.svg)
Vladimirs Meņšikovs, Doctor in Sociology (Dr.sc.soc.)
Professor at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vladimirs.mensikovs@du.lv
Oksana Ruža, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: oksana.ruza@du.lv
Vera Komarova, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Leading researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vera.komarova@du.lv
For citation: Meņšikovs V., Ruža O., Komarova V. (2026) Electronic neofeudalism: Pro and contra. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 83–98. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(6)
The rapid expansion of digital technologies and platform-based economies has fundamentally transformed the distribution of power, ownership, and social relations, giving rise to new forms of dependency that challenge the principles of the welfare state and democratic governance. Against this background, the concept of electronic neofeudalism has emerged as an analytical framework for explaining the concentration of digital power in the hands of large technology corporations and the resulting transformation of social, economic, and political structures. This article aims to examine the theoretical foundations, conceptual characteristics, and critical interpretations of electronic neofeudalism while assessing its relevance as a framework for understanding contemporary digital society. The study employs an interdisciplinary research design with a predominant sociological perspective. The methodological approach combines qualitative content analysis of leading theoretical contributions on surveillance capitalism, platform capitalism, network society, and digital governance with bibliometric analysis of publications indexed in the SCOPUS database. In addition, a conceptual modeling approach is used to identify the principal indicators of electronic neofeudalism and to compare competing theoretical interpretations of the phenomenon. The findings demonstrate that electronic neofeudalism is characterized by the concentration of digital infrastructure and data ownership, algorithmic governance, increasing dependence on digital platforms, growing social inequality, weakened state sovereignty, and the emergence of new hierarchical forms of digital stratification. At the same time, the analysis reveals significant theoretical controversies surrounding the concept. Critics argue that the notion of neofeudalism relies on historically overstretched analogies, lacks clear operational indicators, and risks replacing analyses of contemporary capitalism with metaphorical interpretations. Nevertheless, the concept remains valuable as a critical framework for understanding the structural consequences of platform capitalism, surveillance, and digital dependency. Bibliometric evidence further indicates that scholarly interest in neofeudalism has increased substantially in recent years, reflecting the growing importance of digital transformation within contemporary social science research. The study concludes that a strong democratic welfare state plays a crucial role in limiting digital dependency through antitrust regulation, protection of digital rights, algorithmic transparency, labor protection, and investment in public digital infrastructure. Electronic neofeudalism should therefore be understood not as a replacement for capitalism but as a complementary critical perspective that highlights emerging forms of digital power, inequality, and institutional transformation. The article contributes to the ongoing theoretical debate by synthesizing existing approaches, proposing conceptual indicators for future empirical research, and identifying directions for further refinement of the electronic neofeudalism framework.
Keywords: electronic neofeudalism, platform capitalism, digital inequality, surveillance capitalism, algorithmic control, social stratification, digital dependency.
Elektroniskais neofeodālisms: par un pret
Digitālo tehnoloģiju un platformu ekonomikas straujā attīstība ir būtiski pārveidojusi varas, īpašumtiesību un sociālo attiecību sadalījumu, radot jaunas atkarības formas, kas izaicina labklājības valsts un demokrātiskas pārvaldības principus. Šajā kontekstā elektroniskā neofeodālisma jēdziens ir kļuvis par nozīmīgu analītisku ietvaru, kas skaidro digitālās varas koncentrēšanos lielo tehnoloģiju korporāciju rokās un no tās izrietošās sociālo, ekonomisko un politisko struktūru pārmaiņas. Raksta mērķis ir analizēt elektroniskā neofeodālisma teorētiskos pamatus, konceptuālās iezīmes un kritiskās interpretācijas, kā arī izvērtēt šī jēdziena piemērotību mūsdienu digitālās sabiedrības procesu skaidrošanai. Pētījumā izmantota starpdisciplināra pieeja ar dominējošu socioloģisko perspektīvu. Metodoloģiskais ietvars apvieno kvalitatīvu satura analīzi par nozīmīgākajām teorijām, kas saistītas ar uzraudzības kapitālismu, platformu kapitālismu, tīklu sabiedrību un digitālo pārvaldību, bibliometrisko analīzi, izmantojot SCOPUS datubāzes publikācijas, kā arī konceptuālo modelēšanu, lai identificētu elektroniskā neofeodālisma galvenos indikatorus un salīdzinātu konkurējošās teorētiskās interpretācijas. Pētījuma rezultāti liecina, ka elektronisko neofeodālismu raksturo digitālās infrastruktūras un datu īpašumtiesību koncentrācija, algoritmiskā pārvaldība, pieaugoša atkarība no digitālajām platformām, sociālās nevienlīdzības padziļināšanās, valsts suverenitātes vājināšanās un jaunu digitālās stratifikācijas hierarhiju veidošanās. Vienlaikus analīze atklāj būtiskas teorētiskas diskusijas par šī jēdziena lietojumu. Kritiķi norāda, ka neofeodālisma koncepcija balstās uz vēsturiski pārspīlētām analoģijām, tai trūkst skaidri operacionalizējamu indikatoru un pastāv risks aizstāt mūsdienu kapitālisma analīzi ar metaforisku interpretāciju. Tomēr šis jēdziens saglabā nozīmīgu analītisko vērtību kā kritisks ietvars platformu kapitālisma, digitālās uzraudzības un digitālās atkarības strukturālo seku izpratnei. Bibliometriskā analīze apliecina, ka pēdējos gados zinātniskā interese par neofeodālismu ir ievērojami pieaugusi, kas atspoguļo digitālās transformācijas pieaugošo nozīmi sociālo zinātņu pētījumos. Rakstā secināts, ka spēcīgai demokrātiskai labklājības valstij ir būtiska nozīme digitālās atkarības mazināšanā, īstenojot konkurences regulējumu, aizsargājot digitālās tiesības, nodrošinot algoritmu caurskatāmību, stiprinot darba tiesību aizsardzību un investējot publiskajā digitālajā infrastruktūrā. Tādējādi elektroniskais neofeodālisms būtu jāuztver nevis kā kapitālisma aizstājējs, bet gan kā papildinošs kritisks skatījums, kas izgaismo jaunās digitālās varas, nevienlīdzības un institucionālās transformācijas formas. Raksts sniedz ieguldījumu teorētiskajās diskusijās, sintezējot esošās pieejas, piedāvājot konceptuālus indikatorus turpmākajiem empīriskajiem pētījumiem un iezīmējot elektroniskā neofeodālisma koncepta turpmākās pilnveides virzienus.
Atslēgvārdi: elektroniskais neofeodālisms, platformu kapitālisms, digitālā nevienlīdzība, uzraudzības kapitālisms, algoritmiskā kontrole, sociālā stratifikācija, digitālā atkarība.
