partneris), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Kopš projekta uzsākšanas 2022. gada 29. decembrī DU ir īstenojusi pasākumus, kas nodrošināja simbiozi starp aktuāliem literatūras procesu pētījumiem, to literatūrzinātniskās un kultūrkritiskās sistematizācijas padziļinājumu, kā arī pārnesi uz sabiedrības izglītības, jo īpaši, lasītprasmes vajadzībām.
Projekta ieviešanā iesaistījās un sadarbojās Latvijas un diasporas zinātnieki: Dr. filol., profesore Maija Burima, Dr. filol. asoc. prof. Sandra Meškova, Dr. filol. doc. Rudīte Rinkeviča, Dr. paed., doc. Sandra Zariņa, Dr. filol. Eva Birzniece (Daugavpils Universitāte), Dr. filol. Kristine Ante (Prāgas Kārļa universitāte), kopīgās dokora studiju programmas “Valodu un literatūras studijas” doktorante MA filol. Līga Struka.
Veicot projekta pētījumus, S. Meškova pievērsusies autobiogrāfiskās komponentes identificēšanai mūsdienu femīnajā raksniecībā, izstrādājot par šo problemātiku zinātniskās publikācijas, tostarp, rakstu, kas publicēts Journal of International Women’s Studies. M. Burima sagatavojusi publicēšanai monogrāfiju “Hibriditātes trajektorijas mūsdienu latviešu literatūrā”, pievēršoties hibriditātes jēdziena literārajam paplašinājumam žanra un kultūrkritiskā perspektīvā. Hibriditātes piemēri latviešu literatūrā skatīti arī projekta laikā publicētos zinātniskajos rakstos.
Būtisks projekta pētījumu aspekts saistās ar lasītprasmes jautājumu, identificējot problēmas un piedāvājot risinājumus to novēršanai. Projekta laikā ir izstrādāti divi nozīmīgi metodiskie materiāli: “Skolotāja grāmata. Metodiskie ieteikumi pirmsskolas pedagogiem bērnu lasītprasmes veicināšana” un “Metodiskie ieteikumi vecākiem pirmsskolas vecuma bērnu lasītprasmes veicināšanai” (Sandra Zariņa). Veikts pētījums par dažādas tematikas tekstu integrāciju latviešu valodas un Latvijas valstsmācības programmās (Kristīne Ante), veikta aptauja par bērnu un jauniešu lasīšanas paradumiem Daugavpilī un uz tās pamata analizētas bērnu un jauniešu literatūras aktualitātes, izstrādāts un iesaistītām pusēm izplatīts ziņojums par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitiku ietekmi uz lasīprasmes situāciju (Rudīte Rinkeviča). Kā reakcija uz lasīprasmes aktualitātēm Latvijā ir veikts projekta pētījums “Lasītprasmes indikatori un rekomendācijas pedagogiem 4. klasē” (Eva Birzniece).
Nodrošinot projekta rezultātu pieejamību un integrēšanu formālajā, neformālajā un mūžizglītībā, projekta ieviešanas laikā Austrumlatvijas literārās akadēmijas dalībniekiem tika organizētas radošās rakstīšanas meistarklases “Tekstu laboratorija”, ar pielāgotām metodēm integrējot projekta pētnieciskos aspektus “Tekstu laboratorijas” apmācību formātā (novadītas 8 nodarbības). Projekta pētnieki prezentēja savu pētījumu rezultātus arī jaunieši interešu izglītības platformā „Humanitārajā akadēmijā jauniešiem”. Šīs nodarbības projekta ieviešanas laikā apmeklējuši vairāk nekā 50 jaunieši. Projekta pētnieki novadīja 5 nodarbības, kurās ar interaktīvām metodēm sniedza jauniešiem zināšanas par aktuāliem literatūras fenomeniem un to interpretācijām.
