.svg)
Henrihs Soms
Dr. hist.
Daugavpils Universitāte
henrihs.soms@du.lv
Ukrainas valstiskuma veidošanās Latvijas preses skatījumā: 20. gadsimta sākums – 1920. gads
Atslēgas vārdi: Ukrainas vēsture, Ukrainas Tautas Republika, Latvijas vēsture, prese, autonomija, Tarass Ševcenko, Simons Petļura
Kopsavilkums
Latvijas un Ukrainas neatkarība tika proklamēta 1918. gadā, taču ir dažāds šo valstu turpmākais liktenis. Lai atklātu vēsturisku likteņu kopību un atšķirību, pētniekam jāpievēršas vēstures avotiem, tostarp 20. gs. latviešu presei. Raksta hronoloģija – 20. gs. sākums – 1920. gads – ietver ukraiņu nacionālās domas veidošanos, Ukrainas Tautas Republikas (UTR) dibināšanu un valstiskuma zaudēšanu. Pētījumā izmantota 22 latviešu laikrakstu informācija. 20. gs. sākumā latviešu periodika lasītājus iepazīstināja ar ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko darbību. T. Ševčenko tiek uzskatīts par mūsdienu Ukrainas literatūras un mūsdienu ukraiņu valodas pamatlicēju. Viņa dzeja veicināja ukraiņu nacionālās apziņas izaugsmi. Latviešu preses izdevumos vēl līdz Pirmajam pasaules karam atrodama plaša informācija par Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta ukraiņu valodas un pašpārvaldes jautājumiem. 1917. gadā Kijivā tika nodibināta pirmā Ukrainas pārstāvniecības institūcija – Centrālā Rada. Šajā laikā pašpārvaldes institūcijas veidojās arī Latvijas novados, tāpēc latviešu prese ar interesi sekoja notikumu attīstībai Ukrainā un informēja par Centrālās Radas darbību un tās tiesiskajiem aktiem – Universāliem, kuriem bija svarīga loma Ukrainas valstiskuma veidošanā no autonomijas līdz neatkarīgai valstij. Latviešu prese 1917. gada novembrī ziņoja par III Universāla lēmumu dibināt UTR “neatdalāmu no Krievijas republikas”. Par pilnīgu UTR neatkarību latviešu laikraksti ziņoja sakarā ar Centrālās Radas delegācijas 1918. gada 9. februārī noslēgto miera līgumu ar Centrālajām valstīm, kas nozīmēja Ukrainas starptautisku atzīšanu. Atšķirīgs viedoklis par UTR pastāvēšanu bija latviešu boļševistiskajai presei, kura apgalvoja, ka varu Ukrainā sagrābusi “vismelnākā kontrrevolūcija”. Plaša informācija latviešu presē bija par S. Petļuras valdības darbību. Preses ziņās bija gan optimisms par Ukrainas valdības un karaspēka izredzēm, gan piesardzība sakarā ar sarežģīto stāvokli Krievijas dienvidos. Detalizētu Ukrainas politisko un militāro notikumu izklāstu presē sniedza Latvijas armijas ģenerālis Pēteris Radziņš (1880–1930), kurš bija Ukrainas notikumu tiešs aculiecinieks un dalībnieks. Joprojām aktuālas ir P. Radziņa atziņas par URT armijas un Krievijas atbalstīto boļševiku armijas militāro sadursmi. Lielu uzmanību P. Radziņš veltīja boļševiku panākumu cēloņiem. Viņa skatījumā boļševikiem bija labi organizēta propaganda, kas prasmīgi izmantoja pretinieka kļūdas un neveiksmes.
Henrihs Soms
Dr. hist.
Daugavpils University
henrihs.soms@du.lv
The Formation of Ukrainian Statehood in the View of the Latvian Press: the 1900–1920s
Key words: Ukrainian history, Ukrainian National Republic, Latvian history, press, autonomy, Taras Shevchenko, Symon Petliura
Summary
The independence of Latvia and Ukraine was proclaimed in 1918, but the future fate of these countries was different. In order to discover the commonality and difference of historical destinies, the researcher must turn to historical sources, including the 20th century Latvian press. The chronological framework of the article is the 20th century beginning – 1920, which includes the formation of Ukrainian national thought, the founding of the Ukrainian National Republic (UNR) and the loss of statehood. The researcher used information from 22 Latvian newspapers. At the beginning of the 20th century, Latvian periodicals introduced readers to the activities of the Ukrainian poet Taras Shevchenko. T. Shevchenko is considered to be the founder of modern Ukrainian literature and the modern Ukrainian language. His poetry contributed to the growth of Ukrainian national consciousness. In Latvian press publications, even before World War I, relatively extensive information about Ukraine and its inhabitants can be found. Special attention was paid to the issues of the Ukrainian language and self-government. In 1917, the first representative institution of Ukraine – the Central Rada – was established in Kyiv. During this time, self-governing institutions were also formed in the regions of Latvia, so the Latvian press followed the development of events in Ukraine with interest and informed about the activities of the Central Rada and its legal acts – Universals, which played an important role in the formation of Ukrainian statehood from autonomy to an independent state. In November 1917, the Latvian press reported on the decision of Universal III to establish the UNR as “inseparable from the Republic of Russia”. Latvian newspapers reported on the complete independence of the UNR due to the peace treaty signed by the delegation of the Central Rada with the Central States on 9 February 1918, which approved of the international recognition of Ukraine. The Latvian Bolshevik press spread a different opinion about the existence of UNR, which claimed that the “blackest counter-revolution” had seized power in Ukraine. There was a lot of information in the Latvian press about the activities of the government of S. Petliura. The press reports were optimistic about the prospects of the Ukrainian government and troops on the one hand, but cautious about the difficult situation in southern Russia on the other. A detailed account of the political and military events in Ukraine was given in the press by General of the Latvian Army, Peteris Radzins, who was a direct eyewitness and participant of the events in Ukraine. P. Radzins’ findings about the military clash between the UNR army and the Bolshevik army supported by Russia are still relevant. P. Radzins devoted a lot of attention to the causes of the Bolsheviks’ success. In his view, the Bolsheviks had well-organized propaganda that skilfully exploited the mistakes and failures of their opponents.
How to cite
Soms, H. (2024) Ukrainas valstiskuma veidošanās Latvijas preses skatījumā: 20. gadsimta sākums – 1920. gads. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 132.–141. lpp.
