.svg)
Yulan Xing, Master in Management (Mg.man.)
Doctoral (Ph.D.) student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: lanhua12300by@gmail.com
Jānis Kudiņš, Science Doctor (Ph.D.) in Social Sciences
Assistant professor at the Department of Law, Management and Economics of the Faculty of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: janis.kudins@du.lv
Vera Komarova, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Leading researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vera.komarova@du.lv
For citation: Xing Y., Kudiņš J., Komarova V. (2026) Self-motivation for English oral communication in junior middle school: A comparison between China and Latvia. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 172–194. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(13)
The growing importance of English as an international language has increased the need to understand the factors that motivate students to engage in oral communication. While previous studies have examined individual motivational constructs, comparatively little research has investigated self-motivation for English oral communication within a comprehensive framework and across different educational and sociolinguistic contexts. This study aimed to compare self-motivation for English oral communication among junior middle school students in China (n = 114, Feb–Mar 2026) and Latvia (n = 102, Feb–Mar 2026) and to identify the psychological and educational factors associated with its development. The study was grounded in Gardner’s socio-educational model of second language acquisition and Dörnyei’s L2 Motivational Self System. A multidimensional conceptual framework was developed incorporating intrinsic interest in English communication, perceived usefulness of English, self-confidence in speaking English, future-oriented self-image, educational environment, and communication anxiety as explanatory factors of self-motivation. Data were collected using a structured questionnaire administered to 216 students from secondary schools in China (n = 114) and Latvia (n = 102). The questionnaire demonstrated acceptable to excellent internal consistency for most scales. The data were analysed using descriptive statistics, reliability analysis, independent-samples t-tests, Mann–Whitney U tests, Pearson correlation analysis, and multiple linear regression. The findings revealed no statistically significant differences between Chinese and Latvian students regarding overall self-motivation for English oral communication, intrinsic interest, perceived usefulness of English, self-confidence, or future-oriented self-image. However, Latvian students reported significantly higher self-assessed English proficiency and evaluated their educational environment more positively, whereas Chinese students experienced significantly higher communication anxiety. Correlation analysis demonstrated that self-motivation was positively associated with intrinsic interest, perceived usefulness of English, self-confidence, future-oriented self-image, and educational environment, while communication anxiety was negatively related to self-motivation. Multiple regression analysis indicated that intrinsic interest in English communication represented the strongest independent predictor of self-motivation, followed by future-oriented self-image, self-confidence, perceived usefulness of English, and educational environment. The study contributes to the literature by integrating major motivational perspectives into a single comparative framework for investigating English oral communication motivation. The findings suggest that fostering students’ intrinsic interest, strengthening self-confidence, supporting positive future self-images, and creating encouraging classroom environments may enhance learners’ willingness to communicate in English across different educational contexts. The proposed framework may serve as a useful basis for future comparative and longitudinal studies of second language motivation.
Keywords: English oral communication, self-motivation, second language motivation, psychological and educational factors, junior middle school, China, Latvia.
Pašmotivācija angļu valodas mutiskajai komunikācijai pamatskolā: Ķīnas un Latvijas salīdzinājums
Angļu valodas kā starptautiskās saziņas valodas pieaugošā nozīme ir palielinājusi nepieciešamību izprast faktorus, kas motivē skolēnus iesaistīties mutiskajā komunikācijā. Lai gan iepriekšējos pētījumos ir analizēti atsevišķi motivācijas konstrukti, salīdzinoši maz pētījumu ir veltīti pašmotivācijai angļu valodas mutiskajai komunikācijai, aplūkojot to vienotā konceptuālā ietvarā un dažādos izglītības un sociolingvistiskajos kontekstos. Šī pētījuma mērķis bija salīdzināt pašmotivāciju angļu valodas mutiskajai komunikācijai pamatskolas skolēnu vidū Ķīnā (n = 114, 2026. gada februāris–marts) un Latvijā (n = 102, 2026. gada februāris–marts), kā arī identificēt ar tās attīstību saistītos psiholoģiskos un izglītības faktorus.
Pētījums balstīts uz Gārdnera otrās valodas apguves sociāli izglītojošo modeli un Dērnjei (Dörnyei) otrās valodas motivācijas pašsistēmas (L2 Motivational Self System) teoriju. Tika izstrādāts daudzdimensionāls konceptuālais ietvars, kas ietver iekšējo interesi par saziņu angļu valodā, angļu valodas uztverto lietderību, pašpārliecību angļu valodas runāšanā, nākotnes pašidentitāti (ideal L2 self), izglītības vidi un komunikācijas trauksmi kā pašmotivāciju skaidrojošus faktorus. Dati tika iegūti, izmantojot strukturētu aptaujas anketu, kuru aizpildīja 216 pamatskolas skolēni Ķīnā (n = 114) un Latvijā (n = 102). Lielākajai daļai skalu anketa uzrādīja pieņemamu līdz izcilu iekšējo konsistenci. Datu analīzē tika izmantota aprakstošā statistika, ticamības analīze, neatkarīgo izlašu t tests, Manna–Vitnija (Mann–Whitney U) tests, Pīrsona korelācijas analīze un daudzkārtējā lineārā regresijas analīze. Pētījuma rezultāti neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības starp Ķīnas un Latvijas skolēniem attiecībā uz kopējo pašmotivāciju angļu valodas mutiskajai komunikācijai, iekšējo interesi par saziņu angļu valodā, angļu valodas uztverto lietderību, pašpārliecību vai nākotnes pašidentitāti. Tomēr Latvijas skolēni statistiski nozīmīgi augstāk novērtēja savu angļu valodas prasmes līmeni un pozitīvāk vērtēja izglītības vidi, savukārt Ķīnas skolēniem bija raksturīgs augstāks komunikācijas trauksmes līmenis. Korelācijas analīze parādīja, ka pašmotivācija ir pozitīvi saistīta ar iekšējo interesi par saziņu angļu valodā, angļu valodas uztverto lietderību, pašpārliecību, nākotnes pašidentitāti un izglītības vidi, bet komunikācijas trauksme ir negatīvi saistīta ar pašmotivāciju. Daudzkārtējās regresijas analīzes rezultāti liecināja, ka spēcīgākais neatkarīgais pašmotivācijas prognozētājs ir iekšējā interese par saziņu angļu valodā, kam seko nākotnes pašidentitāte, pašpārliecība, angļu valodas uztvertā lietderība un izglītības vide. Pētījums sniedz ieguldījumu zinātniskajā literatūrā, integrējot nozīmīgākās motivācijas teorētiskās pieejas vienotā salīdzinošā ietvarā angļu valodas mutiskās komunikācijas motivācijas izpētei. Rezultāti liecina, ka skolēnu iekšējās intereses veicināšana, pašpārliecības stiprināšana, pozitīvas nākotnes pašidentitātes attīstīšana un atbalstošas mācību vides veidošana var sekmēt skolēnu gatavību sazināties angļu valodā dažādos izglītības kontekstos. Piedāvātais konceptuālais ietvars var kalpot par pamatu turpmākiem salīdzinošiem un longitudināliem pētījumiem par otrās valodas motivāciju.
Atslēgvārdi: angļu valodas mutiskā komunikācija, pašmotivācija, otrās valodas motivācija, psiholoģiskie un izglītības faktori, pamatskola, Ķīna, Latvija.
