.svg)
Vladimirs Meņšikovs, Doctor in Sociology (Dr.sc.soc.)
Professor at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vladimirs.mensikovs@du.lv
Vera Komarova, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Leading researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vera.komarova@du.lv
For citation: Meņšikovs V., Komarova V. (2025) Social economy or electronic neo-feudalism? Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 76–93. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(6)
In the context of the rapid digital transformation of economic and social institutions, the term “electronic neo-feudalism” increasingly appears in academic and public discourse, describing the concentration of power and resources in the hands of digital platforms and technological corporations. This article is devoted to a critical analysis of this concept, its theoretical foundations, and its applicability to post-communist societies, particularly in the Baltic states. Alternative approaches to the digital economy are also examined, including models of social economy based on the principles of democratizing technologies and citizen participation. The paper offers a comparative analysis of digital development models and explores institutional, legal, and economic mechanisms capable of countering the trends of digital oligarchy. Special attention is given to the regional experience of the Baltic states in developing inclusive digital solutions and practices.
Keywords: feudalism, electronic neo-feudalism, digital economy, digital oligarchy, social economy.
Sociālā ekonomika vai elektroniskais neofeodālisms?
Straujas ekonomisko un sociālo institūciju digitālās transformācijas kontekstā akadēmiskajā un publiskajā diskursā arvien biežāk parādās termins “elektroniskais neofeodālisms”, kas raksturo varas un resursu koncentrāciju digitālo platformu un tehnoloģisko korporāciju rokās. Šis raksts ir veltīts šī jēdziena kritiskai analīzei, tā teorētiskajiem pamatiem un piemērojamībai postkomunistiskajās sabiedrībās, īpaši Baltijas valstīs. Tiek aplūkotas arī alternatīvas pieejas digitālajai ekonomikai, tostarp sociālās ekonomikas modeļi, kas balstīti uz tehnoloģiju demokratizācijas un pilsoņu līdzdalības principiem. Rakstā tiek veikta digitālās attīstības modeļu salīdzinošā analīze un izpētīti institucionālie, tiesiskie un ekonomiskie mehānismi, kas spēj pretoties digitālās oligarhijas tendencēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Baltijas valstu reģionālajai pieredzei iekļaujošu digitālo risinājumu un prakses attīstībā.
Atslēgvārdi: feodālisms, elektroniskais neofeodālisms, digitālā ekonomika, digitālā oligarhija, sociālā ekonomika.
