.svg)
Xianghua Zeng, Master in Sport Management (Mg.man.)
Doctoral (Ph.D.) student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: 15201779269@163.com
Edmunds Čižo, Science Doctor (Ph.D.) in Economics and Business
Assistant professor at the Department of Law, Management and Economics of the Faculty of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: edmunds.cizo@du.lv
For citation: Zeng X., Čižo E. (2026) Measuring the relationship between crisis management and organizational performance of sports clubs. Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin, 42(1), 55–68. https://doi.org/10.59893/szv.2026.1(4)
This article develops a conceptual and methodological framework for measuring the relationship between crisis management and organizational performance of sports clubs. The study is not empirical and does not calculate indicators for real clubs. Its purpose is to clarify how crisis management capacity and organizational performance can be defined, operationalized and connected in future research. The article responds to a methodological gap in sport management studies: crisis management, organizational resilience, club capacity and performance measurement are often discussed separately, while their measurable relationship remains insufficiently specified. Crisis management is interpreted as a multidimensional organizational capacity that includes risk identification, preparedness, financial readiness, decision-making, stakeholder communication and post-crisis learning. Organizational performance is operationalized through crisis-relevant dimensions, including financial stability, continuity of activity, membership and participation, stakeholder trust, governance quality and adaptive capacity. The article proposes a measurement model in which crisis management capacity affects organizational performance through response quality. The relationship is expected to be positive, but conditional. It may be moderated by club size, club type, ownership model, revenue structure, stakeholder dependence, crisis severity and institutional support. The article also shows how the framework may be applied to a practical analytical case, such as the sudden loss of a main sponsor, without performing numerical calculations. The methodological contribution lies in the development of measurable dimensions, indicators and possible data sources that can be used in document analysis, interviews, surveys, expert assessment, comparative case studies and mixed-method research. The practical contribution concerns sports clubs, federations and local authorities. The framework can be used as a diagnostic tool for identifying organizational weak points before a crisis occurs. The article argues that crisis management in sports clubs should be understood not only as emergency response, but also as part of broader organizational maturity, preparedness and performance under crisis conditions.
Keywords: crisis management, organizational performance, measurement, sports clubs, stakeholder trust.
Krīzes vadības un sporta klubu organizatoriskās veiktspējas saiknes mērīšana
Rakstā izstrādāts konceptuāls un metodoloģisks ietvars krīzes vadības un sporta klubu organizatoriskās veiktspējas saiknes mērīšanai. Pētījums nav empīrisks un neaprēķina reālu klubu rādītājus. Tā mērķis ir precizēt, kā krīzes vadības kapacitāti un organizatorisko veiktspēju var definēt, operacionalizēt un sasaistīt turpmākajos pētījumos. Raksts reaģē uz metodoloģisku trūkumu sporta vadības pētījumos: krīzes vadība, organizatoriskā noturība, klubu kapacitāte un veiktspējas mērīšana bieži tiek aplūkotas atsevišķi, savukārt to izmērāmā savstarpējā saikne joprojām nav pietiekami precizēta. Krīzes vadība tiek interpretēta kā daudzdimensionāla organizatoriskā kapacitāte, kas ietver risku identificēšanu, sagatavotību, finansiālo gatavību, lēmumu pieņemšanu, komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm un mācīšanos pēc krīzes. Organizatoriskā veiktspēja tiek operacionalizēta ar krīzes apstākļiem atbilstošām dimensijām, tostarp finanšu stabilitāti, darbības nepārtrauktību, dalības un līdzdalības saglabāšanu, ieinteresēto pušu uzticēšanos, pārvaldības kvalitāti un pielāgošanās spēju. Rakstā piedāvāts mērīšanas modelis, kurā krīzes vadības kapacitāte ietekmē organizatorisko veiktspēju caur reakcijas kvalitāti. Paredzamā saikne ir pozitīva, bet nosacīta. To var ietekmēt kluba lielums, kluba tips, īpašuma modelis, ieņēmumu struktūra, atkarība no ieinteresētajām pusēm, krīzes smagums un institucionālais atbalsts. Rakstā arī parādīts, kā ietvaru var piemērot praktiskam analītiskam gadījumam, piemēram, pēkšņam galvenā sponsora zaudējumam, neveicot kvantitatīvus aprēķinus. Metodoloģiskais ieguldījums ir mērāmu dimensiju, indikatoru un iespējamo datu avotu izstrāde, ko var izmantot dokumentu analīzē, intervijās, aptaujās, ekspertvērtējumos, salīdzinošās gadījumu izpētēs un jauktu metožu pētījumos. Praktiskais ieguldījums attiecas uz sporta klubiem, federācijām un pašvaldībām. Ietvaru var izmantot kā diagnostikas instrumentu organizatorisko vājo vietu identificēšanai pirms krīzes iestāšanās. Rakstā pamatots, ka krīzes vadība sporta klubos jāsaprot ne tikai kā ārkārtas reakcija, bet arī kā daļa no plašākas organizatoriskās brieduma pakāpes, sagatavotības un veiktspējas krīzes apstākļos.
Atslēgvārdi: krīzes vadība, organizatoriskā veiktspēja, mērīšana, sporta klubi, ieinteresēto pušu uzticēšanās.
