.svg)
Daugavpils Universitātes pirmsākumi ir meklējami 1921. gada 4. novembrī, kad, sakarā ar profesionāli sagatavotu skolotāju trūkumu, Daugavpilī valsts vidusskolas telpās Valdemāra ielā 32 (tagadējā Ģimnāzijas iela) tika atvērta Latgalē pirmā četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola. Par mācību iestādes direktora vietas izpildītāju tika iecelts Jānis Jirgens. Pedagogu kolektīvā bija 9 skolotāji, bet divās skolas klasēs mācījās 36 skolēni.
1922./23. m. g. pedagoģisko vidusskolu pārdēvēja par Skolotāju semināru ar četrgadīgu kursu. 1922. gada decembrī Skolotāju seminārs pārcēlās uz tai paredzētajām telpām Pēterpils ielā 1/3 (tagadējā Saules iela). Skolēnu skaits pieauga līdz 67, strādāja 13 skolotāji un izveidojās 3 klases. Seminārā tika mācītas latviešu, vācu un krievu valoda, latgaliešu izloksne, dabas zinātnes, matemātika, vēsture, vingrošana un zīmēšana, dziedāšana un ticības mācība (atsevišķi katoļiem un luterāņiem).
1923. gadā 1. augustā Skolotāju semināru pārveidoja par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu (DVSI) ar piecgadīgu mācību programmu. Institūta uzdevums bija audzināt un mācīt jauno skolotāju paaudzi, tādējādi liekot pamatus skolotāju sagatavošanas sistēmai Latvijā. DVSI absolventi saņēma diplomus, kas piešķīra tiesības mācīt visās sešklasīgās pamatskolas klasēs un vispārizglītojošos priekšmetus zemāka tipa arodskolās. Mācību ilgums dažādos institūta darbības posmos bija mainīgs un palielinājās no 4 gadiem (1921-1923) līdz 5 gadiem (1924-1929) un līdz 6 gadiem (1929-1940). Kopumā no 1923. gada līdz 1940. gadam DVSI sagatavoja 505 skolotājus.
Līdzās mācību procesam DVSI audzēkņi aktīvi iesaistījās ārpus studiju aktivitātēs: spēlēja simfoniskajā orķestrī, dziedāja korī, zēnu un meiteņu kvartetos, spēlēja teātri, izdeva savus literāros žurnālus, aktīvi sportoja un devās ekskursijās. Īpaši jāpiemin 1936. gadā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā dibinātā mazpulku organizācija, kuras ietvaros DVSI audzēkņi nodarbojās ar rokdarbiem, mājturības izstrādājumiem, mācību un uzskates līdzekļu sagatavošanu, vāca folkloras un etnogrāfijas materiālus, kā arī apguva neapdzīvotu salu Medumu ezerā.
Lai nodrošinātu DVSI audzēkņiem iespēju praktizēties stundu pasniegšanā un gūt pedagoga iemaņas turpmākajam tautskolotāja darbam, 1924./25. m. g. izveidoja Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolu, bet 1928./29. m. g. pie institūta atvēra Daugavpilī pirmo bērnu dārzu.
1938. gadā sakarā ar gaidāmo institūta reorganizēšanu (slēgšanu) tika pārtraukta audzēkņu uzņemšana, bet 1940. gada 16. jūlijā DVSI slēdza. Institūta inventārs un arhīvs tika nodots Rēzeknes Pedagoģiskajam institūtam, pēdējo kursu audzēkņiem atļāva turpināt mācības jaunizveidotajā pedagoģiskajā institūtā.
1944. gada oktobrī Daugavpilī atsāka skolotāju sagatavošanu un bijušās DVSI telpās darbu uzsāka divgadīgs (no 1947.-1950. g. sešgadīgs) Valsts skolotāju institūts. 1945. gada 8. februārī mācības Dabaszinātņu un ģeogrāfijas, Vēstures, Valodas un literatūras, Fizikas un matemātikas fakultātē uzsāka pirmie studenti. Laikā no 1944. līdz 1952. gadam DVSI klātienes un neklātienes četras fakultātes absolvēja 1593 skolotāji.
