.svg)
Inta Krūmiņa
Vēstures maģistre, Sociālo zinātņu maģistre
Latvijas Universitāte
inta.krumina@gmail.com
Latvijas Satversmes sapulces Izglītības komisijas darbība (1920–1922)
Atslēgas vārdi: Latvijas Satversmes sapulce, Izglītības komisija, parlamentārisma vēsture, likumdošanas process, Latvija
Kopsavilkums
Lai gan Satversmes sapulces pamatuzdevums bija izstrādāt un pieņemt valsts konstitūciju – Latvijas Republikas Satversmi – un regulējumu agrārās reformas īstenošanai, tās kompetencē bija arī normatīvā regulējuma izstrāde citās jomās. Viena no jomām, kur bija nepieciešams pilnveidot esošo un ieviest jaunu normatīvo regulējumu, bija izglītība. Izglītības komiteja bija viena no Satversmes sapulces pastāvīgajām komitejām, tās kompetencē bija izglītības, mākslas un kultūras jautājumi. Izglītības komisijā ir darbojušies daudzi izcili izglītības un kultūras darbinieki – V. Seile, K. Dēķens, A. Švābe, K. Irbe, K. Skalbe, Aspazija, Rainis un citi. Lai gan Izglītības komisijas sastāvā bija Satversmes sapulces locekļi no dažādiem politiskajiem spēkiem, komisijā galvenokārt notika nevis principiālas politiskās cīņas, bet gan konstruktīvs darbs pie likumprojektu izstrādes, sagatavojot tos izskatīšanai plenārsēdēs. Tā kā daudzi no Izglītības komisijas locekļiem bija ilgstoši darbojušies izglītības un kultūras sfērā, viņu rīcībā konstatējama patiesa ieinteresētība kvalitatīva nozares normatīvā regulējuma izstrādē. Līdz ar to Izglītības komisijas locekļu rīcībā bija vērojama nevis stingra turēšanās pie sākotnējām iecerēm vai principiem, bet atkāpšanās un elastīgums patiesā vēlmē izstrādāt pēc iespējas pārdomātāku normatīvo regulējumu. Tas dažkārt noveda arī pie viedokļu sadursmes pat starp vienas frakcijas locekļiem. Tomēr komisijas darbībā nav konstatējama plānveidīga un sistemātiska paša nepieciešamākā nozares normatīvā regulējuma izstrādes iniciēšana.
Inta Krūmiņa
MA History, MA Social Sciences
University of Latvia
inta.krumina@gmail.com
The Activities of the Education Committee of the Constitutional Assembly of Latvia (1920–1922)
Key words: Constitutional Assembly of Latvia, Education Committee, history of parliamentarianism, legislative process, Latvia
Summary
Although the main task of the Constitutional Assembly of Latvia was to draft and adopt the supreme law of the state – the Constitution (Satversme), as well as legal framework for the implementation of agrarian reform, within its competence was also drafting the regulatory framework in other areas. One of the areas where it was necessary to improve the existing and pass new legislation was education. The Education Committee was one of the standing committees of the Constitutional Assembly responsible for matters pertaining to education, art, and culture. Many outstanding educational and cultural figures have worked in the committee – V. Seile, K. Dēķens, A. Švābe, K. Irbe, K. Skalbe, Aspazija, Rainis, and others. Despite the fact that representatives from various political forces of the Constitutional Assembly were members of the Educational Committee, the commission’s work was dominated not by principled political battles, but by constructive effort of preparing draft laws for consideration at the plenary sitting. Since many members of the Education Committee had been working in their respective fields for a long time, they showed a real interest in the enhancement of the high-quality regulatory framework. Therefore, often during consideration of draft laws in the committee meetings there was no strict adherence to the original ideas or principles, but concession and flexibility in true desire to draft good regulatory framework, which sometimes caused clashes of opinions among members even of the same parliamentary group. However, the activity of the commission does not show a planned and systematic drafting of the most necessary legal framework of the legislative field.
How to cite
Krūmiņa, I. (2024) Latvijas Satversmes sapulces Izglītības komisijas darbība (1920–1922). In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 72.–78. lpp.
