.svg)
2009. gada 26. aprīlī apritēja 100 gadi kopš pedagoģijas habilitētā doktora, profesora Šefteļa Miheloviča dzimšanas. 40 auglīgus darba gadus profesors pavadīja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un vēlāk arī Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē.
Profesora šūpulis kārts Jelgavā, ebreju sīktirgotāju ģimenē. No astoņiem savu vecāku bērniem Šeftelis bija jaunākais. Tēva pāragrā nāve un Pirmā pasaules kara norise aizēnoja mazā Šefteļa bērnību, tomēr ar lielu sirsnību un pateicību profesors atcerējās mācības un skolotājus Jelgavas vācu pamatskolā. Savā „Zinātniskajā biogrāfijā” profesors rakstīja: „Ievērojot vēl ideālo skolotāja – audzinātāja tēlu, kādu ar savu darbību bija radījis manī vācu valodas skolotājs Arturs van Grots, es skolas pēdējās klasēs nolēmu kļūt par matemātikas skolotāju”. Skolas gaitas Jelgavas vācu pamatskolā Š. Mihelovičs uzsāka 1919. gada rudenī. Būdams vēl tikai 6. klases skolnieks, viņš sāka pasniegt privātstundas matemātikā un turpināja strādāt par privātskolotāju līdz augstskolas absolvēšanai.
Interesi par zinātnisko darbu Š. Mihelovičam raisīja studijas LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā. Tā kā pirmās Latvijas Republikas laikā bija mācību literatūras trūkums, bet tieksme apgūt iemīļotos priekšmetus pēc iespējas labāk bija liela, Š. Mihelovičs vienmēr rūpīgi pārrakstīja un rediģēja noklausītās prof. Edgara Lejnieka, prof. Alfrēda Klozes un citu pasniedzēju lekcijas. 1932. gadā Š. Mihelovičs ar izcilību nokārtoja valsts eksāmenus un 1935. gadā ieguva matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Kad 1949. gadā darbā uz Cēsu skolotāju institūtu tika nosūtīta viņa sieva Noemi, Šeftelis sekoja viņai līdzi un uzsāka vecākā pasniedzēja darba gaitas Matemātikas katedrā, bet 1952. gada kļuva par Fizikas un matemātikas katedras vadītāju. Sakarā ar Cēsu skolotāju institūta likvidāciju, 1955. gadā Noemi un Šeftelis Miheloviči tika pārcelti darbā uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI) par pasniedzējiem attiecīgi PSRS vēstures un vispārējās vēstures katedrā un Matemātikas katedrā.
1969. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā Š. Mihelovičs aizstāvēja kandidāta disertāciju par tēmu „Теоретико-числовые вопросы в школьном курсе математики” un ieguva pedagoģijas zinātņu kandidāta grādu, bet 1971. gadā viņam piešķīra docenta zinātnisko nosaukumu. Docētāja darbs augstskolā nav viegls, bet, strādājot ar jauno paaudzi, vienmēr interesants. Š. Mihelovičs savā pedagoģiskajā darbībā lielu uzmanību veltīja skolēnu matemātikas pulciņam, kas darbojās institūtā no 1958.-1979. gadam, kā arī studentu zinātniskā darba vadīšanai matemātikas pulciņā, studentu gadskārtējo zinātnisko konferenču norisei un jo īpaši – kursa un diplomdarbu izstrādei.
No 1971. – 1981. gadam Š. Mihelovičs vadīja DPI Matemātiskās analīzes katedru un lasīja lekcijas skaitļu teorijā un ģeometrijā. Viņa lekcijas atšķīrās ar rūpīgu teorētisku un metodiku sagatavotību, zinātniski pētnieciskā darbība – aktīvu dalību zinātniskajās konferences un to organizāciju (piem.: “Pētniecība mācību audzināšanas darbā matemātikā starp augstskolu un skolu”(1977), “Matemātikas skolotāja sagatavošanas pilnveides ceļi” (1980), “Uzdevumu racionālā atlase kā matemātiskās izglītības uzlabošanas līdzeklis skolā un augstskolā” (1984) u.c.), zinātnisko publikāciju izdošanu un zinātnisko kontaktu veicināšanu. Š. Miheloviča autorībā publicēti vairāk nekā 80 zinātniskie darbi skaitļu teorijā, algebrā un ģeometrijā, kā arī desmit grāmatas. Vērtīgas ir profesora publikācijas, veltītas ievērojamiem matemātiķiem un pedagogiem: prof. E. Lejniekam, Z. Skopecam, prof. A. Mēderam u.c.. Būdams jau smagi slims, profesors Š. Mihelovičs ar milzīgu pienākuma un atbildības sajūtu steidzās realizēt savu kārtējo ieceri – izdot grāmatu “Skaitļu teorija” latviešu valodā (1967. gadā minētais mācību līdzeklis augstskolu studentiem iznāca krievu valodā), kas 1994. gada nogalē bija uzvarējusi Sorosa Fonda rīkotajā konkursā. Grāmata “Skaitļu teorija” iznāca 1996. gada pavasarī jau pēc prof. Š. Miheloviča nāves.
Kā atceras Š. Miheloviča kolēģi, docētājs savu darba veica rūpīgi un apzinīgi, uzstādot augstas prasības gan sev, gan līdzcilvēkiem, gan studentiem. Plānveidīgs un sistemātisks darbs un personīgā izaugsme bija viņa zinātniskās izaugsmes pamats. 1993. gada 7. jūnijā LU Habilitācijas un promocijas padome Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docentam Šeftelim Mihelovičam par darbu kopumu „Matemātikas mācīšanas metodika” piešķīra habilitētā doktora grādu pedagoģijā matemātikas mācīšanas metodikas apakšnozarē. Neraugoties uz jau lielo gadu nastu, Š. Miheloviča darbība bija aktīva un daudzveidīga. Līdz 1995. gadam viņš lasīja lekcijas DPU Algebras un ģeometrijas katedrā, vadīja maģistrantūras darbu, strādāja pie metodisko līdzekļu sagatavošanas. Profesors Šeftelis Mihelovičs aizgāja mūžībā 1995. gada 21. novembrī, un tika apbedīts Daugavpilī, Brāļu kapos.
DPU docente, Dr. paed. Eleonora Laudiņa profesoru atceras kā enerģisku, vienmēr optimistiski noskaņotu, radošām idejām pārpilnu kolēģi. Viņas atmiņā profesors palika kā augstas kultūras cilvēks, iejūtīgs un saprotošs, prasīgs pret sevi un citiem, kas ļoti mīlēja dzīvi un cilvēkus, ticēja labajam katrā no viņiem, lieliski uztvēra cilvēku dvēseļu dažādās noskaņas, saprata līdzcilvēku intereses un rūpes. Š. Mihelovičs bija izcils pedagogs, kas spēja radīt interesi par matemātiku ne tikai saviem studentiem, bet arī ģimenes locekļiem. Profesora meita Aīda Koroļova ilgus gadus veltījusi matemātikas skolotājas darbam, bet mazmeita Aleksandra ir datorzinātņu doktorante Stenfordas Universitātē ASV.
DU Muzeja vadītāja Zane Stapķeviča izsaka lielu pateicību DPU docentēm, Dr. paed. Eleonorai Laudiņai un Dr. paed. Eleonorai Terēzijai Vaivodei par atsaucību un palīdzību atceres tapšanā!
