.svg)
Yunning Shao, Vadībzinātnes maģistre (Mg.man.)
Studiju programmas “Vadībzinātne” doktorante
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: ningbeybey@126.com
Staņislavs Vaišļa, Politikas zinātnes doktors (Dr.sc.pol.)
Studiju programmas “Ekonomika” PhD grāda pretendents
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: stanislavs.vaisla@aqode.lv
Sergejs Ignatjevs, Ekonomikas doktors (Dr.oеc.)
Ekonomikas un vadības fakultātes docents
Baltijas Starptautiskā akadēmija, Latvija
e-pasts: sеrgеjs.ignatjеvs@bsa.edu.lv
Jānis Kudiņš, Zinātnes doktors (Ph.D.) sociālajās zinātnēs
Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes
Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras docents
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: janis.kudins@du.lv
Edmunds Čižo, Zinātnes doktors (Ph.D.) ekonomikā un uzņēmējdarbībā
Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes
Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras docents
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: edmunds.cizo@du.lv
Citēšanai: Shao Y., Vaišļa S., Ignatjevs S., Kudiņš J., Čižo E. (2025) Mazo valstu stratēģiskie naratīvi Eiropas Savienības ekonomikā: no nacionālā brendinga līdz politiskajai ietekmei. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 60–75. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(5)
Rakstā tiek pētīts, kā Eiropas Savienības (ES) mazās dalībvalstis izmanto stratēģiskos naratīvus, lai pārvērstu nacionālos sasniegumus politiskajā kapitālā un stiprinātu savas pozīcijas apstākļos, kuros dominē lielvalstis. Klasiskā pieeja starptautiskajās attiecībās bieži raksturo mazās valstis kā marginālus aktorus ar ierobežotiem resursiem, kuriem nav iespēju noteikt politikas virzienu. Tomēr mūsdienu prakse apliecina, ka, izmantojot konsekventus naratīvus, kas balstīti “mīkstās varas” koncepcijā, mazās valstis spēj formulēt dienaskārtību, ietekmēt institūcijas un nodrošināt atpazīstamību. Pētījums izmanto piecu ES valstu – Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas un Slovēnijas – salīdzinošo gadījumu analīzi. Igaunija ir nostiprinājusi tēlu kā digitālais pionieris, Īrija izmanto finanšu un tehnoloģiju centra naratīvu, Latvija veido hibrīdu pieeju, apvienojot digitalizāciju, kultūras tēlu un loģistikas specializāciju, Lietuva integrē digitālo un drošības dimensiju, savukārt Slovēnija akcentē ekoloģisko ilgtspēju un kultūras mantojumu. Metodoloģiski darbs balstās kvalitatīvā diskursa analīzē un strukturētā gadījumu salīdzinājumā, izmantojot ES oficiālos dokumentus, analītisko centru ziņojumus un akadēmiskos avotus. Šī pieeja ļauj rekonstruēt naratīvu elementus, izvērtēt to institucionālo integrāciju un analizēt politisko efektivitāti. Rezultāti rāda, ka naratīvu noturību nosaka to iekļaušana ES politikas ietvaros, saskaņotība ar nacionālajām prioritātēm, spēja veidot koalīcijas un mērāmu rādītāju klātbūtne – piemēram, e-pakalpojumu lietotāju skaits, ārvalstu investīciju apjoms vai “zaļās pārejas” projektu īstenošana. Diskusijā uzsvērts, ka mazās valstis var darboties kā normatīvie uzņēmēji, kas spēj noteikt diskusiju valodu arī nozarēs, kuras dominē lielvalstis. Praktiskā nozīme ir secinājumā, ka hibrīdo un adaptīvo naratīvu veidošana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtermiņa noturību un ietekmi dinamiskā ģeopolitiskā vidē, kurā digitalizācija, drošība un ekoloģiskā transformācija noteiks ES nākotni.
Atslēgvārdi: mazās valstis, stratēģiskie naratīvi, Eiropas Savienība (ES), mīkstā vara, ekonomiskā bāze, ekonomiskā specializācija, nacionālais brendings, politiskā ietekme.
Strategic narratives of small states in the economy of the European Union: From national branding to political influence
This article explores the strategic use of narratives by small member states of the European Union (EU), emphasizing how these states transform national achievements into political capital despite asymmetry with larger countries. Traditional approaches in international relations often portray small states as marginal actors with limited resources, unable to shape outcomes in the European arena. However, contemporary practice demonstrates that through coherent narratives, grounded in the concept of soft power, small states acquire the ability to frame debates, influence institutions, and project visibility. The study employs a comparative case analysis of five EU member states – Estonia, Ireland, Latvia, Lithuania, and Slovenia – representing diverse strategic profiles. Estonia has successfully consolidated the image of a digital pioneer, Ireland capitalizes on its role as a financial and technological hub, Latvia promotes a hybrid narrative combining digitalization, cultural branding, and logistics, Lithuania integrates a securitized digital profile linked to defense, and Slovenia highlights ecological sustainability and cultural heritage. Methodologically, the article applies qualitative discourse analysis and a structured comparative case study, relying on official EU documents, reports of analytical centres, and peer-reviewed academic literature. This approach enables reconstruction of narrative elements, assessment of institutional embeddedness, and evaluation of political effectiveness. Findings reveal that narrative sustainability depends on institutionalization in EU policies, internal coherence with national development priorities, coalition-building capacity, and availability of measurable indicators such as levels of e-services, volumes of foreign direct investment, or scope of “green” transition projects. The discussion shows that small states can act as normative entrepreneurs capable of setting the language of debates, even in sectors dominated by major powers. Practically, the study underlines that adaptive hybrid narratives are crucial for ensuring resilience and long-term influence in a volatile geopolitical environment, where digitalization, security, and ecological transformation will define future European integration.
Keywords: small states, strategic narratives, European Union (EU), soft power, economic base, economic specialization, national branding, political influence.
