.svg)
Michael Himmlegaard, Master of Science (MSc) in Sociology
Doctoral (Ph.D.) student at the Institute of Philosophy and Sociology
National Academy of Sciences of Azerbaijan
Baku, Azerbaijan
e-mail: michael.himmlegaard@outlook.com
For citation: Himmlegaard M. (2026) Latvia as a borderland of civilizational narratives: A theoretical exploration of periphery, identity, and geopolitical sociology. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 69–82. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(5)
This article develops a theoretical and conceptually driven sociological analysis of Latvia as a positive and illuminating example of a civilizational borderland in contemporary Europe. Rather than treating borderlands as spaces of marginality or vulnerability, the article reframes Latvia as an analytically generative case through which broader sociological debates on identity, modernity, periphery, and geopolitical positioning can be reinterpreted. Drawing on established and high-impact sociological theory – including Weber’s work on cultural meaning and legitimacy, Simmel’s reflections on boundary formation, Eisenstadt’s theory of multiple modernities, Wimmer’s scholarship on nationhood, and Beck’s insights into cosmopolitanism – the article conceptualizes Latvia as a dynamic intersection of cultural flows, symbolic geographies, and transnational relations. The article demonstrates how Latvia’s unique historical and cultural trajectory provides a lens for exploring how societies negotiate multiple civilizational narratives simultaneously: Northern European, Baltic, Central European, and post-imperial Eurasian. Through an integrative literature review, the article synthesizes insights from identity theory, geopolitical sociology, and civilizational analysis to articulate a new conceptual model: “civilizational intermediation.” This model emphasizes the capacity of certain societies – exemplified by Latvia – to act as cultural bridges, interpretive mediators, and generators of hybrid symbolic repertoires. The article argues that Latvia’s experience enriches theoretical debates on periphery, identity, and civilizational positioning by illustrating how borderland societies can embody resilience, constructive hybridity, and cultural permeability without being defined by conflict or division. The conceptual contribution advances a more nuanced understanding of how European societies at the crossroads of multiple traditions actively shape, rather than merely receive, wider civilizational narratives.
Keywords: civilizational borderlands, Latvia, identity formation, symbolic boundaries, multiple modernities, cosmopolitanism, geopolitical sociology
Latvija kā civilizācijas naratīvu pierobeža: teorētisks pētījums par perifēriju, identitāti un ģeopolitisko socioloģiju
Šis raksts izstrādā teorētiski un konceptuāli pamatotu socioloģisku analīzi par Latviju kā pozitīvu un analītiski izgaismojošu civilizācijas pierobežas piemēru mūsdienu Eiropā. Tā vietā, lai pierobežas telpas interpretētu kā marginalitātes vai ievainojamības zonas, raksts Latviju konceptualizē kā analītiski produktīvu gadījumu, caur kuru iespējams no jauna interpretēt plašākas socioloģiskas debates par identitāti, modernitāti, perifēriju un ģeopolitisko pozicionējumu. Balstoties uz ietekmīgām socioloģiskām teorijām – tostarp Maksa Vēbera darbiem par kultūras nozīmi un leģitimitāti, Georga Zimmela refleksijām par robežu veidošanos, Šmuela N. Eizenštata vairāku modernitāšu teoriju, Andreasa Vimmera pētījumiem par nāciju un nācijas veidošanos, kā arī Ulriha Beka kosmopolītisma koncepciju – rakstā Latvija tiek konceptualizēta kā dinamiska kultūras plūsmu, simbolisko ģeogrāfiju un transnacionālo attiecību krustpunkta telpa. Raksts parāda, kā Latvijas unikālā vēsturiskā un kultūras trajektorija sniedz analītisku perspektīvu, lai izpētītu, kā sabiedrības vienlaikus pārvalda vairākus civilizācijas naratīvus: Ziemeļeiropas, Baltijas, Centrāleiropas un postimpērisko Eirāzijas naratīvu. Izmantojot integrējošu literatūras pārskatu, raksts sintezē identitātes teorijas, ģeopolitiskās socioloģijas un civilizāciju analīzes atziņas, lai formulētu jaunu konceptuālu modeli – “civilizācijas starpniecību” (civilizational intermediation). Šis modelis uzsver noteiktu sabiedrību – Latvija ir viens no spilgtākajiem piemēriem – spēju darboties kā kultūras tiltiem, interpretatīviem mediatoriem un hibrīdu simbolisko repertuāru radītājiem. Raksts argumentē, ka Latvijas pieredze bagātina teorētiskās diskusijas par perifēriju, identitāti un civilizācijas pozicionējumu, demonstrējot, ka pierobežas sabiedrības var iemiesot noturību, konstruktīvu hibriditāti un kultūras caurlaidību, nevis tikt definētas vienīgi ar konfliktu vai dalījumu. Šī konceptuālā pieeja piedāvā niansētāku izpratni par to, kā Eiropas sabiedrības, kas atrodas vairāku tradīciju krustpunktā, aktīvi veido – nevis tikai pasīvi pārņem – plašākus civilizācijas naratīvus.
Atslēgvārdi: civilizācijas pierobežas, Latvija, identitātes veidošanās, simboliskās robežas, daudzveidīgās modernitātes, kosmopolītisms, ģeopolitiskā socioloģija