Projekta laikā organizētas vairākas diskusijas par projekta pētījuma rezultātiem un to efektīvu izmantošanu izglītības jomā: diskusija “Kvalitatīvu dažādu stilu tekstu nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguvē”, 19.04.2023. (vad. K. Ante); diskusija “Kvalitatīvu dažādu stilu tekstu nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguvē” 16.05.2023. (vad. K. Ante). Jaunas perspektīvas dažādas tematikas tekstu integrācijai latviešu valodas un Latvijas valstsmācības programmās izgaismoja K. Antes veiktās aptaujas “Dažādas tematikas tekstu integrācija latviešu valodas un Latvijas valstmācības programmās” rezultāti.
Projekta rezultātu izplatīšanai nozīmīgi ir semināri, kas vadīti ārpus DU, piesaistot jomas speciālistu uzmanību projekta rezultātu tālākās izmantošanas iespējām: seminārs “Lasītprasmes attīstības veicināšanas iespējas pirmsskolas vecuma bērniem”, 13.03.2023 (vad. S. Zariņa); seminārs logopēdijas speciālistiem, sākumskolas un pirmsskolas izglītības skolotājiem “Lasītprasmes attīstība pirmsskolā un sākumskolā. Teorija mūsdienīgā praksē”, 852 dalībnieki, 05.04.2024. (vad. S. Zariņa), LU LFMI lasīšanas seminārs “Hibrīdtekstu teritorijas un trajektorijas, 16.10.2024. (vad. M. Burima), nodarbība Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Rudens kritikas skolā par tēmu “Ginokritika: jautājums par sievišķo rakstību” 24.10.2023. (vad. S. Meškova); seminārs Daugavpils pilsētas bibliotēku pārstāvjiem “Bērnu un jauniešu literatūras aktualitātes: aptaujas par bērnu un jauniešu lasīšanas paradumiem Daugavpilī rezultāti”, 15 dalībnieki, 14.12.2024. (vad. R. Rinkeviča).
Projekta ieviesēji DU nodrošināja projekta rezultātu pārnesi arī uz Latvijas un diasporas bērnu un pusaudžu izglītojošiem pasākumiem, organizējot nometni “VēstīJUMS”. Tajā ar interaktīviem zināšanu izplatīšanas paņēmieniem, izmantojot apmācībā virtuālās realitātes brilles, mācību pārgājienus kā formu u.c. neformālās izglītības rīkus, bērni un pusaudži iepazinās ar tekstu poētikas arsenālu, radošās rakstniecības elementiem un spilgtiem mūsdienu rakstniecības piemēriem.
Projekta laikā pētnieki izstrādāja trīs mācību materiālu kopas pedagogiem, kas izmantojamas mācību stundās, ar interaktīvām mācību metodēm apgūstot Māras Zālītes romānu “Pieci pirksti”, Ingas Gailes dzejprozu un apskatot grāmatas fenomenu starpdisciplinārā griezumā.
Projekta ietvaros 3. studiju gada Līgu Struka izstrādājusi sava promocijas darba “Sibīrijas diskurss Baltijas rakstnieku bērnības atmiņu stāstos” astoņas nodaļas (92 lpp.), piedalījusies konferencēs un publicējusi rakstu par savas disertācijas tematiku.
Projekta pētījumu rezultāti aprobēti starptautiskajās zinātniskajā konferencēs Latvijā un ārzemēs (ASV), kā arī raidierakstos LNB kanālā “Klausītava” Spotify un Soundcloud straumēšanas platformās.
Projekta pētījumu atziņas ir integrētas DU studiju virzienu „Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” un “Izglītība un pedagoģija” bakalaura, maģistra un doktora līmeņa programmu studiju kursos. Paldies projekta vadītājai Dr. filol., LU LFMI direktorei Evai Eglājai-Kristsonei, projekta partneriem un projekta īstenotājiem DU par sadarbību un iespēju realizēt inovatīvus, uz akūtām sabiedrības vajadzībām orientētus pētījumus Letonikas jomā.
Papildu informācija:
Maija Burima
Dr. filol., profesore
Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte
Latvijas studiju centra vadītāja