.svg)
Xingye Lu, Master in Education (Mg.educ.)
Doctoral (Ph.D.) student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: 2657946133@qq.com
Edmunds Čižo, Science Doctor (Ph.D.) in Economics and Business
Assistant professor at the Department of Law, Management and Economics of the Faculty of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: edmunds.cizo@du.lv
Oksana Ruža, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: oksana.ruza@du.lv
For citation: Lu X., Čižo E., Ruža O. (2026) Challenges for development of AI literacy among school mathematics teachers. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 125–138. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(9)
This article examines the development of artificial intelligence literacy among lower-secondary mathematics teachers from the perspective of educational science and sociology of education. The study starts from the assumption that AI literacy is becoming a new professional divider within the teaching profession. The key question is not how often teachers use AI tools, but whether they can transform AI-related uncertainty into pedagogical judgement, assessment decisions and responsibility for pupils’ mathematical reasoning. The article uses an exploratory qualitative design based on four mathematics teacher narratives: two from Latvia and two from China. The narratives were structured around three open-ended questions concerning teachers’ first encounters with pupils’ AI use, changes in teaching or assessment practice, and perceived risks and limitations of AI in school mathematics. The aim of the article is to analyse AI literacy as an emerging professional divider among lower-secondary mathematics teachers and to show how this divide becomes visible in teachers’ narrative accounts from Latvia and China. The analysis shows that AI use becomes visible mainly through homework, unusually polished written solutions, pupils’ inability to explain their own answers and the weakening reliability of final written products as evidence of understanding. More developed AI literacy is expressed through process-oriented assessment, oral justification, comparison of solution methods, critical evaluation of AI-generated answers and pedagogical adaptation of AI-supported materials. Less developed forms are more defensive and focused on prohibition, technical control or external regulation, although they may still reflect justified concern about pupil dependence and loss of independent reasoning. The article argues that AI literacy should be understood as a technical, pedagogical, ethical and sociological competence. It shapes teachers’ professional agency and may create new inequalities inside the teaching profession if institutional support, common school-level rules and teacher training remain uneven.
Keywords: AI literacy, mathematics teachers, lower-secondary education, generative artificial intelligence, sociology of education.
Mākslīgā intelekta pratības attīstības izaicinājumi skolas matemātikas skolotāju vidū
Rakstā analizēta mākslīgā intelekta pratības attīstība pamatskolas matemātikas skolotāju vidū izglītības zinātnes un izglītības socioloģijas skatījumā. Pētījuma sākumpunkts ir pieņēmums, ka MI pratība kļūst par jaunu profesionālās diferenciācijas faktoru skolotāju profesijā. Galvenais jautājums nav tas, cik bieži skolotāji izmanto MI rīkus, bet gan tas, vai viņi spēj MI radīto nenoteiktību pārvērst pedagoģiskā spriedumā, vērtēšanas lēmumos un atbildībā par skolēnu matemātisko domāšanu. Rakstā izmantots pētniecisks kvalitatīvs dizains, balstoties uz četriem matemātikas skolotāju naratīviem: diviem no Latvijas un diviem no Ķīnas. Skolotāju stāstījumi tika strukturēti ap trim atvērtajiem jautājumiem par pirmo saskari ar skolēnu MI izmantošanu, izmaiņām mācīšanas vai vērtēšanas praksē, kā arī par MI riskiem un ierobežojumiem skolas matemātikā. Raksta mērķis ir analizēt MI pratību kā jaunu profesionālās diferenciācijas faktoru pamatskolas matemātikas skolotāju vidū un parādīt, kā šī diferenciācija kļūst redzama Latvijas un Ķīnas skolotāju naratīvajos stāstījumos. Analīze rāda, ka MI izmantošana visbiežāk kļūst redzama mājasdarbos, neparasti glīti noformētos rakstiskajos risinājumos, skolēnu nespējā izskaidrot savas atbildes un rakstisko darbu kā izpratnes pierādījuma uzticamības mazināšanās procesā. Attīstītāka MI pratība izpaužas kā uz domāšanas procesu vērsta vērtēšana, mutisks pamatojums, risinājumu paņēmienu salīdzināšana, MI radītu atbilžu kritiska izvērtēšana un MI atbalstītu materiālu pedagoģiska pielāgošana. Mazāk attīstītas formas ir vairāk aizsargājošas un vērstas uz aizliegumu, tehnisku kontroli vai ārēju regulējumu, lai gan tās var atspoguļot pamatotas bažas par skolēnu atkarību un patstāvīgas domāšanas vājināšanos. Rakstā secināts, ka MI pratība jāuztver kā tehniska, pedagoģiska, ētiska un socioloģiska kompetence. Tā veido skolotāju profesionālo rīcībspēju un var radīt jaunas nevienlīdzības skolotāju profesijā, ja institucionālais atbalsts, kopīgi skolas līmeņa noteikumi un skolotāju apmācība saglabājas nevienmērīgi.
Atslēgvārdi: MI pratība, matemātikas skolotāji, pamatskolas izglītība, ģeneratīvais mākslīgais intelekts, izglītības socioloģija.
