.svg)
Wei Zhang, Master jn Management (Mg.man.)
Doctoral (Ph.D.) student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: AnnaZhangWei@outlook.com
Dzintra Iliško, Science Doctor (Ph.D.) in Philosophy
Professor at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: dzintra.ilisko@du.lv
For citation: Zhang W., Iliško D. (2026) Is artificial intelligence reshaping the educational ecosystem? Reflections and practical solutions from English teachers. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 99–109. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(7)
The rapid rise and large-scale adoption of generative and interactive artificial intelligence (AI) have sparked diverse and opposing responses in the field of education. Existing research has mostly focused on students’ acceptance of AI and its application scenarios, but rarely delved into teachers’ perceptions, practical dilemmas, and dynamic changes in professional identity regarding this technology in teaching practice. This study takes high school English teachers as the research object, focusing on how the pedagogical application of AI influences teachers’ professional identity, the specific challenges encountered in practice, and the in-depth impact of technological intervention on teacher-student interaction patterns. A qualitative research method was adopted, involving semi-structured interviews with four experienced English as a Foreign Language (EFL) teachers from a public junior high school in eastern China. The four teachers had teaching experience ranging from 12 to 22 years, with two specializing in general English teaching and two in TOEFL preparation courses. All were proficient in using mainstream AI tools such as deepseek, Doubao, and Mita AI. The six-phase thematic analysis method proposed by Braun and Clarke (2006) (data familiarization, coding, theme mining, theme review, theme definition, and result presentation) was used for the study, with peer review and participant validation to enhance the credibility of the research conclusions. The research highlights four central theme and challenges that explains how the use of AI reshapes English teaching, namely, (1) pragmatic integration of AI in pedagogical practice, (2) sustained teachers’ agency, (3) significant ethical dilemmas of use of AI, and (4) irreplaceable role of human interaction. It was concluded that despite of AI integration, teachers hold a professional authority and confidence and position themselves as pedagogical leaders and mediators of AI. The study concludes that future of teaching foreign languages lies in balanced human- AI collaboration and not in technology substitution.
Keywords: artificial intelligence (AI), English teaching, teacher identity, pedagogy, educational change.
Vai mākslīgais intelekts transformē izglītības ekosistēmu? Angļu valodas skolotāju refleksija un praktiski risinājumi
Mākslīgā intelekta (MI) straujā ieviešana izglītības jomā ir izraisījusi dažādas un pretrunīgas reakcijas. Esošie pētījumi pārsvarā ir koncentrējušies uz skolēnu MI izmantošanas scenārijiem, taču mazir pētīta skolotāju attieksme, praktiskās dilemas un profesionālās identitātes dinamiskās izmaiņas attiecībā uz tehnoloģiju ieviešanu pedagoģiskajā praksē. Pētījuma objekts ir vidusskolas angļu valodas skolotāji un tas, kā MI integrēšana ietekmē skolotāju profesionālo identitāti, kādas konkrētas problēmas rodas praksē, un kāda ir tehnoloģij ietekme uz skolotāju un skolēnu mijiedarbību klasē. Pētījumā ir izmantota kvalitatīvā pētniecības metode, proti, daļēji strukturētas intervijas ar četriem angļu valodas kā svešvalodas (EFL) vidusskolas skolotājiem Austrumu Ķīnā. Visi skolotāji izmantoja populāros mākslīgā intelekta rīkus, piemēram, Deepseek, Doubao un Mita AI. Pētījumā tika izmantota Braun un Clarke (2006) piedāvātā sešu posmu tematiskās analīzes metode (datu iepazīšana, kodēšana, tēmu izrakšana, tēmu pārskatīšana, tēmu definēšana un rezultātu prezentēšana), izmantojot arī kolēģu un dalībnieku validāciju, lai nodrošinātu pētījuma secinājumu ticamību. Pētījums ietver četras centrālas tēmas, kas izskaidro, kā MI izmantošana ietekmē angļu valodas mācīšanu, proti: 1) MI integrācija pedagoģiskajā praksē, 2) pedagogu autonimija un rīcībspēja, 3) ētiskas dilemmas saistībā ar MI izmantošanu, un 4) cilvēku mijiedarbības nozīmīgums. Pētījumā secināts, ka, neskatoties uz MI integrāciju, skolotāji saglabā profesionālo autoritāti un pašpārliecinātību, pozicionējot sevi kā autonomus pedagoģiskā procesa dalībniekus un MI starpniekus. Pētījusm ļauj secināt, ka valodu mācīšana nākotne būs balstīta līdzsvarotā cilvēka un MI sadarbībā, nevis tehnoloģiju aizvietošanā.
Atslēgvārdi: mākslīgais intelekts (MI), angļu valodas mācīšana, skolotāja identitāte, pedagoģija, izglītības pārmaiņas.
