.svg)
Borui Wang, Master in Management (Mg.man.)
Doctoral student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: 1622316079@qq.com
Jānis Kudiņš, Science Doctor (Ph.D.) in Social Sciences
Assistant professor at the Department of Law, Management and Economics of the Faculty of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: janis.kudins@du.lv
Sergejs Ignatjevs, Doctor in Economics (Dr.oеc.)
Assistant profеssor at thе Faculty of Еconomics and Managеmеnt
Baltic Intеrnational Acadеmy, Latvia
e-mail: sеrgеjs.ignatjеvs@bsa.edu.lv
For citation: Wang B., Kudiņš J., Ignatjevs S. (2025) Transformācija un inovācijas ārzemju studentu izglītības vadības modelī augstākās izglītības iestādēs. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 138–155. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(10)
The article examines how higher education institutions can transform management models for foreign students’ education in light of the growing social stratification that shapes international mobility. Drawing on a broad body of sociological and governance research, the study demonstrates that foreign students do not constitute a homogeneous policy category; rather, they form a socially layered population whose trajectories are influenced by social origin, citizenship, world-system position, and uneven access to economic, academic, and symbolic resources. The analysis identifies four structural mechanisms – resource-based filtering, institutional tracking, stratified access to support, and symbolic hierarchies – which systematically shape foreign students’ opportunities and outcomes throughout their studies. The review of institutional practices shows that many existing management approaches remain “layer-blind”: universal rules, standardised procedures, and generic support structures implicitly assume equal starting conditions and therefore risk reinforcing rather than mitigating inequalities. In response, the article proposes a stratification-aware management model structured around four interconnected dimensions: access and selection, academic regulation, support and care, and participation and voice. Each dimension highlights how decisions at central, meso, and micro levels can either amplify or reduce the effects of stratification. Special attention is given to contrasting management configurations. Selective universalism and compensatory add-ons provide limited relief but leave the underlying mechanisms intact. By contrast, the configuration termed convergence with care combines shared academic expectations for all students with explicit recognition of unequal starting points, layered support aligned with documented barriers, and structured channels through which foreign students can articulate their experiences. The conclusion emphasises that meaningful innovation does not depend on large-scale restructuring; rather, it requires coherent adjustments in financial policies, programme architecture, support systems, and participatory arrangements. Such alignment offers higher education institutions a more realistic and just foundation for governing foreign students within an inherently stratified global system.
Keywords: foreign students, social stratification, international mobility, education management, academic regulation, student support, student participation, convergence with care.
Transformācija un inovācijas ārzemju studentu izglītības vadības modelī augstākās izglītības iestādēs
Rakstā tiek analizēts, kā augstākās izglītības iestādes var transformēt ārvalstu studentu izglītības vadības modeļus, ņemot vērā pieaugošo sociālo stratifikāciju, kas ietekmē starptautisko mobilitāti. Balstoties uz plašu socioloģisko un pārvaldības pētījumu kopumu, pētījums parāda, ka ārvalstu studenti neveido viendabīgu politikas kategoriju; drīzāk tie ir sociāli slāņota grupa, kuras trajektorijas nosaka sociālā izcelsme, pilsonība, pozīcija pasaules sistēmā un nevienlīdzīga piekļuve ekonomiskajiem, akadēmiskajiem un simboliskajiem resursiem. Analīzē identificēti četri strukturāli mehānismi — resursu filtrācija, institucionālā sadalīšana pa plūsmām, nevienmērīga piekļuve atbalstam un simboliskās hierarhijas —, kas sistemātiski veido ārvalstu studentu iespējas un studiju rezultātus. Institucionālās prakses pārskats parāda, ka daudzas esošās vadības pieejas joprojām ir “aklas” pret slāņainību: universāli noteikumi, standartizētas procedūras un vispārīgi atbalsta risinājumi netieši pieņem vienādus starta apstākļus un tādēļ riskē nevis mazināt, bet gan nostiprināt nevienlīdzību. Reaģējot uz to, rakstā piedāvāts stratifikācijai jūtīgs vadības modelis ar četrām savstarpēji saistītām dimensijām: piekļuve un atlase, akadēmiskā regulācija, atbalsts un rūpes, kā arī līdzdalība un balss. Katra dimensija parāda, kā lēmumi centrālajā, mezo un mikro līmenī var vai nu pastiprināt, vai mazināt stratifikācijas ietekmi. Īpaša uzmanība veltīta atšķirīgām vadības konfigurācijām. Selektīvais universālisms un kompensējošie risinājumi sniedz tikai ierobežotu atvieglojumu, atstājot struktūrālos mehānismus nemainītus. Pretstatā tam konfigurācija “konverģence ar rūpēm” apvieno kopīgas akadēmiskās prasības visiem studentiem ar skaidru atšķirīgo starta pozīciju atzīšanu, daudzslāņainu atbalstu, kas pieskaņots identificētajiem šķēršļiem, un strukturētiem kanāliem, kuros ārvalstu studenti var paust savu pieredzi. Secinājumā tiek uzsvērts, ka jēgpilna inovācija neprasa plaša mēroga reformu; tā pieprasa saskaņotas izmaiņas finanšu politikā, programmu arhitektūrā, atbalsta sistēmās un līdzdalības mehānismos. Šāda saskaņa nodrošina augstākās izglītības iestādēm reālistiskāku un taisnīgāku pamatu ārvalstu studentu pārvaldībai sociāli stratificētā globālajā sistēmā.
Atslēgvārdi:ārvalstu studenti, sociālā stratifikācija, starptautiskā mobilitāte, izglītības vadība, akadēmiskā regulācija, studentu atbalsts, studentu līdzdalība, konverģence ar rūpēm.
